Kāpēc netiek rīkoti gadatirgi?

Aizdomājāmies arī mēs un uzklausījām viešņas bažas: ja inflācija krasi saasināja maizes problēmu, tad kāpēc pilsētniekiem ir liegti arī izrāžu pasākumi? Pirmskara laikā gadatirgus dienās krāslaviešus taču iepriecināja ar cirka izrādēm, kas pastiprināja tautas svētku gaisotni. Padomju laikos gadatirgus galvenie atribūti bija garas rindas pēc deficīta precēm, taču arī toreiz neiztika bez kultūras pasākumu programmas.

Pēdējā laikā, šķiet, tika organizēti gadatirgi Dīķu ielā, tikai masu pasākumu organizētājiem acīmredzot tas apnika. Protams, ir žēl, jo runa nav tikai par gadatirgus izrādēm. Pensionāre Janīna Stupiša pārliecinoši argumentē savas pretenzijas: “Dzīvot kļuvis grūtāk, bet gadatirgiem ir tāds labums, ka tur zemas cenas, kas pilnībā apmierināja ne tikai pensionārus, bet arī daudzas mazturīgas ģimenes. Un kas ir svarīgi: ar ielu tirgotājiem varēja kaulēties, un pārdevēji iejutās mazturīgu pircēju lomā. Kāpēc piektdienās gadatirgus turpina rīkot Dagdā, lieli gadatirgi notiek arī pagastu centros, bet Krāslavā pilnībā nodod savas pozīcijas? Lieta nonāca tiktāl, ka krāslavieši kooperējas, lai trijatā vai četratā pasūtītu mašīnu un dotos pēc lētām precēm uz Dagdu vai vēl tālāk.”

No sevis piebildīšu: Krāslavā tirgus cenas nebūt nav zemas. Lūk, kāpēc daudzi krāslavieši pastāvīgi brauc uz Daugavpili pēc rūpniecības un pārtikas precēm. Gadatirgu nerīkošana nāk par labu tiem, kuri uzskrullē tautai augstas cenas. Tā ka tā nav tikai kultūras rakstura problēma.

Aleksejs GONČAROVS