Galvaspilsētā novērtē

Inese ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes studente, Olga — RTU Inžernierekonomikas un vadības fakultātes studente. Inese savulaik šaubījusies, kādu profesiju izvēlēties? Vienubrīd topā bija sociālās zinātnes, bet galu galā palikusi pie pašreizējā varianta — pēc augstskolas viņa varētu strādāt par ceļu projektētāju. Grupā tikai sešas meitenes, pārējie puiši. Nav meiteņu vidū pieprasīta profesija, bet šis fakts jaunieti nenobiedēja. Olga būs cilvēkresursu vadības speciāliste. Viņa stāsta, ka jebkurā lielā kompānijā, tiesa, Latvijā tas vēl nav tik aktuāli, ir nepieciešami cilvēki, kas nodarbojas ar cilvēkresursu vadības politiku. Cilvēkresursu vadības stratēģiskie principi ir visai sarežģīta joma, kas interesanta speciālistiem, bet ne avīzes lasītājiem. Interesantāk noskaidrot meiteņu domas par skolas gadiem un laiku, kas atdots, darbojoties jauniešu organizācijās.

Inese: “Četrus gadus aktīvi darbojos jauniešu klubā “Krasts”, bet it īpaši gribu uzsvērt to laika posmu, kad strādāju Krāslavas rajona jaunatnes padomes valdē, jo tad iemācījos atbildības sajūtu un vadības prasmes, iemācījos patstāvīgi strādāt un sasniegt mērķi. Tas kopumā ir daudz devis manai izaugsmei, un Rīgā jūtos diezgan droša un pieaugusi. Tās mazās lietas, kas notiek lielās organizācijās, dažādas situācijas, ar to visu mēs nedaudz saskārāmies jauniešu organizācijā, kurā mūs gatavoja pieaugušo dzīvei. Šeit, Krāslavā, izjutām atbildības sajūtu, iemācījāmies pieņemt atbildīgus lēmumus, arī kaut ko paši organizēt un rīkot — tas tagad viennozīmīgi noder. Es ļoti labi māku kontaktēties ar cilvēkiem, nekādu problēmu. Kad uzsāc studijas lielā pilsētā, kaut kas no iepriekšējā laika posma arī piemirstas, bet, kad sāc analizēt, saproti, ka ar visu tiec galā tieši tāpēc, ka esi daudz apguvis šeit, Krāslavā, “Krastā”, jaunatnes padomē.”

Inese viennozīmīgi iesaka skolēniem nākt un iesaistīties jauniešu organizāciju darbā, jo tā esot nenovērtējama pieredze. Protams, katrs no mums šaubās, kad ir jāiekļaujas jaunā kolektīvā, jāuzņemas jauni pienākumi. Inese atklāti pasaka, ka pirmajā laikā noteikti būs kaut kādas problēmas, varbūt pat nesaskaņas, jo nav tā, ka viss dzīvē ir ideāli. No savas pieredzes Inese secina, ka visbiežāk aktīvie jaunieši saskaras ar laika trūkumu: jāgatavojas stundām, rītdienas kontroldarbam, bet te vēl papildu darbs, kas arī jāizpilda. Bet gala rezultātā šīs grūtības atmaksājas.

Ar Inesi vienisprātis viņas draudzene Olga, kura arī uzskata, ka darbošanās jauniešu organizācijās nāk tikai par labu: “Man bija organizatoriskā darba pieredze un citas zināšanas, vēl pirms iekļāvos jauniešu kluba “Krasts” pulkā, bet šeit un vēlāk arī Krāslavas rajona jaunatnes padomē tās papildināju un nostiprināju. Iesaistīšanās jauniešu organizācijās man palīdzēja sevi motivēt un arī izvēlēties nākamo profesiju, jo darbs tajās bija saistīts ar semināru organizēšanu un vadīšanu, kam savukārt ir tieša saistība ar manu nākotnes profesiju, kur vajadzīga maksimāla komunikāciju prasme un motivācija. Prasmes kontaktēties ar cilvēkiem, kuras jauniešiem dod “Krasts”, un tās lietišķās prasmes, kuras apguvu Krāslavas rajona jaunatnes padomē, ir ļoti noderīgas, jo tās ir manas specialitātes bāze. Tiem, kuri šaubās: iesaistīties jaunatnes organizācijas darbā vai nē, ieteiktu zelta vidusceļu. Proti, atnāc un paskaties! Ja nepatiks, ar varu neviens nevilks, ja gribēsi palikt — tevi pieņems. Bet tas, kā tu organizācijā jutīsies, pir-mām kārtām atkarīgs no tevis paša.”

Izrādās, Inese un Olga savā veidā popularizējušas “Krastu” un jaunatnes padomi arī Rīgā, savā augstskolā. Lietišķā komunikācija un saskarsmes pamati ir pirmās lekcijas, kur Olga pārsteidza profesori ar savām zināšanām. Uz jautājumu, no kurienes to visu zina, jauniete ar lielu lepnumu par savu pilsētu, skolu un jauniešu organizāciju atbildēja, ka šīs zināšanas apguvusi Krāslavā, darbojoties jauniešu klubā “Krasts”, bet tās nostiprinājusi rajona jaunatnes padomē. Turklāt Olga gadu bijusi kluba prezidente, tas uzreiz tiek novērtēts.

Inese: “Ar lepnumu varēju pateikt, ka savulaik biju Krāslavas rajona jaunatnes padomes priekšsēdētāja. Te, mazā pilsētiņa, to īpaši neievēro, bet Rīgā šāds fakts biogrāfijā tevi uzreiz paceļ augstāk, to uzreiz sajūti.”

Juris ROGA