Šogad Latvija svin savu 90 gadu jubileju. Ja mēs pagrieztu laiku atpakaļ un pāršķirstītu Latvijas vēstures lappuses, tad mums kļūtu skaidrs, ka Latvija kā valsts varēja rasties krietni agrāk, bet diemžēl tas nevarēja notikt...
Pārāk daudzas valstis ir pretendējušas uz tās teritoriju, pārāk saldas un vilinošas bija zemes pie Baltijas jūras. Tāpēc es uzskatu, ka 90 gadi Latvijai — tas nav daudz. Latviešu kultūra pastāv jau daudzus gadsimtus. Pirmie iedzīvotāji parādījās Latvijas teritorijā vēl IX tūkstošgadē pirms mūsu ēras. No seniem laikiem tika attīstījušies sakari ar kaimiņvalstīm, tika veidota unikāla garīgā kultūra un reliģija. Latvieši svinēja daudz un dažādus svētkus — Līgo, Jāņu dienu, Lieldienas, Miķeļus, Mārtiņus un citus. Bet kā valsts Latvija pastāv tikai 90 gadus.
Cilvēku, kuram ir 90 gadu, Latvijā sauc par ilgdzīvotāju, tā kā vidējais dzīves ilgums ir 71 gads. Tā ir ar cilvēkiem, bet valstij 90 gadu nav ilgs mūžs. Ir valstis, kuras daudz vecākas par Latviju — ASV, Anglija, Francija un citas. Ja salīdzinām, tad redzam, ka amerikāņu kultūra sāka attīstīties pirms 300 gadiem, bet neatkarību ASV ieguva pirms 232 gadiem. Bet Latvija, neraugoties uz tik garu kultūras attīstīšanas posmu, kļuva par valsti tikai pirms 90 gadiem.
Latvija ir jauna demokrātiskā valsts, bet pasaulē ir valstis, kurās demokrātija pastāv jau daudzus gadus. Mēs esam jauni, un mums ir ko mācīties. Mūsu valsts ir ceļā uz tiesisku valsti, mums ir mērķis, kas ir jāsasniedz.
Latvija pēc dzīves līmeņa ieņem 54. vietu. Tas ir par maz, lai uzskatītu sevi par “pieaugušo” valsti. Manuprāt, Latvijai ir daudz darāmā lai iekļūtu valstu reitinga pirmajā desmitniekā. Es uzskatu, ka gudru politiķu vadībā mēs varam paveikt daudz vairāk, lai uzplauktu mūsu mīļā Latvija. No mums ir atkarīgs, lai tā kļūtu veiksmīgāka un stiprāka.
Nosaucot šos argumentus, es esmu pārliecināts, ka 90 gadi — tas nav daudz.
Vadims BOVTRAMOVIČS, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 9.a klase