Ceļi, ceļi

Nozīmīgu autoceļu tīklu Andrupenes pagastā veido valsts pirmās šķiras autoceļi un valsts otrās šķiras autoceļi.

Visu autoceļu kopgarums pagasta teritorijā ir vairāk par 230 km, tajā skaitā: pašvaldības autoceļi — 165 km kopgarumā, pārējie — valsts. Svarīgākie autoceļi ir Dagda - Aglona; Dagda-Malta; Jaunokra-Strodi; Andrupene-Ezernieki un vēl daži citi. Tikai ceļš Dagda-Aglona un Dagda-Malta (līdz Zundiem) ir ar asfalta segumu, pārējie — grantētie.

Nav šaubu, ka autoceļu tīkla uzlabošanai nepieciešamas lielas investīcijas, lai nodrošinātu to pietiekamu kvalitāti un uzturēšanas līmeni. Tomēr Andrupenes pagasta priekšsēdētāja Melānija Rudavina uzskata, ka kopumā pašvaldības autoceļi ir ciešamā stāvoklī un faktiski vienmēr ir izbraucami: “Ir atsevišķi neizbraucami posmi, bet tur vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Pamatā ceļu naudu izlietojam pagasta autoceļu uzturēšanai. Šogad gada sākumā bija atstāta nauda līdzfinansējumam, bet, tā kā projektu nesataisījām, ieekonomētos līdzekļus izlietojām, remontējot visvairāk nepieciešamos ceļu posmus. Piemēram, izremontējām ceļu līdz viena invalīda dzīvesvietai, kurp agrāk nevarēja piebraukt ar autotransportu, kā arī līdz jaunas ģimenes mājām, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, bet ceļš tur bija galīgi slikts. Vedām un bērām granti, izlīdzinājām.

Uzskatu, ka ceļu naudu izmantojām efektīvi. Protams, nevaram izremontēt vienu ceļu no sākuma līdz galam, pat atsevišķus posmus remontējot, padarītais izrādījās dārgs prieks. Diemžēl naudas valsts piešķir tikai tik daudz, lai uzturētu esošos ceļus. Esam noslēguši līgumu ar firmu, kura nodarbojas ar ceļu uzturēšanu gada laikā. Šogad līgums bija aptuveni par 118000 latu. Kārtība tāda: pašvaldības darbu vadītājs noskaidro ceļu stāvokli, pēc tam tiek dots darba uzdevums firmai, kura to izpilda.”

Ceļš, kuru nevar izbraukt un kuru saviem līdzekļiem pašvaldība nevar izremontēt, ir Grišāni-Oloveca. Pašvaldība šo problēmu cenšas atrisināt gadiem, ir pat izstrādāts tehniskais projekts rekonstrukcijai. Ceļa posmam, kura kopgarums ir 2535 metri, kopējā tāme bija 137000 latu (sagatavošanas darbi, mākslīgās būves, zemes darbi, segas būve, nobrauktuvju izbūve, nostiprināšana un aprīkošanas darbi) 2005. gada cenās. Bail domāt, cik tāds ceļš izmaksātu šīsdienas cenās. Ceļš pašlaik nepieciešams pāris ģimenēm, kuras tur dzīvo, — arī viņi ir cilvēki. Tāpat šis ceļš nepieciešams arī citiem iedzīvotājiem — meža un zemes īpašniekiem, sēņotājiem, ogotājiem, atpūtniekiem.

Pašvaldība meklēja iespējas šo projektu iesniegt kādā programmā, bet tā arī nekas neizdevās. Ir bažas, ka līdzfinansējuma summu nebūs viegli sameklēt arī novada budžetā, jo, apvienojot pašvaldības, lieka ceļu nauda neparādīsies — būs jādomā, kā uzturēt krietni izaugušo ceļu tīklu.

M. Rudavina: “Ar pārējiem ceļiem tiekam galā. Protams, visiem grūti izdabāt, bet nevajag nekur tālu iet, lai salīdzinātu, kādi ceļi citviet rajonā. Savus ceļus greiderējam regulāri. Priecājos, ka mūsu cilvēki nāk informēt pašvaldību par ceļu stāvokli, nevis lamāties. Es daudziem pati sacīju: “Pamēģiniet tikai nogulēt, ja kāda firma ved kravas, kad tas aizliegts! Pēc tam neraudiet, ka ceļi beigti!” Aicināju zvanīt jebkurā laikā — dienā, vakarā, naktī, rītā. Mēs uzreiz rīkosimies. Ja noguļ īsto brīdi, pēc tam jau nav liela jēga celt brēku, tad jau jādomā, kā saremontēt visu ceļu. Kad cilvēki rīkojas aktīvi, arī ceļi kalpo ilgāk. Aizsargāt savus ceļu nav viegli, bet var. Ceļiem jākalpo tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, nevis firmu momentānajam izdevīgumam.”

Juris ROGA