Katru gadu pasaulē notiek aptuveni 7 - 8 miljonu ugunsgrēku, kuros iet bojā 70 000 — 80 000 cilvēku un 500 000 — 800 000 ir cietušie.
Daudzi kļūdaini domā, ka ugunsgrēka gadījumā viņiem būs vismaz piecas minūtes laika, lai pamodinātu kaimiņus vai paņemtu vērtīgākās mantas. Tā nav. Jūsu rīcībā būs ne vairāk par 90 sekundēm, lai atbilstoši reaģētu — nodzēstu uguni vai izkļūtu no telpas. Visbiežāk ugunsgrēkos iet bojā cilvēki, kuri nepārzina telpu plānojumu, kurās atrodas, evakuācijas izejas — durvis un logus.
Reālos ugunsgrēkos izdalās tik daudz dūmu, ka telpa, kurā atradīsies cilvēki, dažu minūšu laikā kļūst pilnīgi tumša. Pamēģiniet izkļūt no savas mājas vai dzīvokļa ar aizvērtām acīm. Ja tas liksies grūti izdarāms, tagad pamēģiniet iedomāties, cik tas būs grūti īstā uguns-grēkā, kad visapkārt tumsa, karstums un panika.
Oža ir pirmā sajūta, ko cilvēks zaudē iemiegot, un pēdējā, kas atjaunojas pamostoties. Ugunsgrēka dūmi ir sajaukti ar tvana gāzi. Ieelpojot tvana gāzi, cilvēks parasti zaudē orientāciju telpā, samaņu, tad ieslīgst dziļā miegā, kam var sekot nāve.
Ugunsgrēkā strauji ceļas temperatūra telpā. Karstums var nonāvēt dažos mirkļos. Tas apdedzina elpošanas ceļus. Ja nebūs aizsargāta galva, jūs varat zaudēt samaņu. Temperatūrai turpinot celties, uzliesmos viss degtspējīgais, kas atrodas telpā.
Kā rīkoties?
Pats galvenais: nekrist panikā. Objektīvs situācijas novērtējums un pareiza rīcība palielina iespējas izglābties.
Ja pamodušies konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpojiet uz durvju pusi. Necelieties gultā sēdus, jo tad varat nonākt stāvoklī, kad bīstami elpot. Rāpojiet uz istabas durvju pusi. Necentieties paņemt kādas drēbes vai vērtīgas mantas. Šajā situācijā jūs un jūsu tuvinieki esat vienīgās glābjamās vērtības.
Ja, uztaustāt durvis un jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas strauji iekļūs istabā. Aizvērtas durvis var kalpot par aizsegu no uguns un pasargāt jūs, kamēr ierodas palīdzība.
Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat istabu, aizveriet durvis. Tas mazinās uguns izplatību un aizsargās jūsu īpašumu.
Ja durvis ir karstas, aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas, viss, kas ir pa rokai.
Rāpojiet pie loga. Mazliet atveriet to. Atverot logu pilnīgi, radīsies caurvējš un papildu vilkme. Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus, un elpot būs vieglāk.
Ja atrodaties augstāk par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma izlēkt. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši izdzīvot, gaidot palīdzību savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.
Ja nevarat izkļūt no istabas, mēģiniet radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur jūs esat. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu. Arī vicinot pa logu dvieli vai palagu, jūs pievērsīsiet uzmanību savai atrašanās vietai.
Vienmēr izmantojiet tikai kāpnes. Nekādā gadījumā neizmantojiet liftu. Lifts var jūs aizvest uz stāvu, kurā izcēlies ugunsgrēks, vai apstāties. Rēķinieties ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turieties pie kāpņu margām. Tas palīdzēs jums noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma.
Uzziņa
Ugunsdzēsējus un glābējus izsauc pa tālruni 112 vai 01.
Nosauciet vispirms adresi, kas un kur noticis, vai apdraudēti cilvēki, savu vārdu un tālruņa numuru. Nenolieciet klausuli, kamēr ugunsdzēsēji nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju.
Andrejs KEVIŠS, VUGD Krāslavas brigādes inspektors