Samazinājuma no 15% uz 5% nebūs

Priekšlikumu to darīt bija iesniegusi deputāte Sarmīte Ķikuste, piedāvājot izteikt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta 1. daļu šādā redakcijā: “3. pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. Ja no-dokļa maksātājs ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, nodoklis ir 5 procenti no apliekamā ienākuma.”

Diemžēl, neskatoties uz to, ka pārejas noteikumos bija paredzēts, ka šī norma stājas spēkā tikai no 2010. gada 1. janvāra, lai neatstātu negatīvu ietekmi uz plānoto 2009. gada budžetu, tikai 39 deputātiem balsojot “par” uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājums, tomēr netika atbalstīts.

— Ķikustes kundze! Pastāstiet mūsu lasītājiem, kas tad īsti ir īpaši atbalstāmā teritorija? — Starp valsts teritorijām ir saglabājušās sociāli ekonomiskās atšķirības. Valsts galvaspilsētas un lielo ekonomiski attīstīto centru apkārtnes teritorijās straujāk samazinās bezdarba līmenis, pieaug iedzīvotāju ieņēmumi, aktīvāk attīstās uzņēmējdarbība, turpretī valsts nomaļākajās teritorijās saglabājas ekonomiskā atpalicība un pieaug sociālās pretrunas.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurai ar likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss. Savukārt reģionālās attīstības likuma 23. panta 1. punkts nosaka, ka īpaši atbalstāmās teritorijas (ĪAT) statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

— Kādi ir īpaši atbalstāmās teritorijas kritēriji?

— Katras teritoriju grupas sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa noteikšanai paredzēts savs rādītāju sastāvs. Pagastu grupā izmanto sešus rādītājus, bet pilsētu grupā — četrus rādītājus. Pamatrādītāji un atbilstošās institūcijas, kas to nosaka ir šādi: - bezdarba līmeni aprēķina, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaitu attiecinot pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu (procentos). - iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju aprēķina dalot iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu pret iedzīvotāju skaitu (latos). - demogrāfiskās slodzes līmeni aprēķina kā darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attie-cību pret 1000 personām darbspējas vecumā. - iedzīvotāju blīvumu uz vienu kvadrātkilometru aprēķina, dalot pastāvīgo iedzīvotāju skaitu pret pašvaldības teritorijas platību (cilv./km2). - zemes vidējo kadastrālo vērtību iegūst no Valsts Zemes dienesta datiem (Ls/ha). - pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas aprēķina kā pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā (procentos). - teritoriju attīstības indekss raksturo teritoriju attīstības līmeni savas grupas ietvaros noteiktā gadā (gada indekss).

— Vai Krāslavas rajons ir īpaši atbalstāma teritorija?

— Jā, visas Krāslavas rajona pašvaldības ir saņēmušas šo statusu. Pirmām kārtām domājot tieši par Krāslavas rajonu, nācu klajā ar priekšlikumu samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli no 15% uz 5% tiem uzņēmējiem, kuri reāli strādā īpaši atbalstāmajās teritorijās. Šis priekšlikums dzima pēc grāmatu svētkos Krās-lavā notikušās diskusijas par ekonomiskās situācijas uzlabošanas variantiem.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA