Valsts mērķdotāciju novada infrastruktūras izveidei Robežnieku pagasta pašvaldība izlietojusi akūtāko objektu sakārtošanai. Pašvaldības vadītāja Ērika Gabrusāne apgalvo: “Vajadzību ir tik daudz, ka varētu apgūt vēl 200000 latu.”
Šobrīd sevišķi aktuāls kļuvis skolas siltināšanas jautājums, jo citi lielie darbi izglītības iestādē faktiski paveikti, pateicoties gan paša pagasta līdzekļiem, gan valsts mērķ-dotācijai novada infrastruktūras izveidei. Protams, ko izdarīt ar lielo naudu — lēma pašvaldības deputāti. Priekšsēdētāja pastāstīja, ka, balsojot par finansējuma izlietošanu, deputātu starpā valdījusi laba izpratne, un neviens nebija pret līdzekļu ieguldīšanu skolas, feldšeru vecmāšu punkta un citu objektu remontā. Varēja jau visu summu ielikt vienā vietā, piemēram, skolas remontā, bet jāsaprot, ka katra iestāde ilgstoši gaidījusi atjaunošanu un bez steidzamiem ieguldījumiem vienā otrā vietā situācija veidotos katastrofāla. Piemēram, Robežnieku feldšeru vecmāšu punktu nācās uzbūvēt bezmaz no jauna — pat pamatus nācās liet klāt.
Ē. Gabrusāne: “Jumts tecēja, grīda šūpojās, centrālapkures nebija, siltās tualetes arī nē. Vārdu sakot, izrādījās, ka derīgas vien ārsienas, pārējais viss jāpārtaisa — iz-nāca, kā no jauna uzbūvēt. Feldšerpunkts izvietots somu mājiņā, kurai ekspluatācijas termiņš ir 20 gadu, bet uzbūvēta tā 1976. gadā — tātad nokalpoja 32 gadus. Plānie dēlīši vienkārši sapuva. Bet jau visi darbi paveikti, atlika vien salikt mēbeles un var sākt pieņemt pacientus jaunos apstākļos. Robežnieku feldšerpunkta remonts mums izmaksāja tuvu 50000 latu, lai šo iestādi sagatavotu sertifikācijai, nepieciešams ieguldīt vēl apmēram 1000 latu medicīniskās aparatūras un instrumentu iegādei. Skuku feldšeru vecmāšu punktu izremontējām par 6000 latu, rit Skuku bibliotēkas remonts, kura izmaksas sasniegs 5000 latu. Abas minētās iestādes atrodas vienā ēkā, kurai nomainījām logus, izlietojot 1800 latu. Jauni logi un neliels remonts veikts arī Robežnieku bibliotēkā, izlietoti 1800 latu. Nomainījām logus savam tautas namam, izlietojot 1800 latu un par 2200 latu izremontējām ēkas fasādi. Aptuveni 30000 latu izlietosim atdzelžošanas stacijas būvniecībai, lai sakārtotu ciemata ūdensapgādi. Tas varbūt būs vienīgais objekts, kuru nepaspēsim nodot ekspluatācijā šī gada laikā, vēlākais — nākamā gada janvārī. Saskaņā ar Krāslavas novadu vei-dojošo pašvaldību kopīgu vienošanos, 2000 latu pārskaitīsim Krāslavas novadam dzimtsarakstu nodaļas arhīva remontam, vēl 8000 latu — Skuku pansionāta remontdarbiem. Visu pārējo naudu, kas palika, atvēlējām savas skolas remontam, tostarp aptuveni 7000 latu bija nepieciešami, lai skolas katlumājā uzstādītu jaunu apkures katlu, jo vecais sabojājās vēl pavasarī un nav atjaunojams. Skolā nomainījām arī visus logus un visu ieeju lielās durvis, kā arī ierīkojām ugunsdrošības signalizāciju vairākās telpās, kur tā nepieciešama, tostarp arī internātā.”
Dzīvotspējīgām pašvaldībām, pie kādām var attiecināt Robežnieku pagastu, vajadzēja ļaut turpināt strādāt patstāvīgi. Pat bez īpaši liela atbalsta šeit paveikuši daudz, ja valsts plānveidīgi piešķirtu remontiem kaut pāris desmitus tūkstošu gadā, Robežniekos paveiktu brīnumus. Mūsdienās pat bērnam skaidrs, ka centrs akumulēs perifēriju resursus, līdz ar to lauki ies postā. Robežniekiem no tālākā stūra līdz Krāslavas ir 42 kilometri!
Pašvaldības priekšsēdētāja ir dziļā neizpratnē par valdības pieeju administratīvi teritoriālās reformas realizācijai: “Kāpēc jālikvidē pašvaldības, kur cilvēki vēl dzīvo un strādā? Laukos to neviens nesaprot.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
