Ceļotkāra meitene

Šeit mācos kopš 1. klasītes, tālab šī man ir ļoti mīļa skola, šeit labi skolotāji un mums ir ļoti draudzīgs klases kolektīvs — klasē esam septiņas meitenes. Nav tā, ka vispār nestrīdamies, bet tie nav nopietni strīdi. Piemēram, katra grib, lai skolas konkursiem pieņem viņas ideju, bet ir jāizvēlas kāda konkrēta, un nākas strīdēties. Kura prasmīgāk aizstāv savējo, tās piedāvājums arī gūst kolektīva atbalstu.”

Aina, līdzīgi kā viņas draudzene Jūlija, nāk no krievvalodīgas ģimenes, kurā katru dienu skan dzimtā valoda. Tālab arī Aina pateicīga latviešu valodas skolotājām, kuru liels nopelns ir tajā, ka meitene brīvi sarunājas latviski. Viņa sevi pat uzskata par latvieti, jo nejūt nekādu diskomfortu latviskajā vidē, jebkurā vietā droši runā latviski, brauc un piedalās konkursos, diskutē. Arī kopumā mācībās jaunietei ir ļoti labi panākumi, atzīmes, sākot ar septiņām ballēm un uz augšu līdz pat desmitniekiem. Īpašu pamudinājumu mācībām Aina negaida, jo pati apzinās, ka labas sekmes šodien ir panākumu ķīla nākotnē.

Aina sevi droši pieskaita arī ceļotāju saimei — tik kāra šī meitene ir uz ceļošanu. Tajā ir arī viņas tēva nopelns, kurš, būdams šoferis tālbraucējs, izvizinājis meitu pa dažām Eiropas valstīm. Viņa jau bijusi Vācijā un Holandē, kur vasarā esot ļoti skaisti. Kā nākamo Aina gribētu apmeklēt Franciju, ja būs tāda izdevība. Kopā ar mammu, kura strādā sociālās aprūpes centrā “Krastiņi” par sekretāri, meitene ir bijusi ekskursijās Sanktpēterburgā un Lietuvā, kur neizdzēšamu iespaidu atstājusi Klaipēda.

Par savu nākotnes profesiju jauniete vēl nav domājusi, bet ir pārliecināta, ka tālbraucēja šofera darbu nevēlētos un strādāt tūrisma jomā arī negribētu. Tā, lūk! Viena lieta ceļot savam priekam, pavisam cita padarīt to par savu ikdienu. Aina vēl piebilst, ka ļoti skumst, kad tētis dodas tālā reisā un ilgi nav mājās. Meitenes vecākā māsa Aļona ir Transporta un sakaru institūta Latgales filiāles studente, dzīvo Daugavpilī, strādā divos darbos. Iet par sešiem gadiem vecākās māsas pēdās Aina arī nevēlas.

“Tagad primārais mērķis ir pabeigt devīto klasi un iegūt labu vidējo izglītību, bet par tālākiem plāniem runāt pāragri” uzsver Aina. “Skolā man patīk bioloģija un anatomija, cilvēka uzbūve šķiet ļoti interesanta. Vispār pamatskolā nav tādu mācību priekšmetu, kas man slikti padotos. Piedalījos vēstures konkursos rajona līmenī, vienreiz arī vizuālās mākslas olimpiādē, bija piedāvājums startēt rajona krievu valodas olimpiādē, jo man šajā priekšmetā ir ļoti labi panākumi — nekad nebija zemāk par astoņām ballēm. Tiesa, no dalības šajā olimpiādē pati atteicos.”

Meitene dzīvo netālu, var ilgāk uzkavēties skolā. Aina ir arī sportiska jauniete, piedalījusies rajona sacensībās krosā. Viņai patīk dejot, jauniete piedalās skolas deju konkursos, popielā. Nesenā pagātnē aktīvi strādājusi skolas pašpārvaldē, bet šogad galvenā uzmanība koncentrēta mācībām, sabiedrisko pienākumu jaunietei nav. No viņas puses tas ir visnotaļ loģisks lēmums.

Kā jau meitenei, Ainai patīk būt skaistai. Spoguļa priekšā viņa var pavadīt stundu un vairāk dienā. Ainai tas ļoti būtiski — vajag labi sapucēties, lai skolā būtu patiesi žilbinoša. Otra lieta, bez kā viņa sevi nevar iedomāties, ir mobilais tālrunis “Motorola”, kuru saņēmusi kā dzimšanas dienas dāvanu. Pastaigas svaigā gaisā un diskotēku apmeklēšana Ainai ir tikpat svarīgas, kā citām vien-audzēm. Vēl meitene labprāt izmanto datoru un tās iespējas, ko paver internets.

Juris ROGA