Redzesloka paplašināšanai

Tiem žurnālistiem, kuri Ārlietu ministrijas jaunās telpas Krišjāņa Valdemāra ielā 3 apmeklēja pirmoreiz, notika improvizēta ekskursija. Jāsaka, ka šī celtne, lai gan tiek uzskatīta par Ārlietu ministrijas vēsturisko atrašanās vietu, sākotnēji tomēr celta kā banka, par ko liecina arī milzīgais seifs pirmajā stāvā. Mūsu neatkarīgās valsts pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (1887 — 1925) bija Latvijas diplomātiskā dienesta pamatlicējs. Viņa vārdā nosaukta zāle šajā ēkā. Savā laikā šajā namā strādājis un dzīvojis Kārlis Ulmanis. Piemineklis viņam novietots skvērā iepretī ministrijai. Vēl pavisam nesen te bija izvietota Rīgas dome.

Viesošanās Ukrainas vēstniecībā

Žurnālistiem organizētā semināra laikā bija izdevība iepazīties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Raulu Čilačavu viņa valsts teritorijā, vēstniecībā, kas atrodas Kalpaka bulvārī 3, Rīgā.

Latvijai diplomātiskās attiecības ar Ukrainu atjaunojās 1992. gadā, bet vēstniecība mūsu valsts galvaspilsētā atvērta 1995. gadā. Rauls Čilačava ir jau ceturtais vēstnieks šo gadu laikā.

Tikšanos ar žurnālistiem viņš sāka ar apgalvojumu, ka starp Ukrainu un Latviju nekādu domstarpību nav acīmredzot tāpēc, ka nav kopējo robežu, tāpēc nav arī ko dalīt.

Pats vēstnieks pēc tautības ir gruzīns, 1948. gadā piedzimis Zugdidi, Gruzijā, universitātē studējis žurnālistiku, tad guvis iespēju doties apmaiņas programmā studēt uz Kijevu ukraiņu valodu un literatūru Tarasa Ševčenko Valsts Universitātē. Aizbraucis uz gadu, bet palicis Ukrainā 40 gadus. Dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, publicists, filoloģijas doktors, profesors. Ukrainas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Viņš ir 88 grāmatu un apmēram 1000 publikāciju autors. Kopš 2005. gada ir Ukrainas vēstnieks Latvijā.

Rauls Čilačava pastāstīja, ka Latvijā pašlaik dzīvo apmēram 60000 etnisko ukraiņu, 40000 no viņiem nav pilsonības. “Svarīgi, lai ukraiņi iden-tificētos kā savas nācijas pārstāvji, nevis paliktu kaut kādi mistiskie krievvalodīgie,” viņš teica. Ukrainā ir pie-ņemts likums par “ārzemju ukraiņiem”. Ārvalstīs dzīvojošie šī statusa ieguvēji bez vīzas piecus gadus pēc kārtas var apmeklēt savu dzimteni.

R. Čilačava sniedza ieskatu Ukrainas iekšpolitikā un ārpolitikā. Starp citu, Ukraina ieņem sesto vietu pasaulē bruņojuma pārdošanas ziņā, tā slavena ar savu melno metalurģiju, naftas pārstrādi, mašīnbūvi un lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Kā kļūst par Latvijas vēstniekiem?

Mūsu valsts praksē ir divi veidi, kā var kļūt par vēstnieku: kāpt pa karjeras kāpnēm Ārlietu ministrijā vai tikt ieceltam par vēstnieku, piemēram, bijušajam premjerministram.

Par Ārlietu ministrijas darbinieku var kļūt publiskā konkursa kārtībā. Šie konkursi tiek izsludināti “Latvijas Vēstnesī”, ĀM mājas lapā un citur. Piesakās parasti augstskolu beidzēji: valodnieki, sabiedrisko attiecību speciālisti utt. Pēdējos gados ir tendence ņemt darbā tos, kuri ir studējuši arī ārzemēs. Pēc stingras atlases, kur savu vērtējumu dod arī SAB, sasniegts pirmais pakāpiens.

Veselu gadu jaunais darbinieks strādā un vienlaicīgi gatavojas nākamajam pārbaudījumam, lai kļūtu par diplomātu. Oficiālais apmācības kurss ilgst astoņas nedēļas, tomēr arī šajā laikā jaunajam censonim paralēli ir jāveic savi amata pienākumi. Šajā posmā obligāti ir jāliek angļu valodas un kvalifikācijas eksāmens ar visām biļetēm. Atestācijas komisija pārrunu ceļā cenšas noskaidrot, vai jaunais cilvēks var atbildēt uz visai negaidītiem jautājumiem.

Apmēram 90% šo posmu pārvar.

Nākamie pakāpieni ir atašejs, 3. sekretārs un 2. sekretārs. Rangu var paaugstināt ik pēc trim gadiem. Par īpašiem nopelniem rangu var piešķirt arī agrāk. Trešais posms ir kļūšana par nodaļas vadītāju. Šajā etapā vairs nekādu īpašu pārbaudījumu nav.

Ceturtais posms. Visnopietnākais. Šeit otrreiz ir paredzēti ļoti nopietni pārbaudījumi. Tie parasti iekrīt pēc 10 darba gadiem dienestā. Ja izdodas visu nokārtot perfekti, tad ir iespēja kļūt par padomnieku vai par 1. sekretāru. Šajā brīdī ierēdnim brīvi jāpārvalda vairākas svešvalodas augstākajā līmenī.

Pats pēdējais posms ir vēstnieka statusa iegūšana. Tā mūsu valstī var kļūt par karjeras vēstnieku, kura pienākumi ir personāla vadība, budžeta un finanšu lietas, krīzes menedžments, darbs ar medijiem, konsulārie jautājumi, protokola ievērošana, svešvalodu un speciālo zināšanu papildināšana.

Protams, minētos eksāmenus obligāti nav jākārto. Ja cilvēks jūtas labi kādā no šiem posmiem, viņš var nekāpt augstāk. Kopš tā brīža, kad cilvēks ir izteicis vēlēšanos kļūt par ministrijas darbinieku, SAB visu laiku stingri seko, lai nebūtu nekādu pārkāpumu (alkohols, narkotikas v.c.), citādi karjera tajā pašā brīdī var aprauties, lai kurā posmā ierēdnis arī atrastos.

Tiesa gan, sakarā ar taupības režīmu valstī Ārlietu ministrija pēdējā laikā nevienu konkursu nav izsludinājusi, tāpēc jauni darbinieki pagaidām netiek pieņemti. To visu seminārā izstāstīja Zanda Grauze, Ārlietu ministrijas Personāla attīstības departamenta direktore.

Ērika STEPIŅA