Rajona lauksaimnieku gada noslēguma pasākums

Uz tradicionālo zemnieku balli, kura simboliski noslēdz lauksaimniecības gadu, šogad ieradās tik daudz zemnieku, ka Krāslavas kultūras nama zālē brīvu vietu nebija.

balle_zballe_zVispirms jāatzīmē, ka balles dalībniekus sagaidīja lieliska ābolu izstāde, kuru sarūpēja gan vietējie augļu dārzu kopēji, gan Latvijas Valsts Augļkopības institūts, kura speciālisti ne tikai piedāvāja degustēt desmitiem ābolu šķirņu, bet turpat uz vietas sniedza konsultācijas augļkopībā, atbildot uz daudziem lauksaimnieku un citu interesentu jautājumiem. Savukārt mūsu pašu rajona zemnieku saimniecības “Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba visus pārsteidza ar ābolu mizotāju, kuru savulaik pasūtījis kādā ārvalstu interneta veikalā. Šī vienkāršā, bet ļoti efektīvā ierīce ieinteresēja tik daudzus, ka Ivars desmitiem minūšu pavadīja pie galdiņa, mizojot un vienlaikus sagriežot šķēlītēs ābolus.

Skaistu, sulīgu ābolu ielenkumā otrajā plānā palika kaņepju audzētāju veikums — kaņepju stiebriņi un šķiedra. Tiesa, balles gaitā par mūsdienu doniem Kihotiem, kā varētu nosaukt kaņepju audzētājus, runāja ne reizi vien.

Šī balle izcēlās vēl ar vairākām citām zīmīgām lietām. Pateicības vārdus un tencinājumus Krāslavas rajona lauksaimniekiem izteica ne tikai rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns, bet arī hierarhijā augstākas personas: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa, 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš. Veiksmīgākajiem un darbīgākajiem lauksaimniekiem tika pasniegti Atzinības raksti un dažādas dāvanas, tostarp no pasākuma sponsoriem un atbalstītājiem.

Patiesībā zemnieku balle pirmām kārtām arī ir atskats uz paveikto, tikai pēc tam — lustīga papriecāšanās par sasniegto, kā jau to izsenis darīja ikviens kārtīgs Latgales saimnieks, novācis rudenī ražu. Visbeidzot šī sarīkojuma moto “Pārticis, laimīgs un veiksmīgs cilvēks savā zemē — dāvana Latvijai!” laikam tika izvēlēts ar nolūku dot cerību nākotnei. Atgādināšu, ka jau pērno gadu lauksaimnieki uzskatīja par vienu no smagākajiem jebkurai tradicionālajai nozarei: dabas kaprīžu dēļ cieta augkopība un lopkopība, savukārt rajona linkopjus pamatīgi sarūgtināja Krāslavas linu rūpnīcas īpašnieki, kuru ķīviņš ne pie kā laba nav novedis. Kārtējā ikgada Krāslavas rajona lauksaimnieku ballē tika pasacīts skaidri un gaiši — šis bijis vissmagākais gads, kam par iemeslu ir iepirkuma cenu kritums lauksaimniecības produkcijai, vienlaikus augot ražošanas izmaksām.

Gadi, protams, ir dažādi. Ir tie, kas aiziet un neatgriežas — mūsu dzīves gadi, ir budžeta gads, kas sākas un beidzas ar 1. janvāri, ir mācību gads, kas sākas ar 1. septembri un beidzas kā nu kuram. Zemniekiem ir savs — ražas gads, kas beidzas vēlā rudenī, kad raža sabērta apcirkņos un veikti aprēķini par to, kā saimniekots. Te atkal — gads kā nu kuram: vienam klājies labāk, citam sliktāk.

Tieši par to teica savā uzrunā rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns: “Kāds bijis gads — zemnieki paši labāk pateiks, bet mēs skaidri redzam, ka tas bijis sarežģītāks nekā iepriekš. Ko lai dara, dzīvojam brīvā tirgū un Latvijā tiek ievestas lauksaimniecības preces no tām valstīm, kur izdodas izaudzēt varbūt lētāk. Tāpēc īpašs paldies visiem tiem, kuri pērk Latvijas zemnieku izaudzēto preci, vēl labāk — savu ražotāju produk-ciju, piemēram, Krāslavas piena rūpnīcas sviestu. Jums tiešām piemīt liels spēks, ka šajos ne vieglajos apstākļos esat izdzīvojuši un turpināt attīstību. Šodien vērtēsim un sveiksim visčaklākos, tos, kuri varbūt vairāk riskēja. Lai jums viss izdodas arī nākamajā ražas gadā!”

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa, kura kopš 1998. gada ir arī Latvijas zemnieku federācijas biedre un trīs gadus bijusi tās priekšsēdētāja, atveda ne tikai zemkopības ministra Mārtiņa Rozes sveicienu un novēlējumu visiem Krāslavas lauksaimniekiem un lauku ļaudīm — ļoti stipru garu, nenokārt degunu, virzīties uz priekšu un atrast vislabāko risinājumu savam biz-nesam, būt ļoti uzņēmīgiem, bet arī trīs Atzinības rakstus, kurus saņēma PKS “Avots” vadītāja Valentīna Augustova, zemnieki Pāvels Kavuns un Aleksandrs Ivanovs.

L. Silaraupa gan vērtē lauksaimniecisko gadu kopumā kā labu esam, jo “šogad esam ievākuši pēdējos gados vislielāko kopražu graudu nozarē — vairāk kā 1,7 miljoni tonnu graudu, kas ir mūsu Latvijas lauku ļaužu cieņas un apbrīnas vērts sasniegums. Pieaug rādītāji lopkopībā, pieaug izslaukumi.”

Tajā pašā laikā ministrijas ierēdne noradīja arī uz to, ka mēs esam maza daļiņa no pasaules, esam lielajā pasaules tirgū, esam Eiropas Savienības sastāvdaļa un tas viss atstāj uz mūsu ražotājiem nozīmīgu iespaidu tajā ziņā, ka ir jārēķinās ar visu to, kas notiek pasaulē un ES. Tālab lauksaimnieki tika aicināti būt ļoti saprātīgiem, skatīties perspektīvā cerīgi un visvairāk paļauties tieši uz sevi, kā arī beidzot kļūt par īstiem kapitālistiem: sākt cītīgi sēdēt pie galda un rēķināt katru santīmu, jo īstenībā no tā atkarīga pašu tālākā izdzīvošana un izturība. Viens šajā frontē nav karotājs, vislabākā iespēja izdzīvot saimniecībām strādājot kooperācijā, jo tas ir lielāks spēks. Ne velti pirmā balva tika pasniegta tieši PKS “Avots” vadītājai, kuras nopelnus kooperācijas attīstībā augstu nevērtējusi ne tikai ministrija, bet arī tās biedri, dāvājot savu uzticību.

Balvu no Latgales plānošanas reģiona A. Badūns pasniedza zemniekam Ivaram Geibam, kurš saņēma Atzinības rakstu par netradicionālās lauksaimniecības metožu un paņēmienu attīstību un popularizēšanu Latgales reģionā.

Latvijas Bērnu fonds ar dāvanām naudā un graudā pateicās tām lauku saimniecībām un to īpašniekiem, kuri vasarā pieņēma darbā bērnus un jauniešus. Balvas Ivaram Geibam, Rudītei Lipšānei un Svariņu pagasta pašvaldības pārstāvim pasniedza fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Jāatzīmē, ka Latvijas Bērnu fonds šogad svin 20 gadu jubileju, no tiem kādus 15 gadus fondam ir ciešas draudzības un sadarbības saites ar mūsu rajonu.

Ar naudas balvām prasmīgākajiem lauksaimniekiem ballē ieradās arī Saeimas deputāts un zemnieks Gunārs Upenieks, kurš vispirms lielu paldies sacīja pasākuma organizatoriem, jo no savas pieredzes zina, ka tas ir ļoti smags darbs. “Lai cilvēks būtu zemnieks, viņam tādam jābūt dvēselē,” uzsvēra G. Upenieks. “Varam runāt, cik šodien slikti, spriest, kādi būs divi vai trīs nākamie gadi, bet, kamēr šajā zālē būs cilvēki, tikmēr mēs dzīvojam šajā, no Rīgas tālajā Krāslavas rajonā. Savulaik jūs jau izturējāt ne mazāk smagus gadus ar vienu domu — būs labāk! Ticu, ka izturēsiet arī tagad, ka grūtais laiks tiks pārdzīvots, ka vienmēr būs bagātīgs galds un prieks ģimenēs. Naudas balvas gribu pasniegt tiem cilvēkiem, kuri ir parādījuši, ka šajā rajonā var izdzīvot arī šajos apstākļos. Tie ir Aleksandrs Ivanovs no Kalniešiem un Sergejs Zakrevskis, kurš saimnieko laukos Piedrujas pašvaldībā.”

Pēc tam vairāki lauksaimnieki saņēma rajona padomes Atzinības rakstus, lai gan tādus pelnījis turpat ikviens rajona zemnieks, kurš čakli strādājis un cītīgi rēķinājis.

Kā katru gadu, arī šoreiz rajona lauksaimnieku gada noslēguma pasākumu atbalstīja daudzi sponsori. Ar klātesošo sirsnīgajiem aplausiem paldies tika pasacīts visiem labdariem: Krāslavas rajona padomei, Lietuvas Republikas firmai “Ivabalte”, Krāslavas rajona pašvaldības, akciju sabiedrībai “GE Money Bank”, valsts akciju sabiedrībai “Hipotēku un zemes banka”, akciju sabiedrībai “SEB banka”, akciju sabiedrībai “Krāslavas piens”, akciju sabiedrībai “Preiļu siers”, izdevniecībai “Saimnieks LV”, apdrošināšanas akciju sabiedrībai “Balva”, SIA “LER 8” (laikraksts “Ezerzeme”), SIA “Vasals”, akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka”, apdrošināšanas akciju sabiedrībai “Balta”, Latgales finanšu kompānijai, zem-nieku saimniecībai “Vīksnas” no Ūdrīšu pagasta un visiem citiem, kas atbalstīja pasākumu.

Pasākuma atbalstītāji apdāvināja vairākus zemniekus. Šķiet, visoriģinālākie bija lietuvieši, kuri pasniedza divas dāvanas: pasākuma organizatorei Terēzei Brazevičai un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas rajona nodaļas vadītājam Ivaram Geibam. Viesi uzsvēra, ka atbraukuši no Rokišķu rajona, kas Lietuvā kotējas kā lielākais siera un piena produktu ražotājs. T. Brazevičai tika uzdāvināti tieši šie ražojumi. Savukārt I. Geibam visi pasniedza pirmo “Fend” markas traktoru rajonā. Tieši šo tehniku firma “Ivabalte” izplata Lietuvā un Latvijā. Tas nekas, ka dāvinātais traktors ir tikai 32 reizes mazāks par oriģinālu. Par to lauksaimnieki zālē bija nedaudz vīlušies: “Mēs vispār gaidījām traktora atslēgas!” Dāvanas saņēmējs solīja, ka nākošā gada laikā traktors “izaugs” līdz oriģināla izmēriem. Tas, savukārt, varētu nozīmēt tikai vienu — rajona lauksaimniekiem iznīcība nedraud!

Juris ROGA