Konsultants Artis

Mūsu rīta saruna ar dzīvespriecīgo Arti Konošonoku notika darba ofisā, kur viņš pilda lauku attīstības konsultanta atbildīgos pienākumus. Atšķirībā no daudziem depresīviem pagastiem Aulejā gandrīz nav pamestu un neapstrādātu zemju, kas pamatoti liecina par vietējo cilvēku patriotismu. Te ir maz platību, kas būtu piemērotas labības audzētājam, tāpēc par dominējošo nozari kļūst lopkopība. Zemnieku saimniecība “Birztaliņa” izkaisījusi savas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ezeru krastos un starp mežiņiem. Tas ir brīnišķīgs dabas stūrītis, kur stāvo pauguru pakājē vējā dzirdama ezera viļņu šalkoņa, bet klusā laikā zilajā ezera spogulī noraugās bērzu birztaliņas. Vārdu sakot, ezeru novada koncentrēts simbols — Latgale miniatūrā.

Šķipu pusē arājam klājas grūti, toties zaļajās nogāzēs un ezeru krastos ir lieliskas ganības. Saprotot to, Konošonoku kopīgā saimniecība divās paaudzēs arī pievērsās gaļas lopkopībai. Pus-simta hektāru pašu izmantojamās zemes, plus astoņdesmit nomāto liecina par nopietnu vērienu. Ir arī pirmie panākumi: perspektīvās saimniecības produkcija ir pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstī Lietuvā un tālajā Vācijā. Turklāt vaislas buļļa Fēliksa fotogrāfija rotā nākamā gada kalendāru, kuru zemnieku ballē sponsori pasniedza tirgus ekonomikas labākajiem. Protams, tādu pašu piemiņas balvu saņēma Artis un Līga. Bija laiks, kad Arta vecāki mēģināja meklēt laimi citur, lūk, kāpēc viņš mācījās Rožupē, vēlāk pabeidza Preiļu ģimnāziju. Konošonoki seniori galu galā atgriezās dzimtajās vietās, un tagad Gita skaitās zemnieku saimniecības faktiskā īpašniece un galvenā grāmatvede, bet Roberts — inženieris un plaša profila mehanizators. Dēls Artis uzņēmies konsultanta un lopkopības speciālista pienākumus, bet amatu savienošanas kārtā pārzina tehniku: saimniecībā ir trīs traktori, tiesa, pagaidām ne prestižu marku. Taču šogad Konošonoki jau iegādājās mūsdienīgu rituļpresi un ietinēju. Graudaugu platība nav liela: tikai seši, septiņi hektāri, tāpēc zemnieku saimniecības īpašnieku plānos ir ekonomiska kombaina iegāde. Bez lopbarības grau-diem nevar iztikt, taču galvenā uzmanība pievērsta rupjās lopbarības sagādei un tikai mehanizēti. Septiņi desmiti hektāru sienam atvēlēto platību ļauj nodrošināt sātīgu ziemošanu. Šogad Konošonoki sarūpēja ap1000 rituļu. Skābsiens plēvē pagaidām sastāda desmito daļu, taču jau nākamā gada plānos tā būs ne mazāk par pusi.

Gaļas nozares vadīšanā Artis cenšas ievērot Eiropas agrārās zinātnes sasniegumus. Šim nolūkam viņš mācās neklātienē Malnavas koledžā. Lauku uzņēmējdarbības fakultāte ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Vakantajā amatā pagasta konsultantu uzaicināja 2005. gada pavasarī, un Artis riskēja. Izrādījās, ka tas ir cēls darbs. Ieguvēju skaitā no pieejas informācijai izrādījās arī ģimenes firma, kura pievēr- susies perspektīvo šķirņu “Šarole”, “Hereforda”, “Limuzīna”, “Aberdiangus” audzēšanai. Latgalē taču nekad agrāk nebija vietējo gaļas liellopu šķirņu. Pašlaik importa ragulopu skaits sasniedz 45 dzīvniekus. Trijos eksperimentu gados Konošonoki pārliecinājās par izvēlētās lopkopības nozares rentabilitāti. Teļi tālākai nobarošanai ar kooperatīva “Zaube” palīdzību tiek sūtīti pat uz Vāciju. Gaļas virziens nav domāts ātras naudas tīkotājiem: intensīvas barošanas apstākļos buļļi tiek audzēti četrus, piecus gadus un tad tie ir spējīgi pieņemties svarā līdz pusotrai tonnai. Gaļas govis tiek realizētas pēc gadiem septiņiem astoņiem, lai paspētu saņemt no katras piecus sešus teļus. Starp citu, šķirnes jaunlopu realizācija ir izdevīga lieta, par katru var saņemt 500 eiro. Risinot savu un nomāto platību efektīvās izmantošanas problēmu, Konošonoki turpina eksperimentus arī aitkopībā. Arī šajā nozarē viņi apņēmušies pievērsties šķirnes aitu ganāmpulka radīšanai. Kopumā zemnieku saimniecība uzņem kursu uz bioloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Vēl viens ģimenes agrofirmas roku pāris — tā ir Līga, Arta izredzētā, lai gan viņa ir diplomēta pedagoģe. Konošonoki seniori dzīvo viensētā, tuvāk ražotnei. Jaunākie ciematā — tuvāk civilizācijai. Pašreizējās transporta izplatības apstākļos attālums nav problēma. Arta māte stūrē automobili “VW-Golf”, dēls dod priekšroku “Audi”, bet Līga tikai taisās mācīties autovadīšanas kursos.

Patīkami pārsteidza Arta pārliecība par saviem spēkiem. Galvenais ir tas, ka viņš atradis savas dzīves mērķi, kura perspektīvumam viņš tic: “Strādāt savā saimniecībā ir ļoti interesanti, bet, saimniekojot prasmīgi, arī izdevīgi. Krīze? Nu un kas? Cilvēki var ierobežot sevi kur vien var, tikai ne pārtikas produktu ziņā. Jo vērienīgāka ir saimniecība, jo vieglāk ir turēties pretī tirgus kaprīzēm. Protams, ir sāpīgi, kad galveno peļņu saņem nevis lauksaimniecības produkcijas ražotāji, bet gan starpnieki un pārstrādātāji. Lai likvidētu netaisnību, zemniekiem jāmācās iekļūt noieta tirgos bez starpniekiem, un šajā jomā svarīgi ir pievērsties kooperācijai. Tagadējā birokrātija aizstāv vienalga kā intereses, tikai ne zemnieku. Lūk, kāpēc Latvijas subsīdijas lauku atbalstam ir viszemākās Eiropā. Ticu, ka agri vai vēlu situācija uzlabosies — sliktāk vadīt valsti vairs nevar.”

Aleksejs GONČAROVS