Bija tā vērts

Pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Leontīne Žeimote pastāstīja, ka kopumā šis projekts devis ļoti pozitīvu rezultātu, lai gan problēmas ar dzelzs saturu atrisinātas tikai daļēji. Proti, atdzelžošanas stacija labi tiek galā ar savu uzdevumu, bet patērētāji arvien saņem ūdeni, kurā dzelzs saturs lielāks par normatīvajiem 0,4 miligramiem litrā.

Turklāt priekšsēdētāja nesola, ka tuvākajā laikā situācija kardināli uzlabosies: “Vienu brīdi mums niķojās arī atdzelžošanas stacija, bet tagad viss kārtībā un ūdens analīzes ir labas. Mums ir laba sadarbība ar SIA “Nordserviss”, kuri veica šeit būvdarbus, un vajadzības gadījumā ir atsaucīgi izpalīgi. Ceru, ka tur nekādu problēmu vairs arī nebūs. Pēc atdzelžošanas iekārtām ūdens kvalitāte iekļaujas normatīvā, bet tagad visus interesē, ko saņem patērētājs. Analīzes ņem divos punktos: skolā un tālākajā dzīvojamā mājā. Pagaidām vajadzīgo rezultātu nesasniedzam. Nesen mazgājām rezervuāru, var sacīt, tas bija ideāli tīrs, bet, atjaunojot ūdens padevi, patērētājiem atkal bija jāsaņem ūdens ar lielu dzelzs saturu. Iemesls — vecie maģistrālie cauruļvadi, kurus nomainīt nav mūsu spēkos. Ir ievadītas sarunas ar dažādām firmām, kuras varētu veikt cauruļvadu attīrīšanu. Tagad ir visādas mūsdienīgas iekārtas šīs procedūras veikšanai, bet mums ir bažas par pieslēgumu vietu stāvokli, tālab tīrīšana ar spiedienu nav vēlama. Jau tagad netrūkst problēmu, trases varbūt izturēs, bet atzarojuma vietas no maģistrālajiem vadiem var saplīst. Protams, ieguvums nav salīdzināms ar to, kas kādreiz mums te bija, bet pašiem vēl jāpastrādā, lai viss būtu pilnīgā kārtībā.”

Toties citādi viss kārtībā. Projekta realizācijas gaitā ugunsdzēsēji izteica savus iebildumus, ka elektrības padeves pārtraukuma gadījumā pazūd arī spiediens ūdensapgādes sistēmā. No vairākiem iespējamajiem risinājumiem pašvaldība izvēlējās uzstādīt dīzeļģeneratoru, kas var darboties automātiskā režīmā. Rīdzinieki, kuri pārbaudīja objektu, atzina, ka tik tālredzīgu rīcību vēl nav sastapuši. Tas gan prasīja papildus 10000 latu, bet tagad jānotiek brīnumam, lai kaut kas nenostrādātu.

Atbildīgais par sistēmu apkalpošanu Arvīds Kurica ļāva apskatīt jaunos objektus klātienē un izstāstīja svarīgākās priekšrocības. Ciemata ūdensapgāde sākas parkā līdzās vecajam ūdenstornim. Ūdens tiek ņemts no 120 metru dziļurbuma, patiesībā tie ir divi. Otrs — rezervē, taču laiku pa laikam arī no tā sūknē ūdeni, lai šo sistēmu tāpat uzturētu darba kārtībā. Vecais ūdenstornis ir atslēgts, tā vietā ciemata ūdensapgādes sistēmā ieslēgts 103 m3 virszemes ūdens rezervuārs. Piepildīts tas aptuveni 3/4 no tilpuma, jo pašreizējam patēriņam ar to pilnībā pietiek. Atdzelžošanas stacijā reizi trīs diennaktīs notiek dzelzs uztvērēju skalošana ar lielu gaisa spiedienu. Attīrīto ūdeni sistēmā padod divi sūkņi, kas ieslēdzas pārmaiņus. Visas caurules pasargātas no kondensāta veidošanās, visi procesi ir pilnībā automatizēti. Ja nepieciešams ātri piepildīt sistēmu, piemēram, pēc rezervuāra skalošanas, tiek ieslēgti visi trīs sūkņi. Ja nepieciešams nekavējoties pārtraukt ūdens padevi, sūkņus izslēdz, aizver ventiļus, un lieta darīta. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve, automātiski ieslēdzas dīzeļģenerators, un visas sistēmas turpina darboties iepriekšējā režīmā tā, ka iedzīvotāji neizjūt nekādas neērtības. Ūdenssaimniecības objekts, protams, ir iežogots, kā arī nodrošināts ar āra apgaismojumu.

Attīrīšanas iekārtas atrodas zem klajas debess, objekts ir nožogots un apgaismots. Tās ir daudz vienkāršāk uzbūvētas nekā padomju laikā ekspluatētās. Patiesībā viss izskatās tik vienkārši, ka nesaproti, kālab tādas nevarēja izgudrot jau pašos pirmsākumos. Notekūdeņu attīrīšanas gaitā notiek tie paši procesi, kas pašattīroties dabiskajām ūdenskrātuvēm. Tikai iekārtās notekūdeņu attīrīšanai izmanto bioloģiski aktīvās dūņas daudz lielākā koncentrācijā, turklāt tās tiek papildus aktivizētas, ūdenim pievadot skābekli (gaisu).

Process norit 50 m3 lielā nerūsējoša tērauda tilpnē, kas ierakta zemē un kuru pārklāj restoti vāki. Tilpnē izvietotas 140 dū-ņu kastītes (50x50x60cm), un viss. Ak jā, vēl ir mēraparatūra, kura parāda dažādus datus. Piemēram, caurplūde todien bija trīs kubikmetri notekūdeņu stundā, bet kopš ekspluatācijas sākuma šeit attīrīti jau 55000 m3. Attīrīto ūdeņu apjoms vairāk atkarīgs no gadalaika, jo kontrolakas nav hermētiskas un tajās tiek arī nokrišņu ūdeņi. Pirms lielās tvertnes ir pāris nosēdakas ar uztvērējiem, lai galvenajā tvertnē neiekļūst dažādi priekšmeti, kurus neapzinīgi ļautiņi laiku pa laikam iemet kanalizācijā. No attīrīšanas iekārtām ūdens caurtek divām nosēdakām un nonāk dīķī, bet no tā ezerā. Ūdens līmeni dīķī uztur vēl viena aka.

A. Kurica: “Analīzes ideālas, faktiski varēja laist pa tiešo ezerā, bet, tā kā mums šeit bija divi lieli dīķi no iepriekšējām attīrīšanas iekārtām, tad vienu izmatojām kā papildus garantu. Otrs netiek ekspluatēts, arī vecā stacijas ēka ir slēgta un vairs nav vajadzīga. Gada laikā nav bijušas nekādas problēmas. Vasaras beigās parasti veicu profilaksi visai sistēmai, lai nav jāmokās ziemā. Ar ūdens spiedienu izskalojam cauruļvadus, sākot no pašas pirmās kontrolakas līdz pat attīrīšanas stacijai, pēc tam ziemu var dzīvot mierīgi, ja vien kāds kanalizācijā neiemet ko tādu, kam tur nav jānonāk.”

Diemžēl katrai labai lietai ir sava ēnas puse: tā kā ir liels elektroenerģijas patēriņš, pašvaldībai nācās paaugstināt komunālo pakalpojumu tarifus, turklāt būtiski. Tiesa, tie sen nebija celti. Ar 1. novembri ūdensapgāde dzīvokļos ar ūdensvadu, kanalizāciju, klozetpodiem un vannām, kā arī ūdensapgāde individuālajās mājās, kas pieslēgtas centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai, maksā Ls 2,50 mēnesī no cilvēka, par 30 santīmiem mazāk jāmaksā tiem, kuri mīt dzīvokļos bez vannas, vēl lētāka ūdensapgāde ir individuālajās mājās, kas nav pieslēgtas kanalizācijai — Ls 1,50 mēnesī no cilvēka. Ja kādu neapmierina noteiktā maksa, jāuzstāda ūdens skaitītājs, tad varēs norēķināties pēc faktiskā patēriņa. Jāmaksā arī tiem, kuri izmanto ūdensapgādi no pagalma, jāmaksā par ūdensvadu kūtī (atkarībā no lopu skaita), par piena dzesēšanu. Vienlaikus sadārdzinājās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošana — līdz Ls 0,50 mēnesī no cilvēka, īres maksa pašvaldībai piederošajai dzīvojamai platībai — 0,10 Ls/m2.

Parādnieki ir. Nekustamā īpašuma nodokļa parādnieku saraksts gana garš, taču tas ik pa laikam sarūk, jo cilvēki nemitīgi kaut ko nomaksā. Savukārt ar komunālo maksājumu parādniekiem acīmredzot nāksies rīkoties bargi, jo sāk veidoties kritiska situācija. Piemēram, ir četras ģimenes, kuras kopumā iekrājušas vairāk nekā 1000 latu parādu. Pašvaldība apsver iespēju vērsties pie parādu piedzinējiem, jo citas izejas neredz. Tā var nodzīvoties, ka neviens nemaksās.

Juris ROGA