Par bagātajiem un nabagajiem

Tā skaļi solītie “trek-nie” gadi pārvērtās par visnopietnākajām problēmām ar 2009. gada valsts budžetu, kas jūk un brūk. Labējo partiju pārmērīgā aizraušanās ar li-berālām idejām radīja pilnīgu vienaldzību pret ekonomikas problēmām. Viss ir laists paš-plūsmā rūpniecības sfērā. Līdzīga situācija izveidojusies arī lauksaimniecībā, kad tagadējo piena un gaļas smieklīgi zemo iepirkuma cenu apstākļos tukšajos laukos nemaz nav kam apgūt Eiropas Savienības piedāvāto naudu.

Noslēpums nāca klajā: līdz šim brīdim valsts budžets tika noteikts bagāto šķiras pārstāvju labā. Vienkāršais mirstīgais godīgi maksā ienākuma nodokli 25%. Toties baņķieri, simtiem miljonāru “spēlē” saskaņā ar pilnīgi citiem noteikumiem, kad šī nodokļa likme darbojas līdz noteiktai latiņai — 1400 latiem! Tālāk nodoklis līdzinās nullei. Iespējams, jaunbagātnieki maksā nodokļus no dividendēm, kuras reizēm mērojamas miljonos? Saskaņā ar pastāvošo Latvijas likumdošanu — ne san-tīma! Eiropas valstis līdz savai labklājībai gāja garus gadu desmitus. Saprotot, ka vispārējās labklājības pamatā ir cilvēks, Vecās pasaules valstis galveno uzmanību pievērsa nodrošinātai vidējai šķirai, kas arī bija sociāli orientētās sabiedrības augšupejošās attīstības garantija. Latvija izvēlējās savu ceļu, kad valstsvīri interesējās tikai par Vācijas, Dānijas, Šveices ministru un deputātu algām. Pērkons nodunēja, un mūsu pašapmierinātie politiķi visbeidzot saprata, ka Latvija ar regresīvu ienākuma nodokli nokļuva pie sasistas siles.

Skaļi izsludinātā korupcijas apkarošana pārtapa par parlamenta un Ministru kabineta pretdarbību korupcijas apkarošanas birojam, kuram nav vadītāja. Pa to laiku turpina zelt un plaukt ēnu ekonomika, kontrabanda, algas aploksnēs. Tāpat kā starpnieku desmit procenti, kas izskaidro to, cik absurdi ir daudzi projekti. Manuprāt, te arī slēpjas valsts interese par superdārgiem projektiem, kam nav nekāda sakara ar ražošanas sfēras vai ceļu būves attīstību. Taču atceros: bija apliecinājumi Ministru kabineta līmenī ielikt asfaltu līdz katram pagasta centram. Nav tie mērogi? Vai peļņa?

Var bez gala kritizēt visu līmeņu amatvīrus — krīzes situācija dod mums tādu ieganstu, taču daudz produktīvāk ir katram no mums vērsties pie veselā saprāta. Ārkārtas situācijās, kad valsts strauji virzās pretim bankrotam, bet iedzīvotāji tikpat strauji izmirst, laiks atzīt, ka mēs paši ļāvām nākt pie varas tiem, kuri noveda valsti līdz liktenīgajai robežai. Latvija pārvērtusies nevis par ražotājvalsti, bet gan par patērētājvalsti ar visām no tā izrietošām sekām. Skaidri redzamā bezatbildības demokrātija izraisīja to, ka bagātie iestrēguši cinisma purvā, bet nabago masas kļuvušas pilnīgi neaizsargātas. Tā bija gadsimtu gaitā un tā būs turpmāk: skarbu dzīves likstu laikā stiprinās cilvēku brālība. Arī īstie kristieši nevis vārdos, bet gan darbos ievēro Jaunās Derības bausli: “Mīli tuvāko...” Kamēr galvaspilsētas kungi kaujas un meklē vainīgos, klusajās dienās, gaidot Ziemassvētkus, mums jā- atskatās atpakaļ un uzmanīgāk jāielūkojas dzīvē, kas ir problēmu un nelaimju pilna. Bērni bāreņi pie dzīviem vecākiem, bērnu atstātie sirmgalvji, degradējušies cilvēki — tie visi ir mūsu dzīves bēdīgie pavadoņi. Kas tur ko slēpt, radījuši pārticību un siltumu savās mājās, mēs bieži vien mēģinām norobežoties no ārpasaules ar vienaldzības sienu. Tikai neaizmirstiet, mani draugi: neviens nav pasargāts no nelaimes. Šajā sakarā “Ezerzeme” turpina tradicionālo ziemas akciju “Aizmirstie cilvēki”. Tās galvenais mērķis ir nevis meklēt aktuālas tēmas publikācijām, bet gan sniegt palīdzību nelaimju žņaugos nokļuvušajiem. Tā mēs rīkojāmies arī agrāk, nododot nelaimīgo adreses pašvaldībām, tā esam nolēmuši darīt arī turpmāk. Varasvīru bezdarbības dēļ Latgale ir pārvērtusies par bēdu zonu, kur galvenokārt ir spiesti īsināt savu mūžu vecīši vien.

Nācās sastapties ar faktiem, kad pēc statusa veciem cilvēkiem nepienācās sociālā palīdzība. Patiesībā vectētiņi un vecmāmiņas ir spiesti no savām pensijām sniegt palīdzību trūkumā nonākušajiem bērniem un mazbērniem. Aizmirstās viensētas, kur tīra gultasveļa kļuvusi par nerealizējamu sapni, arī ir mūsu dzīves aina. Godājamie lasītāji, gaidām no jums arī to cilvēku uzvārdus, kuri pēc sirds aicinājuma ik dienas veic žēlsirdības misiju. Laikrakstam ir iespēja izteikt publisku pateicību. Zvaniet mums pa tālr. 26065838 jebkurā laikā.

Aleksejs GONČAROVS