Būt stipriem kā ozoliem

Desmit gadu laikā sabiedriskā labuma organizācija ir izkopusi savas tradīcijas, tai piemīt savs dzīves stils un tā lepojas ar savu zīmolu. Laika gaitā “Krasts” darbojās dažādos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, saglabājot savas organizācijas principus un tradīcijas un uzkrājot lielu darba pieredzi visdažādākajās jomās. Jauniešiem noticēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Sorosa Fonds Latvija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, SEB Unibanka, Kopienu iniciatīvu fonds un citas organizācijas.

Izrādās, jauniešu kuģim vārdu iedeva psiholoģe Irina Japiņa, jauniešu kluba “Krasts” vadītāja. Pretinieki toreiz, pirms desmit gadiem, gan mēģināja pierādīt, ka nosaukuma dēļ organizāciju saistīs ar aktīvu politisko darbību, jo valstī ir pazīstams politiķis ar līdzīgu uzvārdu. Reāli dzīvē šo sakarību neviens īpaši neuzsvēra un pat īsti neievēroja, bet jauniešu organizācija pamazām pieņēmās gudrībā un spēkā. Par krustvecākiem krastiešiem piekrita būt Krāslavas bērnu un jauniešu centra direktore Rita Vekšina un Krāslavas novada domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns. Stāsts par organizācijas emblēmu tradicionāli jāklausās katrā organizācijas dzimšanas dienā, kas ir īpašs ar to, ka katrs stāstītājs tajā ieliek kripatiņu sava redzējuma. Pirmais burts emblēmā simbolizē ozolu un ir attēlots koka veidā, jo “Krasta” jaunieši grib būt tik stipri, kā šis koks. Nākamie divi burti “R” un “A” simbolizē zēnus un meitenes. Burts “S” gandrīz pārtapa par dolāra zīmi, jo tā to gribējuši pārveidot jauniešu organizācijas pirmie sastāvi cerībā piesaistīt sponsorus. Idejas pretinieku dēļ tā arī netika realizēta, un labi, ka tā. Burts “T” ir attēlots bumeranga veidā, jo tas mēdz atgriezties pie saimnieka. Bet virs bumeranga ir saules stari, jo saule mūs visus silda vienādi. To var traktēt arī tā, ka desmit gados caur jauniešu organizāciju izgājuši apmēram 300 jaunu cilvēku, un ikviens kā saules stars sildīja un apgaismoja “Krastu”.

Jau iepriekš tika izsludināts, ka desmitgades svinību oficiālā daļa noritēs preses konferences formā — jaunieši bija gatavi atbildēt uz jautājumiem par sava kluba stiprajām pusēm, mikroklimatu, tradīcijām un dzīves stilu, katra dalībnieka piederības sajūtu, par vadības struktūru, par paaudžu saistību, par pašrealizācijas iespējām klubā un citiem jautājumiem. Tas gan nesolīja nekādas izklai-des iespējas klātesošajiem, tiesa, starp jautājumu blokiem tika iestarpināti daži īsi priekšnesumi. Kopumā bija četri jautājumu bloki: no jauniešu organizācijām, no pilsētas skolām, no masu medijiem, no politiķiem, pašvaldībām, uzņēmējiem un draugiem. Neiztika bez kurioziem — daži aizsteidzās notikumiem priekšā un savus jautājumus uzdeva jau pirmajā blokā. Gods un cieņa jauniešiem, kuri izlikās nemanām šo misēkli un turpināja atbildēt.

Pirmais jautājums izskanēja no Ezernieku pagasta jauniešu kluba “Ežezers” biedriem, kurus interesēja, kā krastieši apvieno savu darbu biedrībā — jauniešu klubs “Krasts” ar skolu, pulciņiem, sportu, ģimeni, draugiem, savu ikdienu? Ja ticēt atbildēm, tas nemaz nav grūti, kad nodarbojies ar to, kas patīk. Ja ir vēlēšanās nākt un darboties, ja zini, ka “Krastā” tevi gaida patiesi draugi, tad noteikti viss sokas. Atšķirībā no skolas, jauniešu klubs sniedz neformālo izglītību. Neformālā un formālā izglītība ir atšķirīgas lietas, bet tās labi papildina viena otru.

Dagdas jauniešu organizācijas “Dagne” pārstāvji sūkstījās par biedru trūkumu organizācijā un painteresējās, kā šo problēmu risina “Krastā”? Izrādās, visietekmīgākais ir personīgais piemērs. Draugs atved draugu, kuram visu pastāsta un parāda. Viņš klausās un skatās, izdara secinājumus un izlemj, der tas viņam vai nē. Ķēdīte turpinās.

Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns savu jautājumu saistīja ar virtuālās vides straujo attīstību. Par virtuālās vides gūstekņiem kļūst ne tikai jaunieši, bet arī gados veci cilvēki. Interesanti zināt, kāds ir jauniešu skatījums par virtuālās vides iespaidu uz cilvēku un cilvēciskajām attiecībām? Jaunieši tūlīt pat atgādināja par nesen notikušo konkursu “Mans labākais draugs”, kas ir labs pierādījums tam, ka jauni cilvēki dzīvo un draudzējas arī reālajā, nevis virtuālajā pasaulē. Klubā pa-tiesi izmanto mobilos tālruņus, datorus un internetu, bet pamatā lietišķajām vajadzībām — saziņai un informācijas gūšanai. Klubā notiek dažādas nodarbības grupās, kurās jaunieši mācās komunicēt savā starpā, jo dzīve nav internets, kurā var nospiest darbības atsauces taustiņu vai citu, lai izdzēstu savus vārdus. Šeit gūtās komunicēšanās prasmes lieti noder, kontaktējoties ārpus kluba, ko apstiprināja “Krasta” veterāni.

Pasākuma ievadā vilktās paralēles starp jauniešu kluba nosaukumu un politiķi Guntaru Krastu, šo rindu autoru vedināja uzdot jautājumu: “Vai jūs interesē politiskās norises valstī, cik tas jums nozīmīgi?” Jaunieši stāstīja, ka viņus vairāk interesē viens politikas virziens — jaunatnes politika, jo tas tieši skar viņus. Jaunatnes politika ir instruments, kas var palīdzēt viņiem attīstīt savu darbību. Interesanti, ka neviens no krastiešiem tovakar nepauda vēlēšanos nākotnē gūt līdzīgus panākumus politikā, kā Guntars Krasts. Vai tas nozīmētu, ka nevienam nav interese darboties politikā? Talkā nāca kluba vadītāja I. Japiņa: “No sākta gala mēs zinām, ka ir trīs jautājumi, kas ved uz konfliktu — politika, reliģija un konkrēta cilvēka atalgojums, tālab cenšamies tos neskart. Klubā lepojamies, ka esam politiski neatkarīga organizācija, esam atvērti visiem kontaktiem. Turklāt jauni cilvēki līdz 18 gadiem vēl nevar zināt tik daudz par politiku, lai izdarītu apzinātu izvēli.”

Nenocietās A. Badūns: “Savā būtībā jautājums jau nav par piederību partijai, bet par attieksmi pret politiku. Šķiet, ne tik sen Dānijā pieņēma likumu, kas pašvaldību vēlēšanas tiesības piešķir jau no 16 gadiem. Vai jūs esat gatavi iet un vēlēt savas pilsētas mēru?”

Paceltu roku mežs neizauga, tomēr vairāki jaunieši šādu gatavību pauda. Tātad tas parāda arī to, ka krastieši savā būtībā ir visai atbildīgi — pārējiem roku pacelt liedza tieši šī atbildības nasta. Viņi godīgi apliecināja, ka vēl nav tam gatavi.

Video par interešu grupas “Meiteņu noslēpumi” dzīvi un body-art elementu demonstrējumi klātienē mudināja noskaidrot, vai pēc kursu pabeigšanas var saņemt kādu sertifikātu? Var gan. “Krastā” uzskata, ka kursa “Meiteņu noslēpumi” dalībnieces ir jauniešu kluba “Krasts” pērles. Patīkami, ka tevi uzskata par pērli, bet katru gadu tas tiek nopelnīts ar milzu darbu, jo zīmēt uz ādas nav viegli. To, ko modelis rāda 3-4 minūtes, meitenes zīmē 3-4 stundas.

Daudz plašāks stāstījums klātesošajiem bija jānoklausās, sagaidot atbildi uz jautājumu par projektiem, atbalstītājiem un sponsoriem. Jauniešu klubam “Krasts” visciešākā sadarbība ir ar Kopienu iniciatīvu fondu. Realizēti divi nozīmīgi projekti: pirmais par mēbeļu un biroja tehnikas iegādi un otrais — par projektora un ekrāna iegādi. Iegādāti arī jauni datori birojam. Biedrības - jauniešu kluba “Krasts” projekts “Latgales Jauniešu ideju banka” saņēma atbalstu no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Pateicoties tam mūsu jaunieši aizbrauca atpūsties un pastrādāt pie Rāznas ezera kopā ar Latgales jauniešiem. Ar šo projektu jaunieši sevišķi lepojas, jo tā realizācijā viņiem izdevās sadarbība ar ministriju, turklāt gūta liela pieredze.

Nepārsteidza, ka vairākums jauniešu pauda vēlēšanos nākotnē mācīties Rīgā. Tomēr ne visi gatavi aizbraukt no Latvijas. Dažam Latgale šķiet sirdij ļoti tuva un mīļa. Lai gan nekas slikts nav arī tajā, ka šodien daudziem jauniem cilvēkiem mājas ir Eiropa, dzimtā zeme ir planēta Zeme, tomēr tik lieli globālisti “Krasta” rindās neatklājās. Vēl jo vairāk: kāda jauniete atklāti sacīja: “Es dusmojos uz tiem, kuri aizbrauc no Latvijas!”
Preses konferences dalībniekus no līdzsvara neizsita pat provokatīvais jautājums, kāpēc klubā “Krasts” vairāk meiteņu nekā zēnu, lai gan pats nosaukums drīzāk ir ar vīrišķīguma pieskaņu?

“Toties mums ir tie vislabākie puiši!” šī atbilde izsauca vētrainus aplausus.

Par organizācijas struktūru var stāstīt ilgi un daudz. Tas varbūt nav interesanti, bet tā ir svarīga lieta ikvienai lielai vai mazai organizācijai. A. Badūns vēl pirms stāstījuma paspēja izteikt savu vērtējumu: “Pie jums gan viss stingri reglamentēts, pat mums rajona padomē tā nav!” Kas zina, cik daudz šajos vārdos tās taisnības, kas ir vai nav rajona padomē, bet fakts tāds, ka kārtība “Krastā” ir, par ko lielā mērā jāpateicas vadītājai I. Japiņai. Klubā viņa ir kā mamma, ārpus tā — tuvs draugs, kurš spēj atbalstīt jebkurā grūtā brīdi. Viņa vienmēr stingra kārtības jautājumos, māca būt precīziem. Bet pats galvenais, ka viņa mīl savus jauniešus, bet jaunieši viņu”.

Kāda dalībniece bija vēl atklātāka: “Kārtības jautājumos Irina ir nepiekāpīga, nekādas atrunas netiek pieņemtas. Ja kaut ko neesi izdarījis, gulēt neaiziesi, kamēr konkrēti neapsolīsi, kad un kā viss tiks paveikts!”

Bet ne jau viss “Krastā”ir tik nopietni. Te katru gadu ir kādi interesanti pasākumi, projekti, uzvaras un zaudējumi. Katru gadu uz “Krastu” nāk jauni dalībnieki, viņiem tiek dots mēnesis adaptācijai, lai pārliecinātos, ka izdarīta pareizā izvēle.

Pēc tam kluba seniori, kuri pirms gada paši bija jauniņie, gatavo tradicionālo iesvētīšanas pasākumu. Oficiāli tas izklausās ļoti nopietni, bet faktiski tā ir liela jautrība. Lai saņemtu kluba dalībnieka karti, ir jāiztur dažādi pārbaudījumi, kuru izdomāšanā senioru fantāzijai nav robežu. Video par “Krasta” tradīcijām, pasākumiem, projektiem un uzvarām deva spilgtu ieskatu arī citos notikumos. “Krasts” ir padomājis par savu nākotni, izveidojot klubiņu “Krastiņš”, kurā darbojas mazākie brāļi un māsas. Videofilmu papildināja mazo krastiņiešu stāstījumi par saviem iespaidiem un ieguvumiem. Jauniešu klubs “Krasts” ir licis pamatus Krāslavas rajona jaunatnes padomei un Krāslavas pilsētas jaunatnes padomei, kas ir divas patstāvīgas organizācijas.

Nobeigumā jaunieši sarīkoja I. Japiņas grāmatas “Dzīves stils “Krastā”“ atvēršanas svētkus. Grāmatas četrās nodaļās vēstīts par kluba “Krasts” vēsturi, ikdienu, svētkiem un arī problēmām. Par šo izdevumu klātesošajiem stāstīja līdzautore Violeta Ļaksa.

Oficiālā daļa beidzās ar dāvanu pasniegšanu. Pirmie jubilārus sveica veterāni. Interesantas dāvanas bija sarūpējušas jauniešu organizācijas no Ezerniekiem un Dagdas. Krāslavas novada domes dāvana ir lēmums apmaksāt transporta izdevumus jauniešu kluba “Krasts” braucienam uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru Rīgā. Tika nodots Saeimas deputāta Gunāra Upenieka sveiciens un solījums sarīkot jauniešiem ekskursiju pa Saeimu dienā, kad viņi apmeklēs jaunatnes iniciatīvu centru. Par sasniegumiem jaunatnes politikas īstenošanā Krāslavas novadā un rajonā, jauniešu kluba “Krasts” aktīvu līdzdalību pilsētas sabiedriskajā dzīvē un sakarā ar kluba 10 gadu jubileju Irinai Japiņai pasniedza dāvanu naudā — 110 latu. Dāvanu karte tika arī klubam. Sveicēju pulkā bija ēkas saimnieki, kurā mīt “Krasts”, kā arī daudzi citi viņu draugi un atbalstītāji. Jauniešu klubu dzimšanas dienā apsveicām arī mēs, laikraksta “Ezerzeme” kolektīvs, un novēlam arī turpmāk raženu darbību.

Juris ROGA