Dzimšanas dienas atskaņas

Svētki skolas aktu zālē sākās ar valsts himnas atskaņošanu, pēc kuras skanēja sirdis saviļņojošā dziesma “Cielaviņa”. Klātesošos uzrunāja un svētkos sveica skolas administrācija, tālākais jau bija audzēkņu rokās: dāvana Latvijai, grupu apsveikumi, deju kolektīvu priekšnesumi, dziesmas un skaisti vārdi. Kas vēl labāk var rosināt aktīvi piedalīties savas valsts kultūras mantojuma un valstisko vērtību saglabāšanā un radīšanā, ja ne pašu audzēkņu aktivitātes un pašu devums saviem līdzcilvēkiem, līdz ar to arī dzimtenei? Audzēkņu rokām veidotās Latvijas kartes no dažāda materiāla vēl arvien skatāmas Dagdas arodvidusskolas mācību korpusa ēkas logos, atgādinot nesenās Latvijas dzimšanas dienas svinības, kuras izglītības iestādes kolektīvs atzīmēja plaši un skaisti. Protams, jubilejas pasākumā tika sveikti labākie audzēkņi, profesionālākie skolotāji, čaklākie iestādes darbinieki. Protams, tika arī apkopoti konkursu rezultāti un pasniegtas balvas.

Viens no tādiem bija konkurss “Mūsu mazais pārgājiens”, kas notika ar skaistu moto: “Tikai tas, kas savu tēvu zemi pazīst, var to patiesi mīlēt” (A. Kronvalds). Konkurss ritēja no 1. septembra līdz 1. oktobrim ar mērķi rosināt jauniešus izpētīt savu novadu, ciematu, pilsētu, kā arī sekmēt interesi un vairot zināšanas par valsts vēsturi, kultūru, tradīcijām, dabu. Izglītojamie devās pārgājienā vai ekskursijā, lai iepazītos ar apkārtni, vēsturi, kultūru, tradīcijām, dabu, pieminekļiem, kā arī veica izpēti, sagatavojot pārgājiena vai ekskursijas aprakstu brīvā stāstījumā, esejas, fotoattēli, zīmējumi, anketas. Pēc tam katra grupa prezentēja darbus, apkopotos materiālus izskatīja komisija un svētkos apbalvoja tās grupas, kuras vislabāk izpildīja uzdevumu.

Kā viena no Latvijas jubilejas svinību sastāvdaļām bija radošā darbnīca “Lielie darbi Latvijai!”. Darbnīcu metode paver jaunas iespējas attīstībai, kas iekļauj attieksmi pašam pret sevi, savu raksturu, prasmi vērtēt sevi, savstarpējo attiecību veidošanu ar līdzcilvēkiem, sazināties gan verbāli, gan neverbāli, sadarboties, attīstot saskarsmes prasmes, radoši darboties, uzņemties atbildību par darba rezultātu, paust savu argumentētu viedokli.

Audzēkņiem tika dota plaša izvēle, lūk, daži no darbnīcu nosaukumiem: “Latvijas karte”, “Skolas vēstures un Latvijas vēstures lappuses stāsta”, “Mana skola”, “Latvijas simboli”, “Skolas un Latvijas vēsture”, “Tautas dziesmu darbnīca”, “Dzejoļu sacerēšana” un citi. Tapa interesanti un aizraujoši darbi, par ko ikviens varēja pārliecināties, kad katra grupa prezentēja iepriekš izpildītus uzdevumus. Piemēram, darbnīcā “Skolas vēstures un Latvijas vēstures lappuses stāsta” katrs dalībnieks veidoja savu vēstures zīmējumu ciklu pēc atpazīstamajiem foto vai vēstures atmiņu stāstījumiem skolas vēstures gaitā un Latvijas vēstures gaitā. Darbnīcas “Mana skola” dalībnieki iesākumā uz lielās darba lapas rakstīja asociācijas par savu skolu, veltot jaukas, mīļas domas skolai. Turpinājumā katrs dalībnieks pamatoja savu izvēli ar konkrētiem piemēriem. “Skolas un Latvijas vēsture” darbnīcā bija iespēja vizuāli iepazīties ar dažādiem gadskaitļiem, datumiem, vēstures albumiem, grāmatām, fotoattēliem, kas vēsta par nozīmīgiem vēstures faktiem skolas un Latvijas vēsturē. Ļoti interesanti ir tas, ka skolēni aktīvi izmantoja šo iespēju. Darbnīca izvērtās sirsnīgā sarunā par savu skolu. Arī citu audzēkņu veikums ir uzmanības cienīgs, turklāt daži bija izdomājuši savu darbnīcu variantu, piemēram, “Skolas bukleta veidošana”. Arī radošās darbnīcas dalībnieki tika pie balvām.

Juris ROGA