V. Stikuts: “Es netaisos slēgt nevienu skolu...”

— Latviešiem Ziemassvētki bez egles ir izsmiekls. Pat kara laikā cilvēki visiem spēkiem centās atnest mājās egli. Tālab nešaubos, ka lielā Ziemassvētku egle pilsētā būs, kā arī pilsēta būs ietērpta svētku rotājumā. Ziemassvētkus mēs svinēsim, pat vēlreiz pārskatījām sociālā budžeta iespējas un atradām līdzekļus, lai varētu iepriecināt dažas iedzīvotāju grupas. Vēl nevaram iepriecināt visus pensionārus, kā to dara Krāslavā un dažās citās rajona pašvaldībās, bet katrā ziņā vistrūcīgākie noteikti saņems dāvanas. Ja nav nekādu svētku, kam cilvēkam dzīvot?

— Kā tad ar taupību?

— Mēs jau krietni agrāk par ministru prezidenta iniciatīvām daudz piestrādājām pie naudas ekonomijas, jo, uzsākot 2008. gadu, bija skaidrs, ka jāpieņem izdzīvošanas budžets. Kaut arī valdība tobrīd runāja par treknajiem gadiem, es nezinu, kuriem tie bija, bet Dagdai tie noteikti nebija. 2008. gada budžetam noteicām prioritātes, un viena no pirmajām bija manāmi paaugstināt darba algas strādājošiem savās iestādēs, jo atalgojuma ziņā bijām stipri atpalikuši no pārējām pašvaldībām, kas tuvāk Rīgai. Vaina ir mūsu pieticībā, kad uz pašvaldības iestādēs nodarbināto cilvēku rēķina mēģinām risināt citas pilsētai svarīgas problēmas. Mums ir 11 iestādes, algas no budžeta maksājam apmēram 300 cilvēkiem, tā ka slodze uz budžetu liela. Tomēr gada sākumā vienojāmies, ka pacelsim algas un neviens nesūkstīsies, ja tāpēc neesam veikuši kādu papildu remontu vai kaut ko vajadzīgu nopirkuši. Visi ar to samierinājās, lai gan uz šodienu algu ziņā arvien esam atpalikuši.

Gads tuvojas beigām, lai dod Dievs, ka izpildās budžeta ieņēmumi, kas bija plānoti šajā gadā. Savus ieņēmumus esam izpildījuši, bet nepildās tā daļa, ko valsts garantējusi ar iemaksām izlīdzināšanas fondā. Decembrī vienmēr bijis tā, ka naudu ieskaita ar nokavēšanos, bet šogad situācija saspringta. Tālab līdz minimumam esam samazinājuši visādu semināru apmeklēšanu. Lai cik dīvaini tas izklausās, tos organizē mūsu vadošās ministrijas, lekcijas lasa šo ministriju darbinieki, saņem algu ministrijā un vēl prasa maksu no mums par piedalīšanos. Tas ir dīvaini, jo viņu tiešais darbs būtu atbraukt un paskaidrot jauninājumus vai pateikt, kādi uzlabojumi veicami mūsu darbā. Nevajag tamdēļ rīkot seminārus un vēl par maksu. Uz Rīgu braucam minimāli, arī degvielas patēriņš tādējādi samazinās. Mēs nerīkojām uguņošanu Latvijas 90 gadu jubilejā, bet pratām šos svētkus noorganizēt ar minimāliem izdevumiem, taču ne mazāk skaistus un atmiņā paliekošus, kā citviet. Protams, ja būtu lieks tūkstotis latu, varētu sarīkot uguņošanu. Bet nav. Šobrīd galvenie jautājumi ir iestāžu darbinieku atalgojums, apkures nodrošināšana, bērnu ēdināšana, ielu apgaismojums.

Viss, citu prioritāšu nav. Nav arī tādu projektu, kur šobrīd jānodrošina līdzfinansējums, turpinām realizēt tos, kas atbalstīti jau agrāk. Viens no lielākajiem — tautas nama piebūve, par ko ir pilnīga skaidrība, ka tā taps. Ar Dagdas novadu veidojošo 11 pašvaldību kopīgiem spēkiem renovēta ēka, kurā turpmāk atradīsies pašvaldības iestādes “Dagdas slimnīca” sociālās aprūpes centrs. Turpinās ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti Dagdā. Šogad iecerētos trotuārus arī uzbūvējām.

— Vai pašvaldība nākamgada ekonomijas apstākļos atbalstīs savas sabiedriskās organizācijas?

— Jā, mēs to darīsim, jo tas ir nepieciešams mūsu pašu cilvēkiem. Turklāt tie nav lieli izdevumi, tikai kādi 10 tūkstoši latu gadā. Mūsu sabiedriskās organizācijas darbojas aktīvi, to veikums ir sabiedrībā redzams un atzīts.

— Iestāžu darbiniekus noteikti interesē, vai viņiem būs algu pieaugums, kas kaut nedaudz kompensētu inflāciju?

— Minimālā alga pieaug, tātad — pieaugums būs. Tiesa, nevarēsim atļauties kāpināt atalgojumu tā, kā tas tika darīts šī gada sākumā, proti, nebija neviena, kurš saņemtu tikai minimālo algu — pat apkopējām bija vismaz kādi desmit lati vairāk. Diemžēl atkal esam turpat, kur jau bijām — nākamgad pilnīgi visiem nevarēsim pacelt algas virs minimālās.

— Domes ēkas pirmajā stāvā ilgstoši rit telpu remonts, kur savulaik bija izmitinājusies policija...

— Telpas būs nepieciešamas jaunveidojamā novada administrācijas darbiniekiem, turklāt ar tām vien, kas domes ēkā, būs par maz. Vajadzīgas plašas arhīva telpas būvvaldei un domei, jo dokumenti jāglabā noteiktu laika posmu. Telpas, kas lejā tiek remontētas, visas vajadzības nenodrošina, tālab ir sāktas sarunas ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Autoceļu uzturētājs” par telpu iegādi, kas pieder Daugavpils ceļu rajona Krāslavas iecirknim. Gribam izpirkt administrācijas ēku, kas viņiem vairs nav nepieciešama. Būtu labi, ja no rajona reorganizācijas līdzekļiem varētu atrast kādus 60000 latu šim mērķim. Tad mēs spētu nodrošināt arī visas saimnieciskās vajadzības, proti, izvietotu tās struktūras, kas nodarbosies ar komunālajiem pakalpojumiem, būs nepieciešama arī avārijas brigāde, jo nevarēs katrā pagastā uzturēt komunālo dienestu.

— Vai nākamā gada budžetu veidosiet jau kā novada budžetu?

— Katra pašvaldība veido savu, jo mūsu budžeti līdz vēlēšanu dienai ir autonomi un strādājam autonomi. Budžeta konsolidācija mums jāveic uz jūnija mēnesi, kad būs notikušas pašvaldību vēlēšanas, bet te rodas daudz jautājumu, kas nav skaidri. Tālab daudz strādājam, lai pirms novada izveidošanas būtu darba grupa, kura veiktu sagatavošanas priekšdarbus, lai nākamais novads varētu veiksmīgi uzsākt darbību. No valsts puses ir daudz neizdarību, tur uzskata, ka rajona reorganizācija pati par sevi atrisinās daudzus jautājumus. Esmu pārliecināts, ka ar rajona reorganizāciju vien būs par maz. Pozitīvi ir tikai tas, ka rajonam ļauts strādāt visu gadu, lai ar piešķirto budžetu visus procesus novestu līdz galam.

Mums ir citādāk: pienāk 6. jūnijs, notiek vēlēšanas novadā, pēc tām 10 dienu laikā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis sasauc jaunievēlētos deputātus uz pirmo novada domi, kurā ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Paspiež viens otram rokas un aizbrauc, bet pārejās lietas karājas gaisā: nav ne nolikuma, ne štatu saraksta, nekā. Gribēju to visu izdarīt savlaicīgi, patiesībā pašvaldību vecākie arī neiebilst, bet diemžēl trūkst viņu iniciatīvas. Tātad — dzīvosim kā likumā rakstīts. Ja gadīsies tā, ka ievēlēs pilnīgi jaunu un šajā darbā nekompetentu deputātu sastāvu, tad var sanākt ziepes, jo, nezinot šo visu darbu secību, kas ļoti strauji jāizdara, var sanākt, ka būs vajadzīgs ilgstošs laika posms, kamēr viņus kāds iemācīs — KNAB, Valsts kontrole, vai citas struktūras. Bet visam pa vidu ir cilvēku grupa, kas nevainīgi paliek cietējos. Manuprāt, Ministru kabinetam jāpadomā par pārejas periodu pēc vēlēšanām.

— Daudzus uztrauc, kas notiks ar skolām? Cik novadā to slēgs, kuras slēgs?

— Man bija interesanta saruna ar rajona Izglītības pārvaldes vadību, kura ieteica sanākt kopā Dagdas novadu veidojošajām pašvaldībām un izlemt par to, kuras skolas slēgt, kuras atstāt. Nesaprotu tikai, kāpēc mums tas būtu jādara, ja uz visu nākamo gadu rajona padomei būs savs budžets un būs visas struktūras? Rajonam tad arī ir jāizlemj šis jautājums, varbūt konsultējoties ar mums, bet ne jau mums tagad jābūt tiem, kuri slēdz skolas. Es pats netaisos slēgt nevienu skolu. Šis jautājums viennozīmīgi ir rajona kompetencē un izglītības pārvaldes kompetencē, kamēr tā pastāv. Lai lemj un ievieš dzīvē!

Jautāja Juris ROGA