Dzimtene kā gaiša laimes sala!

Tajā tika sveikti rajona pašvaldību darbinieki par ieguldījumu un nopelniem Krāslavas rajona pašvaldību un Latgales reģiona attīstībā. Kopumā 27 Krāslavas rajona iedzīvotājiem tika pasniegti Krāslavas rajona padomes Atzinības raksti par lielu ieguldījumu pašvaldības attīstībā un izaugsmē. Kandidātus Atzinības raksta saņemšanai izvirzīja katra pašvaldība. Savukārt Latgales plānošanas reģiona Pateicības rakstus par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības un Latgales reģiona attīstībā saņēma pašvaldību vadītāji.

Atzinības rakstu par lielu ieguldījumu pašvaldības attīstībā un izaugsmē, sagaidot Latvijas Republikas 90. gadadienu saņēma: Janīna Gekiša un Ludmila Grate (Krāslavas novada dome), Ēriks Čaplinskis un Jānis Platacis (Dagdas pilsētas dome), Jānis Brils (Andrupenes pagasts), Olga Mizāne (Andzeļu pagasts), Olga Lukjanska (Asūnes pagasts), Janīna Vanaga (Aulejas pagasts), Andris Mizāns (Bērziņu pagasts), Anatols Viškurs (Dagdas pagasts), Ivans Zeļaņiks (Ezernieku pagasts), Inese Egle (Grāveru pagasts), Česlava Grizāne (Indras pagasts), Alberts Cimanovskis (Izvaltas pagasts), Leonora Prikņa (Kalniešu pagasts), Vera Mukāne (Kaplavas pagasts), Zoja Agafonova (Kastuļinas pagasts), Janīna Burceva (Kombuļu pagasts), Roberts Lavrinovičs (Konstantinovas pagasts), Jāzeps Rutka (Ķepovas pagasts), Valentīna Pitkeviča (Piedrujas pagasts), Veneranda Masaļska (Robežnieku pagasts), Viktorija Lene (Skaistas pagasts), Erna Šļahota (Svariņu pagasts), Jadviga Ceicāne (Šķaunes pagasts), Aivars Kluss (Šķeltovas pagasts), Līvija Ķivliņa (Ūdrīšu pagasts).

Latgales plānošanas reģiona Pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības un Latgales reģiona attīstībā un sakarā ar Latvijas valsts 90. gadadienu saņēma: Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs, Šķeltovas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Badūns; Dagdas pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts; Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša; Andrupenes pagasta padomes priekšsēdētāja Melānija Rudavina; Andzeļu pagasta padomes priekšsēdētāja Leontīne Žeimote; Asūnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vil-gerts; Aulejas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Umbraško; Bērziņu pagasta padomes priekšsēdētāja Romualda Demida; Dagdas pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viškure; Ezernieku pagasta padomes priekšsēdētājs Anatolijs Savko; Grāveru pagasta padomes priekšsēdētāja Velta Paškeviča; Indras pagasta padomes priekšsēdētāja Olga Jokste; Izvaltas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Japiņš; Kalniešu pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Muskars; Kaplavas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Uzuls; Kastuļinas pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Bekišs; Konstantinovas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Utāns; Kombuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Silava; Ķepovas pagasta padomes priekšsēdētājs Kazimirs Pizāns; Piedrujas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Purmalis; Robežnieku pagasta padomes priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne; Skaistas pagasta padomes priekšsēdētāja Gundega Grišāne; Svariņu pagasts padomes priekšsēdētājs Donāts Golubs; Šķaunes pagasta padomes priekšsēdētājs Konstantīns Andžāns; Ūdrīšu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Miglāne.

Patoss it visā

Svinīgo sarīkojumu atklāja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns: “90 gadi — tas nav īpaši daudz valstij, tas ir pat ļoti, ļoti maz. Ņemot vērā to, ka visus šos 90 gadus Latvija nebija brīva un neatkarīga, tad mūsu valsts pieredze ir maza un mums vēl ļoti, ļoti daudz jāmācās. Arī tagad nav nemaz tik rožaini un skaisti, kā varbūt gribējās, kā mēs ļoti daudzi par to sapņojām 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Nevar jau teikt, ka valsts attīstībā stāv uz vietas un nekas nenotiek. Notiek ļoti labas lietas, ļoti daudz sakārtotu vietu parādās ar katru gadu un mēnesi Latvijā, tajā skaitā mūsu rajonā un arī katrā pagastā, pilsētā. Protams, mums vēl daudz jāmācās, jāizprot, jākļūst daudz atbildīgākiem. Aicinu jūs katru gadu atrast kādu dienu vai vairākas, padomāt un pašiem izlemt, ko es esmu izdarījis, kas bija manos spēkos, lai mūsu valsts, lai dzimtā vieta, kur mēs dzīvojam, kļūtu labāka, skaistāka, sakoptāka, un ko es vēl varu tamdēļ izdarīt.

Es domāju, esam daudzi pelnījuši šajās valsts svētku dienās saņemt pateicību, saņemt uzslavu par to darbu, kas paveikts savas pašvaldības un tātad arī valsts attīstības labā. Novēlu sagaidīt svētkus savās mājās ar gaišām un skaistām domām! Lai viss izdodas!”

Nākamais klātesošos sveica Saeimas deputāts Gunārs Upenieks: “Kā jau Andris teica, bija gadi, kad mēs sapņojām, ka būs tā vai šā, varbūt kāds sapņoja, ka būs biznesā pavisam viegli, kāds varbūt sapņoja, ka mierīgi varēs dabūt sociālo palīdzību un neklausīt bijušo brigadieri. Bet dzīvē tie pēdējie gadi tik tiešām ļoti daudz pārmaiņu nesuši valstī, un katrs ir izvēlējies savu ceļu, kas nav nemaz tik viegls, kas pierāda to, ka mums pašiem šeit, uz vietas, šeit, tālajā Krāslavas rajonā, ir jādomā pašiem un ne vienmēr jāgaida tā palīdzība, kas varētu būt no Rīgas un Eiropas, no atsevišķām valstīm. Prieks, ka šeit ir tie cilvēki, kas palikuši strādāt un darboties, un gribu piekrist tiem vārdiem, ka mēs un jūs varam izdarīt paši kaut ko!”

Pasākumā uzstājās arī cilvēks, kurš klusībā un atklāti nesis domu un ideju par brīvu Latviju, Atmodas laiku dalībnieks, bijušais Saeimas deputāts, ar Barikāžu dalībnieka nozīmi un Latvijas Valsts Aizsardzības fonda “Lāčplēsis” krūšu Goda zīmi apbalvotais Ādolfs Ločmelis: “..Protams, ir daudz grūtību, protams, šodien Godmanis ne tikai ar krāsniņām, bet visādi citādi baida. Es domāju, ka nebūs tik traki, gan būs labi, un esmu pārliecināts ka Latvijas simtgadi šajā zālē daudzi no jums svinēs jau pavisam citādākā noskaņojumā!”

Saņēmusi augsto apbalvojumu, pie mikrofona zālē piegāja arī Jaunsudrabiņa muzeja dibinātāja, bijusī skolotāja, kaplaviete Vera Mukāne: “Kaplavas pagasts atrodas tālu no Rīgas, tomēr varam būt lepni, ka mūsu pagasta saimnieka dēls Emīls Prauliņš ir stāvējis 1918. gadā pie Latvijas valsts šūpuļa — viņš bija Satversmes sapulces deputāts, Saeimas deputāts. Tādēļ mēs nekad nevaram teikt, ka esam kaut kur tālu, ka mums nav nekas jādara, ka, lai jau tie, kas tur Rīgā, lai jau tie, kas valdībā, lai tie strādā, mēs tikai noskatīsimies. Man gribas teikt vienu vēlējumu Latvijai ar Plūdoņa vārdiem un Kalniņa sacerēto melodiju:

“Lai līgo lepna dziesma Tev, brīvā Latvija! Audz liela, skaista, spoža Kā saule lecoša!”

Bet visai tautai aicinājums, pirmkārt, valsts vadītajiem aicinājums, visiem darboņiem aicinājums ar šīs pašas dziesmas beigu vārdiem:

“Mēs spodrināsim tevi Kā zvaigzni spožāku, Lai tautu dižā kronī Tu mirdzēt mirdzētu!”

Apbalvotos sveica un uzrunāja arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis Viktors Stikuts: “Mūsu dzimtene būs stipra un spēcīga, ja mēs turēsim cieņā un godā to vietu, kurā dzīvojam ikdienā, ne tikai svētku reizēs!”

Muzikāli sveicieni izskanēja vīru kopas “Vilki” izpildījumā, kura dzied dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Liela daļa latviešu strēlnieku, leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas, pierakstītas no šo cīņu dalībniekiem. Kopā “Vilki” darbojas vīri, kuriem tuva karavīru dzīvesziņa. Katrs dalībnieks pieprot kādu no senajiem senču arodiem — apstrādā koku, ādu, izgatavo senos mūzikas instrumentus un kaļ 10.-13. gadsimta rotas. Kopa piedalījusies koncertos Gruzijā, Lietuvā, Vācijā, Amerikā, Kanādā, Beļģijā, Francijā, viņus pazīst arī Latvijā.

Juris ROGA