Vai vecmāmiņa un vectētiņš būs ieguvēji?

Viešņas piedalījās Robežnieku pagasta Skuku sociālās aprūpes centra piebūves atklāšanā. Rajona padomē notika preses konference, kurā gan rajona vadība, gan Pleskavas apgabala pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiski izveidojusies sadarbību starp abām valstīm ir jāveicina. Arī uzņēmēji, kultūras darbinieki, pašvaldības labprāt paplašinātu un nostiprinātu starpreģionālos sakarus. Šīs vizītes mērķis ir gatavošanās starptautiskajai konferencei par pārrobežu sadarbību, kas notiks Sebežā 19.- 21.novembrī un kurā plānots parakstīt sadarbības līgumu starp Krasnogorodskas rajonu un Krāslavas rajonu.

Krasnogorodskai un Krāslavai ir daudz līdzīgā, sākot ar pirmo zilbi abu pilsētu nosaukumos, beidzot ar tiltu pār Veļikajas pieteku Siņaju, kas ļoti atgādina mūsu tiltu pār Daugavu Krāslavā. Ir arī daudz būtiskāku līdzīgu pazīmju: šūšanas fabrika, siera rūpnīca, rajona patērētāju biedrība, celtniecības, ceļu būves, meliorācijas organizācijas, komunālā saimniecība un mežsaimniecība.

Krasnogorodskas rajons atrodas Pleskavas apgabala dienvidrietumos, tam ir aptuveni 50 ki-lometru gara robeža ar Latviju. Latvijas uzņēmumiem ilgstoša darba pieredze Pleskavas apgabalā, labās un sirsnīgās attiecības starp uzņēmējiem un rajonu administrāciju saglabājās pat tad, kad oficiālās attiecības abu valstu starpā nebija diez cik siltas. Pirmie kopuzņēmumi tika atvērti 90. gados pamatā meža pārstrādes jomā.

Krasnogorodskas rajona teritorija ir 1320 km2 liela, vairāk nekā 70% no tās aizņem meži. Zaļojošs, tīrs, skaists, kompakts un ezeriem bagāts rajons, tā to raksturoja mūsu ciemiņi. Kopumā šajā kaimiņzemes rajonā ir aptuveni 10 tūkstoši iedzīvotāju un 239 apdzīvotas vietas. Krasnogorodskas zeme lepojas ar senu un slavenu vēsturi. Šeit ir dzīvas dažādas leģendas un teiksmas, savas neatkātojamas tradīcijas, kas organiski iekļaujas pilsētas mūsdienu veidolā.

Vēstures anālēs ir ziņas, ka tagadējās pilsētas pamati ielikti 1464. gadā — tas bija cietoksnis Krasnij gorodec, kas nostiprināja Pleskavas zemes dienvidrietumu robežas. Tikšanās laikā viešņas uzsvēra faktu, ka krasnogorodskieši nekad nav karojuši ar Latviju, pilsētu savulaik iekaroja Lietuvas hetmanis Lisovskis. Livonijas kara gaitā, tuvojoties iekarotājiem, aizstāvji cietoksni nodedzināja, iedzīvotāji devās uz Pleskavu. Tagad cietokšņa vieta ir arheoloģijas piemineklis, kura tuvumā izauga pilsēta, kurā ir aptuveni 6000 iedzīvotāju.

Abpusējas sadarbības aizmetņi jāmeklē vismaz gadu senā pagātnē. Šobrīd neviens nevar pateikt, kam pieder iniciatīva, svarīgāks ir tas, ka abas puses vēlas noslēgt sadarbības līgumu. Ciemojoties Krāslavā, viešņas ieraudzīja konkrētus saskarsmes punktus, kas kalpotu par pamatu turpmākai sadarbībai, kas iespējama dažādos līmeņos un jomās. Ciemiņi augstu novērtēja mūsu mākslinieku izstādi un informēja, ka arī viņu pilsētā un rajonā dzīvo pazīstami un talantīgi mākslinieki, tostarp viens no tiem ilgu laiku dzīvojis Latvijā, viņa darbus pērk Vācijā, Polijā un citur pasaulē. Krasnogorodskā ir stipra futbola komanda, kuras augstākais panākums ir 2. vieta apgabalā. Darbojas hokeja komanda. Arī šajā jomā var sadarboties. Starp divām pilsētām ir tik daudz līdzīgā, ka elpa aizraujas. Taču ir arī atšķirības.

Viešņas bija pārsteigas par tīrību, kas valda Krāslavā. Iespējams, šis ir izglītošanas un audzināšanas rezultāts, kopējās attieksmes maiņa. Turklāt viņas izbrīnīja tas, ka mūsu pilsēta tīra kopš agras rīta stundas, lai gan atkritumu savācējus viešņas nekur nemanīja. Atziņa, ka viņu pilsētā novākt atkritumus tik ātri nepaspēj, šī problēma ir visai nopietna, lai gan kopumā Krasnogorodska arī ir sakopta. Otrs pārsteigums — Krāslavas ielās nav neviena “guļošā” policista, kad Krasnogorodskā tādu netrūkst. Ciemiņi izteica minējumu, ka laikam šeit ļoti disciplinēti autovadītāji. Citādi lielu atšķirību nav — Krasnogorodskas municipalitāte, tāpat kā mūsu pašvaldības strādā, lai risinātu iedzīvotāju problēmas, ar to viss pateikts.

Arī Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns uzsvēra, lai kāda ir valsts politika, pašvaldību līmeni uzdevumi vienādi visur pasaulē — strādāt iedzīvotāju labā: “Sadarbība ļoti ātri noris kultūras jomā — jau pēc nedēļas varam apmainīties ar kolektīviem. Sarežģītāks un ilgāks ceļš ir līdz projektu realizācijai, kas tiek finansēti no ES fondiem, Apvienoto Nāciju organizācijas. Ir citi finanšu instrumenti, piemēram, norvēģu. Drīzumā sāks strādāt vairāki Eiropas Savienības finansēti projekti pārrobežu attīstībai: Latvijas-Baltkrievijas; Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas; Latvijas-Krievijas un Latvijas-Igaunijas. ES šīs programmas apstiprinājusi, bet birokrātija ir liela un saskaņošana arī nav viegls process, tālab darbs uz priekšu rit lēnām. Taču drīzumā līdzekļi šim programmām būs pieejami, savukārt iecerētais sadarbības līgums ar Krasnogorodskas administrāciju mums būs papildus faktors tam, lai mūsu projekti tiktu atbalstīti.

Ciemiņi apliecināja, ka viņu pusē nav lielas darba pieredzes projektos, bet ir ļoti liela vēlme strādāt tā, lai rezultāts būtu abpusēji izdevīgs gan Krāslavai, gan Krasnogorodskai. Viņiem ir ciešas saites ar Baltkrieviju, viņu šūšanas fabrika strādā pēc līgumiem ar Igauniju, bet tur periodiski rodas dažādas problēmas politiskajā aspektā. Ar Latviju tādu problēmu faktiski nav. Pleskavas administrācijas pārstāves atzīmēja, ka Pleskavas apgabalam objektīvu faktoru dēļ nav oficiāla partnera Baltijas valstīs, bet attīstīti labi kontakti vietējo pašvaldību līmenī un darījuma cilvēku līmeni, kurus administrācija visnotaļ atbalsta. Senās draudzības saites ar Latviju devušas augļus: investīciju apjoma ziņā Pleskavas apglabā Latvija ir piektajā vietā, kas nav mazsvarīgi. Izglītības jomā ir vairāki līgumi municipālo skolu līmenī, rezultāti labi.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša atzīmēja, ka šodien rajona pašvaldības dzīvo ar domu par administratīvi teritoriālo reformu, bet arī Krievijas kolēģi dzīvo ar tādu pašu domu. Šis jautājums tāpat tiks apspriests vizītes gaitā Sebežā 20. novembrī.

M. Lukša: “Pats galvenais — dzīvot labi var, ja ir draudzīgas attiecības starp kaimiņiem. Mēs tādā virzienā arī strādāsim.”

Žurnālistu pulka klātbūtnē viesi nekavējās izmantot izdevību aicināt rajona iedzīvotājus apciemot Krasnogorodskas rajonu un pilsētu, jo vairāk tāpēc, ka rajons saistīts ar krievu slavenā dzejnieka A. Puškina vārdu, kurš tur bijis divreiz. Ciešā iedzīvotāju saite ar Latviju ļoti labi izpaužas baznīcas svētkos, kad abos virzienos ir liela cilvēku plūsma.

— Ko konkrēti no šīs sadarbības iegūs vecmāmiņa, vectētiņš, viņu mazmeita? Vai tā tomēr pamatā orientēta uz cilvēkiem, kuri darbojas politikā?

Atbildot uz jautājumu, A. Badūns skaidroja, ka vecmāmiņa, vectētiņš, viņu mazmeita un daudzi citi ļaudis staigās pa tām ielām un trotuāriem, kas tiks sakārtotas pilsētā, realizējot ES programmas, piemēram, INTERREG, kura atbalsta tieši pārrobežu sadarbības un pierobežas attīstības projektus. Savukārt dalībai šādās finansiāli apjomīgās programmās un projektos nepieciešami sadarbības partneri.

Viešņas akcentēja vēsturisko aspektu, norādot, ka pirmie taustāmie rezultāti visātrāk gūstami kultūras jomā. Vecā paaudze, kura izaugusi plašajā padomju telpā, labi daudzmaz zina kaimiņtautu kultūru, bet, ko tur slēpt, tagadējai jaunatnei par to miglains priekšstats. Sadarbības līgums sekmēs tautu dzīvesveida iepazīšanu, mentalitātes iepazīšanu, kas nav mazsvarīgi turpmākām draudzīgām attiecībām.

Pašvaldību vadītāji bija vienisprāt: ja tūrists vai uzņēmējs redz, ka starp pašvaldībām valda draudzība, viņš drošāk dosies ceļojumā, vieglāk atrisinās savas problēmas, jo pašvaldību administrācijas viņam var palīdzēt kontaktēties ar ietekmīgiem cilvēkiem pat visai augstā līmenī.

Viesi vēl piebilda, ka Latvijas teritorijā strādā maz Krievijas uzņēmēju, Krievijā jau ilgus gadus strādā daudz Latvijas uzņēmēju. Ļoti svarīgs jautājums ir juridiskā bāze, kas abās valstīs atšķirīga. Krasnogorodskas rajona administrācija vairākkārt palīdzējusi mūsu uzņēmējiem gan nodokļu likumdošanas ziņā, gan kopā rēķinājuši ekonomisko efektu, gan citos jautājumos. Arī šī ir nopietna sadarbības sfēra.

Juris ROGA