Jau otro reizi esam pateicīgi Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam par piešķirtām dotācijām biedrībai Ģimenes atbalsta centrs “Atvērtība” projektu realizēšanai. 2006.gadā realizējām izglītojošo projektu par vardarbības problēmām ģimenē — organizējām izglītojošos kursus aizbildņiem, audžu ģimenēm, vecākiem. Šoreiz realizējām projektu “Dzīves prasmju attīstības skola vecākiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem “Patīkami dzīvot patīkamā vidē”.
Runājot par projekta nepieciešamību, uzreiz jāsaka, ka, strādājot ar bērniem un vecākiem Krāslavas BSRC “Mūsmājas”, secinājām, ka kopā ar citām problēmām aktualizējās vēl arī tāda, ka gan bērniem, gan bērnu vecākiem bieži vien pietrūkst praktisko dzīves prasmju un iemaņu. Bieži vien viņiem pietrūkst zināšanu un iemaņu, kā sagatavot ēdienu, organizēt svētkus, uzklāt galdu, organizēt savu brīvo laiku, rotaļas mājas apstākļos, kā izveidot kaut ko skaistu savām rokām, kā ar pieticīgiem līdzekļiem padarīt dzīves apstākļus patīkamus utt.
Tādēļ septembra otrajā pusē un oktobra sākumā projekta ietvaros tika organizētas piecas praktiskās nodarbības dzīves prasmju pilnveidošanai vecākiem, kuri saskaras ar sociālās funkcionēšanas grūtībām, un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri dzīvo Krās-lavas BSRC “Mūsmājas” un kuriem trūkst ģimeniskās pieredzes.
1. nodarbība par tēmu “Saskarsmes stils un sadarbības prasmes. Kā drīkst un kā nedrīkst runāt ar līdzcilvēkiem. Emocionālās attiecības ģimenē”.
2. nodarbība par tēmu “Fiziskās vides sakārtošana. Skaistums ar savām rokām”.
3. nodarbība par tēmu “Svētki un rotaļas mājās. Brīvā laika lietderīga izmantošana”.
4. nodarbība “Mājas pavarda uzturēšana. Mātes un tēva loma ģimenē, bērnu pienākumi. Jaunumi Latgales virtuvē”.
5. Adamovas takas apmeklēšana un piknika organizēšana pie Daugavas.
Kopumā nodarbības apmeklēja 12 vecāki un 18 bērni. Protams, ne katrā nodarbībā bija tik kupls skaits, dažreiz auditorija nedaudz mainījās un apmeklējums vidēji bija 18-20 dalībnieki. Tomēr visi projekta dalībnieki nodarbības novērtēja ļoti atzinīgi.
Taisnību sakot, vecāki sākumā bija nedaudz neizpratnē — kāpēc viņiem jārotaļājas, jāglezno un jāveido, ja ir nopietnākas nodarbes. Tomēr pakāpeniski izprata nodarbību jēgu, aizrāvās, katrā no viņiem pamodās bērns. Viņi, tāpat kā “Mūsmājas” bērni, bija priecīgi un aizrautīgi pildīja uzdevumus. Viena no māmiņām pateicībā izteicās šādi: “Ļoti labi, kā atrāvāt mani no ikdienas problēmām un rūgtās realitātes”.
Protams, īpašs prieks bija par “Mūsmājas” bērniem, attiecībā uz kuriem mēs parasti dzirdam, ka viņus nekas neinteresē, viņi neko negrib, vai, kā saka speciālisti, viņiem nav motivācijas un spēju. Nodarbībās varēja vērot, cik daudzi bērni ir spējīgi un talantīgi, ka viņus tomēr var ieinteresēt un aizraut. Vienā no nodarbībām kāds zēns izteicās: “Pat aizmirsu aiziet uzsmēķēt”. No šiem vārdiem mums visiem pedagogiem un audzinātājiem jāizdara ļoti svarīgs secinājums — gan ģimenes līmenī, gan iestādes līmenī, gan pilsētas un valsts līmenī pieaugušajiem jādomā par to, kā nodarbināt mūsu bērnus, kā viņus ieinteresēt un aizraut ar pozitīvām lietām, lai mazāk būtu uzvedības problēmu. Daudz vairāk jādara un jādomā par preventīvām lietām.
Gribētos aicināt mūsu pilsētas dažādās struktūras, kas risina bērnu un jauniešu, kā arī ģimenes problēmas, vairāk uzmanības pievērst preventīvam darbam un īpaši bērnu un jauniešu nodarbinātības problēmu risināšanai. Mēs visi labi zinām, cik negatīvi bezdarbs ietekmē jebkuru cilvēku — gan psiholoģiski, gan materiāli. Tāpat tas ietekmē arī bērnus un jauniešus, pat vairāk nekā pieaugušos, jo viņu personības ir nenobriedušas un prasa daudz aktīvās darbības. Ja nenovirzīt bērnu aktivitāti pozitīvās lietās, tā tiks izmantota negatīvi — alkohola lietošana, demolēšana, narkotikas utt. Mūsuprāt, būtu svarīgi veidot un realizēt projektus, kur dalībnieki varētu sevi pierādīt, apgūt jaunu pieredzi, veidot pašapziņu, izlietot savu enerģiju. Tās varētu būt jaunas struktūras, kur viņiem būtu iespējas interesantai un aktīvai darbībai — sporta komplekss, studijas, darbnīcas, klubi un citas. Vienkāršā līmenī arī var organizēt interesantas un atraktīvas nodarbības, atbalsta un izglītojošās grupiņas, miniskolas, piemēram, tādu, kā šoreiz organizēja mūsu biedrība. Ideju var būt daudz un dažādas: “Pilsētas talanti kopā ar jauniešiem'”, “Podnieku māksla bērniem un jauniešiem”, “Sporta dienas bērniem un jauniešiem” utt. Galvenais — aktivitāšu vajag daudz vairāk!
Lai gan mūsu projektam bija atvēlēti nelieli līdzekļi — Ls 1096.00 (gan speciālistu darba apmaksai, gan metodisko līdzekļu un pārējo vajadzību nodrošināšanai), tomēr, mūsuprāt, projekta mērķis ir sasniegts un projekts kopumā ir izdevies. Protams, tas sasniegts, lielā mērā pateicoties nodarbību vadītāju radošam darbam un spējai prasmīgi organizēt savu nodarbību. Tādēļ no sirds gribētos pateikties psiholoģei Jeļenai Paškevičai, māksliniecei Terēzei Nemiro, sociālajai pedagoģei Ērikai Gekai, sociālajai rehabilitētājai Irīnai Patmalniecei un audzinātājai Jeļenai Ludzišai. Speciālisti pierādīja, cik svarīgi ir radoši un atbildīgi attiekties pret savu darbu un cik svarīga ir pedagoga personība bērnu audzināšanas procesā — tad arī rezultāti noteikti būs!
Raisa VAGALE, biedrības “Ģimenes atbalsta centra “Atvērtība” valdes priekšsēdētāja