Viedoklis: Pēc parādēm un salūtiem

Toties pirmssvētku dienas pagāja stresa situācijā. Valsti piemeklēja divas nelaimes: LR vēsturē visgrūtākā budžeta pieņemšana un lielākās bankas glābšana. Atzinības vārdus te ir pelnījuši Saeimas deputāti: svētku priekšvakarā sēde turpinājās vairāk nekā 12 stundu, turklāt sekmīgi. Parlamentam un valdībai kopīgi izdevās samazināt budžeta izdevumu daļu par 222,7 miljoniem. Izstrādātos pasākumus valdošās partijas uzskata par glābiņa budžetu, opozīcija — par nāvējošiem. Visu rādīs laiks. Par pašreizējā stāvokļa nopietnību liecina tas fakts, ka pat Saeima samazināja parlamenta izdevumus par 2,3 miljoniem latu. Visiepriecinošākais ir tas, ka 1,7 mil-jonus latu deputāti atdeva bērniem, tas ir, ietaupītā nauda novirzīta otrklasnieku nodrošinā-šanai ar brīvpusdienām, tiks paaugstināti pabalsti Černobiļā cietušajiem. Tā ka krīzei bija savi plusi: šis tas no kungu galda tika tautai. Turpretim globālas taupības plānos rezultāti ir zemāki, nekā tika gaidīts. Valdot krīzes situācijai, darīts zināms kliedzošais fakts par valsts pilnvaroto fantastiskajiem ienākumiem, kuri iemanījušies apmeklēt sēdes desmit un pat vairāk padomēs. Protams, ne jau par baltu velti, par ko “Ezerzeme” stāstīja oktobrī publicētajā rakstā “Nostalģija pēc veselā saprāta”. Un, lūk, notika brīnums: aktuālā problēma pat nokļuva Saeimas darba kārtībā, taču pārvērtās par farsu. Nelieli kosmētiski grozījumi bagātām partijām arī turpmāk ļauj risināt varas ambiciozās problēmas uz nodokļu maksātāju rēķina. Toties atklāts noslēpums, no kurienes pirmsvēlēšanu kampaņu laikā rodas dāsni ziedotāji no fizisko personu skaita, ar kuru palīdzību valdošās partijas turpina sasniegt nospraustos mērķus, kas bieži vien ir pretēji vēlētāju gribai. Cilvēkus, kurus nomocījusi inflācija un augošais bezdarbs, negaidot pārsteidza vēl viena nelaime — bankas krīze. Pavisam nesen valsts pirmās personas centās pārliecināt mūs par finanšu sistēmas stabilitāti, un še tev — ne jau kaut kādas, bet gan lielākās privātās “Parexbankas” nacionalizācija. Saeimas kuluāros pat rūgti joko: kur gan krīzes kulminācijas brīdī bankas monstra pirkšanai valsts atrada... divus latus! Vēl nesaprotamāks ir tas, kur valstsvīri ņem simtiem tūkstošu latu otrās valsts bankas glābšanai? Neizpratni rada žurnālistu ziņojumi par to, ka desmitiem dārgu un ļoti greznu bankas automašīnu nonāca privātfirmu īpašumā. Vārdu sakot, ne dzīve, bet īsta krustvārdu mīkla. Pēdējos gados mazumtirdzniecības cenu celšanos mums iz-skaidroja ar energoresursu sadārdzināšanos. Jauna Latvijas mīkla: pasaules biržās naftas barela vērtība kritusies trīs reizes, benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijā ievērojami pazeminājušās. Bet veikali spītīgi turpina nepakļauties tirgus likumiem. Kā lai to saprot tauta, kura deleģēja parlamentam varu aizstāvēt savas vitāli svarīgās intereses?

Valsti turpina nomākt dubultmorāles gaisotne, kad politiķu solījumi ir pilnīgā pretrunā reālajam stāvoklim, lūk, kāpēc neuzticības reitings rudenī sasniedza rekorda rādītājus.

Nolaidīsimies no valsts augstumiem rajona mērogā, kas arī ir krīzes momenta spogulis. Godājamie lasītāji, mēs zinām, kādus paziņojumus un komentārus jūs esat nogaidījušies, bet redakcijai tam bija nopietni iemesli: abi ārkārtas notikumu fakti nekādi neiekļaujas LR jubilejas svinību rāmjos. Tāpēc atvainojamies par ne visai operatīvām ziņām, no kurām mums neizbēgt. Trakojošā inflācija, finanšu krīze, ministru prezidenta Ivara Godmaņa aicinājumi uz stingru ekonomiju... Šie apstākļi netraucē Krāslavas rajona padomei turpināt veco tradīciju, kad tautas ievēlēto pārstāvju kasta par nodokļu maksātāju līdzekļiem dodas romantiskos ceļojumos. It kā pēc pieredzes apmaiņas. Spriežot objektīvi, pagaidām jāatzīst, ka nedz Ēģiptes, nedz Itālijas pieredze nav atradusi praktisku pielietojumu Latgalē. Kā saka, Dievam patīk trīsvienība, un sekoja brauciens uz senās Hellādas zemi. Vairāk nekā divi desmiti laimīgo un divi, kuri tā arī nenokļuva līdz galapunktam... Kā teicis kāds klasiķis: “Grieķijā ir viss.” Vai tā tas ir īstenībā? Tur acīmredzot pietrūka ļoti vērtīgas pieredzes kārtējās gaišās nākotnes celtniecībai atsevišķi ņemtā pašvaldībā. Tā ārzemju delegācijā tika ieskaitīts “vispriekšzīmīgākā” pagasta vadītājs Kazimirs Pizāns. Ķepovas pagasta priekšsēdētājs tā pārpildīja sevi ar vadošo pieredzi, ka netika ielaists lidmašīnā. Par ko viņš nemaz neapvainojās: kļūt par Latvijas TV raidījuma varoni — vai tas nav lieliski? Nav svarīgi kāda. Un ne jau viņš viens kļuva “slavens” rajonā.

Rajona padome mīļi piedāvā redakcijai ar atzinības rakstiem apbalvoto sarakstus, taču nekad nedara zināmus ekskursantu vārdus, kas, manuprāt, ir vissvarīgākais stimulējums. Bet aiz slepenības plīvura redzams administratīvais resurss — tuvojas vietējo pašvaldību vēlēšanas.

Lūk, arī otrais ārkārtas gadījums no sērijas “Neticami, bet fakts”. Laikā, kad Krāslavas ģimnāzijai tiek piešķirts valsts ģimnāzijas augstais nosaukums, šo mācību iestādi turpina vadīt skandalozi slavenais Gunārs Japiņš, pret kuru notiek ierosinātās lietas iztiesāšana. Pirmās instances tiesa, kura pierādīja viņa vainu, piesprieda konkrētu sodu nosacīta termiņa veidā. Bet kurš gan labprātīgi atteiksies no direktora augstās algas! Tā nu “nelaimīgais” vadītājs pārsūdzēja augstākā tiesas instancē. Turpinot baudīt dzīvi un demokrātiskās sabiedrības dotās iespējas, Gunārs Japiņš 7. novembrī pieļāva kārtējo tiesībpārkāpumu. Ziņa par direktoru, kurš pārnakšņoja restotā telpā, vienā mirklī aplidoja pilsētu. Ir dokuments, kas apstiprina Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171. panta 1. daļas pārkāpuma faktu — par atrašanos sabiedriskajā vietā alkohola reibumā.

Šajā notikumā vispārsteidzošākais ir tas, ka Gunārs Japiņš turpina ne tikai vadīt Krāslavas Valsts ģimnāziju, bet arī apmeklēt novada domes sēdes. Viņa kolēģi acīmredzot spiež kā īsti kristieši: lai tas, kurš no jums ir bez grēka, pirmais met akmeni. Nav kam mest?

Aleksejs GONČAROVS