Laiks jauniem darbiem!

90 dienas valsts dzīvoja svētku noskaņā. Visas šīs 90 dienas Latvijā norisinājās visdažādākie pasākumi, kuros stiprinājām savu saikni ar dzimteni.

Īpašajā Latvijas Republikas proklamēšanas deviņdesmitajai gadadienai veltītā pasākumā Krāslavas kultūras namā novada domes vadība pasniedza Atzinības rakstus novadniekiem.

Svētku pasākumu pilsētas kultūras namā atklāja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša: “Mūsu pilsētā svētku gaitas sākas ar tilta izgaismošanu, tilta, kas savieno ne tikai pilsētas bet arī Latvijas divas daļas — Latgali ar Sēliju. Bija arī lielā talka, kad centāmies sakopt pilsētā vēl nesakoptās vietas, bija citi mazāki pasākumi ar vienu domu — par godu Latvijai! Savādāk arī nevarēja būt, jo dzīvojam Latvijā un veidojam tās nākotni! Apsveicu 90. valsts gadadienā un novēlu, lai visi jūsu sapņi piepildās.”

Izskanēja Latvijas valsts himna, domes vadība ķērās klāt tā vakara vispatīkamākajam pienākumam — godināja cilvēkus, kuri devuši lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Parasti ir tā, ka šos cilvēkus izvirza apbalvošanai lielāki vai mazāki priekšnieki, kuru domas nereti atšķiras no vienkārša darbarūķa, kolektīva domām. Bet šoreiz bija pavisam citādi: vēl šī gada oktobrī novada dome aicināja iedzīvotājus pieteikt apbalvošanai ar pašvaldības Atzinības rakstu krāslaviešus, kas aktīvi un pašaizliedzīgi rīkojušies, lai veicinātu Krāslavas novada attīstību, nesavtīgi palīdzējuši līdzcilvēkiem vai kā citādi būtu pelnījuši šo apbalvojumu. Novembrī Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja izvērtēja iesniegto pretendentu sarakstu un pamatojumus, kādēļ katrs no pretendentiem ir pieteikts apbalvojumam un nolēma ar Krāslavas novada Atzinības rakstu apbalvot: Valentīnu Gekišu, Antoņinu Jermaku, Tamāru Rāciņu, Borisu Šuļmanu, Anto-ņinu Tuči, Mihailu Dombrovski, Ēriku Andžāni, Antoņinu Bahmati, Aleksandru Kevišu, Irēnu Papsujeviču, Lud-milu Konopļu, Stanislavu Batarāgu, Gaļinu Skredeli, Žannu Drozdovsku, Raiti Timmu, Maiju Bogdāni, Allu Lomanovsku, Leonīdu Pinčuku, Andreju Gorgocu, Andreju Jakubovski, Eduardu Koledu.

Latvijas Republikas proklamēšanas deviņdesmitajai gadadienai veltītā pasākumā tika pasniegti arī rajona padomes atzinības raksti, pēc kuriem to īpašnieces Janīna Gekiša un Ludmila Grate nevarēja ierasties uz līdzīgu svētku pasākumu, ko dažas dienas agrāk rīkoja rajona padome.

Svētku pasākuma dalībniekus ieradās apsveikt Saeimas deputāti Sarmīte Ķikuste un Gunārs Upenieks, kā arī atveda lielu svētku kliņģeri visiem pašdarbniekiem, kuri sagatavojuši brīnišķīgo svētku koncertu, kuri dziedājuši un dejojuši savā brīvajā laikā un dažreiz pat nozogot laiku savām ģimenēm, no sirds centušies, lai šis pasākums izdotos.

S. Ķikuste: “Vismīļākie sveicieni un vissirsnīgākie novēlējumi visiem šajos Latvijas valstij vissvarīgākajos un visbūtiskākajos svētkos — valsts dzimšanas dienā! Vislielākā vērtība Latvijas valstij ir Latvijas tauta!”

G. Upenieks: “Vai mēs varam būt lepni ar savu valsti? Vai mēs varam būt lepni ar Krāslavu? Vai mēs varam būt lepni ar tiem darbiem, ko darījuši mūsu senči? Jā, varam! Katras paaudzes uzdevums ir darīt tā, lai nākošā paaudze dzīvotu labāk. Vai mēs spējam to darīt? Es domāju — jā! Mūsu darbi būs atbilde valstij nākošajiem desmit gadiem uz nākošo jubileju — simtgadi!”

G. Upenieka kungs ar prieku paziņoja, ka tieši pirms 18 stundām Krāslavai piešķirta patiesi ļoti liela dāvana no valsts — investīcijas nākošajam gadam miljons latu apjomā (noapaļojot). Tās nav piešķirtas vienkārši tāpat, to krāslavieši panākuši, pierādot savu varēšanu ar savu darbu un pozitīvo attieksmi pret lietām. Viņš arī novēlēja, lai mums visiem smaida veiksme un mēs spētu paveikt tik daudz, lai nākamā paaudze dzīvotu labāk.

Pasākums izdevās ļoti labi: gan skatītāju rindas zālē bija pilnas, gan aplausi skanēja, gan koncertprogramma bija gana aizraujoša. Ir noslēdzies šo skaisto un gaišo svētku cēliens, priekšā jauni darbi un izaicinājumi, jauni panākumi un uzvaras!

Juris ROGA