Divās nedēļās pa Eiropas valstīm

— Kādas valstis tu apmeklēji?

— Mūsu brauciens sākās ar Poliju. Tur mēs pavadījām divas dienas. Bija ekskursija pa vēsturiskām vietām. Mēs apmeklējām arī Čehijas galvaspilsētu Prāgu. Te mūsu grupa pakavējās trīs dienas. Prāgā notika diskusija “Reliģijas loma Čehijā”. Lieta tāda, ka Čehija ir visateistiskākā valsts Eiropā. Apskatījām arī Vāciju, tikāmies ar organizācijas Unionstiftung direktoru. Šīs organizācijas mērķis ir sadarbība starp dažādām valstīm, tradīciju apmaiņa, starpnacionālā tolerance. Apmeklējām Strasbūru Francijā, kuras simbols ir stārķis. Redzējām Eiropas Parlamenta ēku. Ļoti interesanta ir šīs būves arhitektūra, kas rada sajūtu, ka tā nav uzcelta līdz galam. Ideja ir tāda, ka Eiropas parlamenta ēka vēl tiek būvēta, paplašināta. Tad mēs atgriezāmies Vācijā. Tur notika svētki Oktoberfest, kas atgādina mūsu Līgosvētkus: daudz dejo, ēd, dzer alu.

Pēdējā valsts, kuru mēs apmeklējām, bija Beļģija. Tur mēs pavadījām vienu dienu, apmeklējām NATO galveno mītni Briselē. Tad atkal sekoja Vācija un no turienes — ceļš mājup.

— Pastāsti par “rozīnītēm” tajās valstīs, kuras tu apmeklēji.

— Polijā tas ir ekomuzejs — ciemi, kas saglabājuši savas tradīcijas. Te mēs redzējām keramikas izstrādājumus, mums bija iespēja darināt tos pašiem. Ēdām dabīgus produktus. Vārdu sakot, kaut kas līdzīgs lauku tūrismam.

Čehijā tā ir Prāga, bet tieši vecpilsēta: Kārļa tilts, Alķīmiķu iela.

Vācija mani ne ar ko īpašu nepārsteidza, tāpēc ka te esmu bijusi vairākas reizes. Ja nu vienīgi Oktoberfest.

Beļģija palika atmiņā ar NATO galveno mītni Briselē, Francija — ar ES parlamenta ēku Strasbūrā.

— Ar ko vēl iepatikās brauciens?

— Dažādas kultūras, dažādas valodas. Mēs runājām vāciski, apspriedām tradīcijas. Bet vēl kontaktēšanās ar citu tautību cilvēkiem: ungāriem, poļiem utt. Sarunu tēmas bija interesantas: globalizācija, jautājumi par ES, reliģijas loma.

— Pastāsti, lūdzu, kā tev izdevās aizbraukt uz turieni?

— Rektoram pienāca vēstule ar organizācijas Unionstiftung ielūgumu pieciem cilvēkiem: šīs organizācijas direktors uztur ciešus kontaktus ar mūsu vadītāju.

— Vai šīs valstis daudz ar ko atšķiras no mūsu valsts?

— Grūti pateikt, tur jānodzīvo vismaz gads.

— Vai tu gribētu palikt kādā no šīm valstīm.

— Nē. Cita lieta ir aizbraukt. Tur ir cita kultūra, pie kuras vēl jāpierod.

— Kāds ir kopīgs iespaids no brauciena?

— Labs. Grupa sadraudzējās, tāpēc bija skumji šķirties. Saliedēta, daudznacionāla grupa — tas ir liels spēks, jauns skatījums uz problēmu risināšanu.

— Gribējās drīzāk atgriezties vai vēl mazliet pabūt ārzemēs?

— Godīgi sakot, vilka uz mājām. Biežie pārbraucieni nogurdina. Gribējās atgriezties pie ierastā dzīves veida.

Jūlija KIRIĻINA