Teorija un prakse

Nemaz nešaubos: pedagogi māca skolēniem labo, gudro un mūžīgo, neaizmirstot arī apkārtējās vides aizsardzības aktuālo problēmu. Taču, paskatoties no tilta uz Jāņupītes ūdeņiem un krastiem, jaunā paaudze spiesta redzēt pilnīgi citu attieksmi pret dabu. Kurš tad pārvērtis šo pasakaino dabas stūrīti par izgāztuvi? Protams, ne jau citpla-nētieši. Pastāvīgi apmeklējot Daugavas krastus rudenī un ziemā, ar rūgtumu turpinu vērot, kā upes ūdeņu viļņos peld simtiem plastikāta un stikla pudeļu, dažādas pakas un citi vietējo ļaužu cūcības pierādījumi. No tā arī izriet secinājums: pārāk maz skolās un ģimenēs mēs runājam par dabas neaizsargātību. Vai arī neapstiprinām pareizos vārdus ar darbiem. Pa to laiku zilo ezeru zemes ezeru krasti pārvēršas par lielu izgāztuvi. Uz tā paša tilta padzīvojusi krāslaviete palūdza mani nofotografēt arī lielu spraugu starp margām un mājas sienu. Elementāra bērnu palaidņošanās var maksāt skolēnam dzīvību.

Aleksejs GONČAROVS