Zelta debija jeb Uz motorkuģa skan mūzika...

Stāsta Rita Andrejeva, triju skolu koru, ansambļu, vokālās studijas “Rīta zvaigzne” vadītāja, bet vēl kora “Nova” diriģente un populārā sieviešu ansambļa “Noktirne” dvēsele. “Tranzītam” ir bērna vecums. Viens no skolas ansambļiem pakāpeniski pārtapa par trio, kas ieskanējās tā, ka turpmākie radošie tā sastāva meklējumi bija lieki. Kāpēc tam dots nosaukums “Tranzīts”? Te ir zināma loģika: mēs traucamies bez apstājas pa visiem dziesmu žanriem. Mūsu repertuārā ir garīgās dziesmas, latviešu tautas dziesmu apdares un, protams, šlāgeri dažādās valodās. Sastāva ziņā ansamblis mainījās tikai vienu reizi, kad dziedāt trio atnāca Evita Hartmane. Trīsbalsīgajā kolektīvā viņa dzied vidējo balsi, Viktorija Steļmačonoka — pirmā balss, bet Natālija Karņicka atbild par zemajām. Tā mēs arī panācām harmoniju, bet tālāk sekoja pastāvīgas skatītāju simpātijas. Tikai šī atzinība nav jāuzskata par apstākļu sagadīšanos, vēl jo vairāk — par veiksmi. “Tranzīts” atrodas spraigā ritmā, pastāvīgi apmeklējot mēģinājumus, bieži uzstājoties uz skatuves, dodoties vieskoncertos. Pēdējā gada laikā trio piedalījās desmit atbildīgos koncertos! Tajā skaitā konkursa koncertos, un es domāju, ka iegūtās pirmās vietas rajona zonālajās skatēs “Balsis” visdrīzāk ir likumsakarība nekā nejaušība. Turklāt pirms gada mums bija tas gods tikt uzaicinātiem uz Latvijas konsulātu Vitebskā, kur izskanēja speciāli sagatavota programma.”

Vārdu sakot, tas bija radošais lidojums, kas prasīja gan turpinājumu, gan stimulējumu. Skolas administrācija Ludmilas Senčenkovas un Evas Bojarčukas personā uzstājās ar fantastisku ideju: sūtīt daudzsološo kolektīvu uz III Starptautisko bērnu un jauniešu jaunrades festivālu “Debija-2008”. Divkārša intriga! Pirmkārt, “Varavīksnes” skola sasniedza jaunus ra-došus horizontus. Otrkārt, kruīza laineris “Tallink”, uz kura notika prestižais konkurss, sekoja pa maršrutu Rīga — Stokholma — Rīga. Tā ka ekskursija uz Zviedrijas galvaspilsētu drīzāk bija kā balva par agrāk sasniegtajām virsotnēm. Kaut arī bija vēlēšanās, realizēt lielisko ideju skolai nebija pa kabatai, īsti laikā dāsnumu izrādīja sponsori: Krāslavas novada dome, kura uzņēmās galvenos ceļa izdevumus, bet vēl rajona padome un firma “Krāslava D”. Tā 27. oktobrī dziedošās meitenes un trio vadītāja Rīta Andrejeva uzkāpa uz sniegbaltā motorkuģa klāja, kur spēlēja mūzika. Stāstījumu turpina mūzikas skolotāja:

“Starptautiskais līmenis — tie bija četrdesmit koncerta numuri, divsimt dalībnieku no Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tas bija ne tikai dziesmu, bet arī deju konkurss un, apsteidzot notikumus, pateikšu, ka žūrija vērtēja pat baleta numurus. Pēc iepazīšanās ar konkursa noteikumiem mēs izvēlējāmies nomināciju “Liriskā dziesma”. Ilgi nedomādami, mēs pieteicām konkursa programmā dziesmu “Istabā”, kas agrākajās uzstāšanās pastāvīgi izraisīja skatītāju sajūsmu. Starp citu, meitenes dzied “a cappella”, bet kruīza festivālā tika atļauts muzikālais pavadījums, izmantojot fonogrammu, ko mēs arī darījām.”

Tagad paklausīsimies Evitu Hartmani: “Pirms tam man laimējās pabūt Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Igaunijā, bet te — Zviedrija! Vareni! Protams, gribējās nodemonstrēt mūsu radošo līmeni tādos striktos konkurences apstākļos. Atzīšos godīgi, ka mēs īpaši neuztraucāmies: mums bija triju gadu koncertprakse un pie publiskuma mēs esam pieradušas. Vēl jo vairāk, ka koncertzālē virs jūras viļņiem — lieliska aparatūra, teicama akustika. Mēģinājumu, var sacīt, gandrīz nebija. Mums deva dažas minūtes laika, lai izmēģinātu mikrofonus, ar to pietika. Laimējās ar uzstāšanās laiku, mēs izvilkām lozi ar 21. kārtas numuru. Tā lielāko daļu konkursantu mēs varējām vērtēt pašas.

Dziedājām kā parasti, skatītāji tūristi mūsu uzstāšanos uzņēma ar sajūsmu, taču uzvaras sajūtas mums sākumā nebija. Aizkulisēs mēs tikai pateicām cita citai “Esam vajadzīgajā līmenī!” Festivāla organizētāji apzināti paildzināja intrigu: pirmajā konkursa dienā rezultāti netika paziņoti. Vēlāk ekskursija pa Stokholmu novirzīja mūsu uzmanību no mokošām gaidām. Lūk, arī galakoncerts, kurā tika pasniegtas balvas. Kad mūs neizsauca uz skatuvi otrās pakāpes diplomandu skaitā, radās maza cerība uz galveno panākumu. Notika neticamais: “Tranzīts” — starptautiskā konkursa uzvarētājs. Zelta debija! Liels paldies visiem, kuri dāvāja mums laimes biļetes!”

Rita Andrejeva: “Ikviens konkurss — tie ir ne tikai pārdzīvojumi, bet arī rezultātu gaidīšana. Starptautiskais līmenis, stiprie konkurenti... Kad manas meitenes saņēma uzaicinājumu piedalīties galakoncertā, tikai tad man radās maza cerība uz panākumiem. Tam es reizē ticēju un arī neticēju: ansamblis “Tranzīts” — pirmās prēmijas laureāts dalībnieku grupā, kuri vecāki par 15 gadiem. Zelta fināls, zelta statuete piemiņai par Starptautisko festivālu “Debija-2008”.

Aleksejs GONČAROVS