Ārā puteņoja, kas nenoskaņoja uz pastaigām, taču noteiktajā laikā cilvēku grupas stei-dzās uz Krāslavas kultūras namu, kur notika pasākums, kas bija veltīts folkloras ansambļa “Strumien” jubilejai.
Šis ansamblis nu jau divus gadu desmitus ir vizītkarte ne tikai poļu biedrībai, bet arī Krāslavai, kuras ģerboni rotā laiva ar pieciem airiem. Poļu “airētāji” pieteica sevi tik efektīgi, ka koris “Strumien” divas reizes izpelnījās augsto godu piedalīties starptautiskajos festivālos Košalinā. Draudzīgo valstu kultūras sadarbības rezultātā radošo kolektīvu apmaiņa kļuva par ikdienas lietu. Ar laiku koris “Strumien” pārtapa par folkloras ansambli, un visiepriecinošākais ir tas, ka tā sastāvs kļuva jaunāks. Bet tā vienīgais vadītājs bija un paliek profesionālais muzikants Romualds Raginis — galvenais jubilejas svinību gaviļnieks.
Atzīšos godīgi, ka “balles karaliene” tomēr bija pane Jevģēnija Urbanoviča, ar kuras vārdu ir saistīta poliskā gara atdzimšana Krāslavā. Zālē viņas pavadonis visu laiku bija poļu pedagogs Vladislavs Krapivņickis, kurš speciāli ieradās uz svinībām no brālīgās valsts. Poliskais gars un katolicisms ir nedalāmi jēdzieni, lūk, kāpēc klātesošie zālē sirsnīgi uzņēma priesteru Eduarda Voroņecka un Januša Bulaša apsveikuma runas. Jubilārus sveica Vanda Krukovska, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja, kā arī Daugavpils un Rēzeknes poļu biedrību pārstāvji. Jeļenas Baranovskas izjustie vārdi lika atgriezties pirmskara Krāslavā, vēstīdami par poļu traģisko likteni, kuriem padomju vara uzspieda “nacionālistu” zīmogu, pakļāva represijām un pazemojumiem. Laiks visu nolika savās vietās, un Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības gados Krāslavā ne tikai pilntiesīgi sāka skanēt poļu valoda, bet arī tika atvērta gr. Plāteru vārdā nosauktā poļu pamatskola. Jevģēnija Urbanoviča saņēma arī pilsētnieku sirsnīgus pateicības vārdus par poļu mācību iestādes atdzimšanu.
Divos gadu desmitos “Strumien” sastāvs pastāvīgi mainījās, tāpēc mērs Mečislavs Lukša pasniedza atzinības rakstus gan bijušajiem, gan arī esošajiem poļu radošā kolektīva pašdarbniekiem. Zālē valdīja klusums, kad uz ekrāna parā-dījās neatkārtojamās Itas Kozakevičas fotogrāfijas, kura Atmodas rītausmā prata apvienot Latvijas poļus. Viņas atbraukšana uz Krāslavu bija zīmīga ar to, ka tika radīta vietējā poļu kultūras biedrība. “Strumien” radošuma ceļš — tie ir mēģinājumi, koncerti, viesbraucieni un jubilejas programmas sagatavošana folkloras ansambļa atjaunotajā sastāvā.
Svinīgā pasākuma scenāriju sagatavoja Jāzeps Dobkevičs, kurš šogad pārņēma Krāslavas poļu biedrības va- dību. Viņš vadīja jubilejas pasākumu, bet viņam palīdzēja pane Anna Cerazi, pedagoģe no Polijas, kura strādā mūsu pilsētā. Dāvanu dziesmu un deju veidā sakrājās tik daudz, ka godināšanas ceremonija turpinājās vairāk nekā trīs stundas. Protams, koncerta programmu atklāja “Strumien”, vēlāk uz skatuves uznāca pašdarbnieku kolektīvi “Retro”, “Ivuška”, “Kutok”, “Mežrozīte”, “Krāslaviņa”, gr. Plāteru v. n. skolas un Varavīksnes skolas ansambļi. Mākslinieks un muzikants Edvīns Lukaševičs izpildīja autordziesmas.
Pēdējais priekšnesums bija jubilāru uzstāšanās, un draudzīgais “Sto ļat” tika adresēts tiem, kuri palīdzēja atdzimt poļu biedrībai, kas dāvāja pilsētai folkloras ansambli. Neparastu dāsnumu jubilejas svētdienā izrādīja sponsori, tādēļ pēc tostiem un vīna iemalkošanas dejā sāka griezties pāri. Mazurka, krakovjaks, polka... Jo vairāk kultūru, jo bagātāka daudznāciju valsts, kāda ir Latvija...
Aleksejs GONČAROVS