Uz drīzu tikšanos, dārgie poļi!

... Neaizmirstamais 1988. gads. Uz Latvijā izsludinātās pārbūves viļņa atdzimst kultūras biedrības. Tautas vispārējā atmoda ir saistīta ar Latvijas nacionālo biedrību priekšsēdētājas Itas Kozakevičas gaišo vārdu. Vēl padomju republikā pir-mās poļu kultūras biedrības tiek reģistrētas Rīgā, Daugavpilī... Itas Kozakevičas atbraukšana uz Krāslavu palīdzēja apvienoties arī mūsu pilsētas poļiem, bet par biedrības “Strumien” pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts Ježijs Kurcišs. Otrais Krāslavas poļu ievēlētais pārstāvis bija Henrihs Galonskis, taču visilgāk (piecpadsmit gadu) biedrību vadīja pane Jevģēnija Urbanoviča. Šogad par Krāslavas poļu biedrības priekšsēdētāju ievēlēts Jāzeps Dobkevičs, kurš bija ar mieru uzrunāt laikraksta “Ezerzeme” lasītājus.

Divdesmit gadu ir neliels vēstures posms, taču Krāslavas poļiem izdevās ierakstīt spilgtu lappusi pilsētas hronikā. Pilsētas, kurai par savu uzplaukumu un plašo popularitāti jāpateicas poļu grāfu Plāteru dinastijai. Iepriecina tas, ka visos nacionālās biedrības aktīvā darba gados Krāslavas poļu vizītkarte bija un būs folkloras ansamblis “Strumien”. Tā radītājs un nemainīgais vadītājs Romualds Raginis pabeidza speciālu apmācību diriģentu kursos brālīgajā Polijā. Pakāpeniski jauktais poļu koris tika pārveidots par folkloras ansambli, bet par Romualda Ragiņa kolektīva radošo līmeni zīmīgi liecina tas fakts, ka an-samblis “Strumien” divas reizes piedalījās Vispasaules poļu festivālos Košalinā. Nav tādas pilsētas Latgalē, kur nebūtu uzstājies ansamblis “Strumien”, ik gadus radošais kolektīvs piedalās arī Latvijas poļu pasākumos galvaspilsētā. Grūti novērtējama ir grāfu Plāteru vārdā nosauktās Krāslavas poļu pamatskolas loma. Šīs mācību iestādes atdzimšana ir saistīta ar Jevģēnijas Urbanovičas vārdu. Idejas realizēšana sākās ar svētdienas skolu, bet pirms piecpadsmit gadiem atjaunotajā mācību iestādē sāka skanēt poļu valoda. Pilnvērtīgi organizēt mācību procesu palīdzēja pedagogi no Polijas, tīrās valodas nesēji, kuriem arī tagad ir īpaša loma atdzimušo nacionālo tradīciju nostiprināšanā uz Latvijas zemes. Simboliski, ka jauno mācību iestādi vietējo poļu bērniem sāka vadīt Jevģēnija Urbanoviča, bet viņas ierosmi turpināja Romualds Raginis, Regīna Muraškina (lai viņai debesu valstība!) un tagadējā direktore Česlava Kozlovska. Protams, visgrūtākais posms bija poļu skolas atvēršana, kur aktīvi piedalījās Ilmārs Leitāns, atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības laiku rajona pado-mes pirmais priekšsēdētājs. Tā ar darbīgu cilvēku pūlēm tika atjaunotas vecas un radītas jaunas tradīcijas, kas visu divdesmit gadu garumā saņēma draudzīgās Polijas morālo un materiālo atbalstu. Ik gadus Krāslavas poļu delegācijas dodas radošās un izzināšanās ekskursijās uz vēsturisko dzimteni. Polija finansē daudzus Latvijas projektus. Ciešas sadarbības rezultātā tika veikta grāfu Plāteru v. n. Krāslavas poļu pamatskolas grandiozā rekonstrukcija. Patlaban šī skola pamatoti tiek uzskatīta par vienu no vismūsdienīgākajām mācību iestādēm Latvijā. Pievilcīgais ārējais izskats, interjera mājīgums, lieliskā sporta zāle, datorapgāde... Skolas audzēkņi pastāvīgi piedalās un uzvar visos iespējamos konkursos (rajona un reģiona). Skolā atrodas arī poļu kultūras biedrības ofiss. Iegādāties nepieciešamo iekārtu tieši palīdzēja Varšava. Kopīgā darba un pastāvīgu starpvalstu kontaktu rezultātā skola kļuvusi par īstu poļu kultūras centru Krāslavas rajonā. Te derētu norādīt, ka, abpusēji sadarbojoties, priekšzīmīgā kārtībā tiek uzturētas poļu karavīru, Latvijas atbrīvotāju, apbedījuma vietas. Simboliski ir tas, ka piemineklis poļiem atbrīvotājiem atrodas blakus poļu skolai, kur ik gadus notiek piemiņas mītiņi. Poļu karavīru apbedījuma vietas pienācīgi sakopuši Varnaviču, Kaplavas, Ezernieku iedzīvotāji, kuri godina bojā gājušo piemiņu.

Grūti novērtējama arī palīdzība tautiešiem ārzemēs, ko sniedz starptautiskā organizācija “Vspolnota Polska”, kura sponsorēja Jana Matejkas altārgleznas restaurāciju Krāslavas Romas katoļu baznīcā. Ar priestera Eduarda Voroņecka pūliņiem šis svarīgais pasākums tiek turpināts. Uz krāslaviešu aicinājumu atsaucās arī starptautiskais fonds “Palīdzība Austrumu poļiem”. Pagājušajā gadā mēs saņēmām 5000 dolāru — poļu tautas tērpu šūšanai, kā arī televizora un satelītantenas iegādei kultūras namam Polijas programmu uztveršanai.

Poļu kultūras biedrības 20 gadu jubilejas svinības notiks 23. novembrī plkst. 14.00 Krāslavas kultūras namā. Folkloras ansamblis “Strumien” sagatavojis jaunu programmu. Mēs gaidām augstus viesus — Polijas vēstniecības Latvijā pārstāvjus, Latvijas poļu savienības priekšsēdētāju Vandu Krukovsku, visu mūsu valsts poļu biedrību vadītājus. Kā vienmēr svinību priekos kopā ar mums dalīsies mūsu ģimnāzijas bijusī absolvente Ģertrūde Keviša. Viņa ir kora “Promeņ” diriģente un ansambļa “Pšijatjulka” vadītāja, kurš uzstāsies jubilejas koncertā!

Laipni lūdzam, rajona poļi, un visi tie, kuriem ir dārga poļu kultūra!

Aleksejs GONČAROVS