90 ir ne īsti daudz un ne īsti maz. Cilvēks var nodzīvot pat 110 gadus, tāpēc varam teikt, ka Latvija pastāv tikai tik ilgi, cik ir cilvēka mūža ilgums. Mūsu valsts ir proklamēta 1918. gada 18. novembrī un pastāv tikai 90 gadus, taču šīs teritorijas tautu vēsture aizsākās jau pirms 9000 gadiem — vissenākajos laikos. Lai gan Latvijas vēsturē ir daudz tumšu lappušu, jo daudzas lielvaras — krievi, vācieši, poļi un lietuvieši, zviedri — mēģinājušas pakļaut latviešu tautu, tomēr tās vēsture un kultūras vēsture ir tikpat bagāta, kā daudzām citām senajām nācijām, kurām ir pat vairāki simti un tūkstoši gadu.
Kaut arī Latvijas valsts nepastāv ilgi, tomēr šo 90 gadu laikā ir noticis daudz.
Valsti mēs varam salīdzināt ar cilvēku, kurš savas dzīves laikā aug un attīstās. Sākumā Latvija izveidojās kā demokrātiska valsts — republika ar daudzpartiju demokrātiju. Pirmie gadi valsts pa-stāvēšanā bija smagi, gluži kā zīdainim līdz gada vecumam, kad viņš ir pilnībā atkarīgs no vecākiem. Tika veidota valsts pārvalde ar likumu kodeksu, ekonomika, saimniecība — jaunatklāsmes brīdis, gluži kā jaunajam cilvēkam, kurš apgūst pirmos vārdus un soļus.
Vēlāk, kad bērns paaugas, sākas kaprīzes un blēņu darbi. Tas gan nav labi, bet palīdz jaunajam cilvēkam izzināt pasauli. Arī Latvijā neizpalika blēņu darbi. 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu un kļuva par vienīgo noteicēju valstī. Šajā laikā Latvija nebija demokrātiska valsts, taču nostiprinājās tās ekonomika un attīstījās rūpniecība. Taču reizēm notiek nelaimes. Jaunais cilvēks saslimst un ir spiests gulēt gultā nedēļām, pat mēnešiem. To var salīdzināt ar Padomju okupāciju un 2. Pasaules karu, kas sākās 1939. gada 1. septembrī. Pēc pāris smagām slimības nedēļām jaunais cilvēks sāk atveseļoties, bet vēl aizvien ir ļoti vārgs. Arī valstī, kura bija pārcietusi karu, sākās saimniecības un ekonomikas atjaunošana. Tomēr Latvija nesasniedza tādu labklājību un kultūras līmeni, kāds tai bija brīvvalsts laikā, tāpēc cilvēki bija neapmierināti un nomākti. Tad pēkšņi jaunais cilvēks izaug un no bērna kļūst par pusaudzi, kas sadumpojas pret pieaugušajiem. Tāpat bija arī Latvijā, kad sākās trešā atmoda. Tauta vēlējās savu neatkarīgu valsti, brīvību un labklājību, tāpēc sacēlās pret PSRS valdību.
Galu galā pusaudzis pieauga un, kļuvis par jaunieti, viņš sasniedz savus mērķus un vēlmes. Šis jaunais un mērķtie-cīgais jaunietis ir Latvija, kas beidzot ieguvusi savu neatkarību.Šis jaunietis turpina attīstīties, līdz kļūst par pieaugušu cilvēku, kas gūst panākumus darbā un izvirza lielākus pašmērķus. Šobrīd var apgalvot, ka Latvija ir sasniegusi pieauguša cilvēka stadiju, jo mēs jau esam nostiprinājuši savu valsti un iestājušies ES un NATO 2004. gadā. Varam secināt, ka 90 — tas ir maz salīdzinājumā ar tautas vēsturi no pašiem pirmsākumiem, kā arī salīdzinājumā kaut vai ar citām Eiropas valstīm. Un tomēr tas ir daudz, runājot par šo valsti, kuras vēstures lappuses piesātinātas ar notikumiem.
Jānis PJALKOVSKIS, Skaistas pamatskolas 8. klases skolnieks
.jpg)
.jpg)
