Kā apburtā lokā

Tēma — skumja un bēdīga

Jāpiekrīt vien ir, ka šī tēma ne vien aktuāla, bet ļoti skumja un bēdīga, pie mums nāk ar lielām bažām. Katrs noteikti esam saskārušies un redzējuši vismaz vienu cilvēku, kuram šis netikums piemīt un ar lielām bažām skatāmies, kā šis cilvēks dzīvo. Mēģinām palīdzēt, bet bieži vien tas neizdodas. Zinātnieki izteikuši viedokli, ka tieksme pēc alkohola lietošanas ģenētiski tiek pārmantota. Ja tā, tas nozīmē, ka katras ģimenes paaudzē ir tāds cilvēks, kuram ir šī tieksme lietot grādīgos dzērienus. Turklāt, izārstēt sievieti ir daudz grūtāk nekā vīrieti. Vēl sliktāk un smagāk ir tajā gadījumā, ka kāds no jauniešiem un pusaudžiem pamēģina grādīgo dzērienu — jauniešiem atkarība rodas daudz ātrāk un ārstēšana ir smagāka, jo šie gadījumi tiek ielaisti. Problēmu saasina fakts, ka mūsu valstī šobrīd nav obligāta ārstēšanās no alkoholisma. Ja agrāk bija speciālas programmas un speciālas ārstēšanas metodes, bija piespiedu ārstēšana no alkoholisma, tad šobrīd šī valsts programma vairs netiek apmaksāta. Ja cilvēks pats vēlas, tad viņu gan var ārstēt, pat anonīmi, bet valsts programma nepastāv. Vajadzētu arī piespiedu ārstēšanu, lai visi kopā varētu viņiem palīdzēt.

Valmieriešu pieredze

Daudziem spilgtā atmiņā izcīnītā batālija Valmierā: valmierieši pirmie Latvijā aizliedza alkohola nakts tirdzniecību. Toreizējai rajona vadītājs Māris Kučinskis atzina, ka daudzi valmieriešus par to nosoda, bet netrūkst tādu, kuri saka: “Labi darījāt!” Acīmredzot tikai pateicoties Valmierai šobrīd pēc plkst. 22 alkoholu veikalos vairs nevar nopirkt. Valmiera pirmā gāja uz šādu lēmumu, mīts par to, ka attīstīsies nelegālā alkohola tirdzniecība neizturēja kritiku — tā tas nenotika.

M. Kučinskis: “Naktī Valmierā pazuda lielā automašīnu plūsma. Ja pirms tam naktī caur pilsētu izbrauca kādas 200 automašīnas, pēc tam, kad alkoholu vairs netirgoja, to skaits saruna līdz 50.”

Klātesošajiem, sevišķi jauniešiem, Saeimas deputāts atgādināja, ka par laimi pagātnē ir tas laiks, kad katram bija darbs, garantēta sava vietiņa. Varēja pastrādāt, bet varēja arī daudz dzert un tas netika pietiekoši nosodīts. Tādam pat atnāca pakaļ nākamajā dienā un uzstutēja uz kājām darbavietā, lai strādā tālāk. Sekas jūtam joprojām. Šobrīd dzīvojam tirgus ekonomikā, jāsāk pierast, ka katrs esam ar savu vērtību, kuru nosaka mūsu zināšanas, attieksme pret darbu, tas viss, par ko var sevi pārdot. Jo cilvēks vērtīgāks, jo lielāku algu var sev izcīnīt. Ja pēc indivīda nav pieprasījums, tas ir pats bēdīgākais, kas mūsdienās var būt. Pieprasījums nav pēc tiem, kuriem nav izglītības, kuri ar grūtībām pabeidza pamatskolu, kuri nevēlās neko vairāk, kuriem nav ambīciju, kuri negrib neko sasniegt. Pieprasījums nav pēc tiem, kas nenovērtē, ka ir jāstrādā, pieprasījums nav pēc tiem, kas lieto alkoholu.

Ateisma lekcija?

Grāmatu svētku citu norišu dēļ zāle pamazām tukšojās, jauniešu palika nedaudz. M. Zīle iesprauda īsu repliku, ka šī diskusija nedaudz atgādina tās ateisma lekcijas, kurās sapulcināja partijas organizācijas šūniņu un mēģināja pārliecināt, ka dieva nav. Proti, tēma ļoti aktuāla jaunajai paaudzei, bet zālē viņu palicis maz. Tomēr sarunai vienalga ir liela nozīme, jo katrs tās dalībnieks var savlaicīgi pabrīdināt kādu cilvēku, var palīdzēt atrast viņam atbalsta punktu dzīvē — tas jau būtu daudz.

Var skart katru

Ilze Vinķele alkoholismu pielīdzināja lielai problēmai, kas var skart katru ģimeni un nodarīt milzīgu postu. Ne velti vistipiskākais tautā lietotais apzīmējums šajā sakarā ir “zaļais pūķis”, kurš aprij gan mūsu cerības, gan sapņus, gan iespējas, gan citas lietas, kas mērāmas konkrētos skaitļos.

I. Vinķele: “Pašlaik notiek darbs pie valsts budžeta, politiķi liek prātus kopā, lai to sabalansētu. Kāds tam sakars ar šodienas tēmu? Pasaules pieredze un Eiropas Savienības statistika rāda, ka alkohola izraisītie tieši un netieši zaudējumi veido līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta. Proti, ja varētu atrast līdzekļus, ar ko šos zaudējumus novērst, mēs varētu sabalansēt budžetu. Tos atrast ir nereāli, bet tas tikai apliecina šī posta milzīgo ietekmi arī uz finansēm. Tāpat ir pierādījumi, ka alkohols ir tiešs vai netiešs cēlonis apmēram 10% slimību. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā gada laikā alkohola radītie tiešie zaudējumi sasniedz līdz pat 130 miljardiem eiro, nerunājot par to, ka Eiropā ik gadus no alkohola izraisītām sekām mirts līdz 200000 cilvēku. Skaitļi briesmīgi, katrai valstij ir savi iemesli un cēloņi, kādēļ šī problēma ir tiktāl attīstījusies. Vērtējot situāciju Latvijā, redzams, ka augstākais alkohola patēriņš nesenā pagātnē bijis 90 gadu sākumā, tad novērota tendence pēc samazinājuma, bet pērnā gada statiska liecina, ka alkohola patēriņš atkal pieaug. Secinājums: ka juku laikos, vai brīžos, kad cilvēkiem nav skaidrības par savu nākotni, alkohols kalpo kā lētākais un pieejamākais antidepresants.”

Apdraudējums mūsu pastāvēšanai

Narkologs Jānis Strazdiņš: “Jautājums ir ļoti sāpīgs visai sabiedrībai, tautai un tas ir apdraudējums mūsu pastāvēšanai vismaz augstākajā kvalitātē. Mēs esam ļoti cietuši no alkohola, tas joprojām postoši iznīcina daudzu cilvēku dzīvības, likteņus, ģimenes, cieš visa sabiedrība, ražošana, sabiedriskā drošība, bet iegūst alkoho-lisko dzērienu ražotāji, tirgotāji, apkalpošanas sfēra. Ir milzīga alkohola reklāma, milzīgs piedāvājums, ir lielveikali, kuros spīd un laistās šīs letes. Sevišķi grūti ir maniem pacientiem, kuriem visam tam garām jāiet un uz viņu visu laiku ir šis spiediens — nāc iedzer, ielej, atdod naudu. Viss vedina uz to, lai cilvēks nopirktu, jo ir milzu ienākumi no alkohola un tabakas tirdzniecības, no narkotiku izplatīšanas, spēļu zāļu uzturēšanas. Cilvēks jau nav tik ļoti stiprs, lai tam pretotos.”

Arī J. Strazdiņš apstiprināja kolēģu iepriekš sacīto — pasaules zinātne ir pierādījusi, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēks kļūst atkarīgs, ir iedzimtība — ģenētiskais fonds. Vēl sociālā vide un psiholoģiskie momenti. Ne velti ir šis teiciens: “Dzērājs aiz bēdām!” Jo grūtāka kādam dzīve, jo vieglāk ir atrast šo antidepresantu. Alkohols ir pirmais antidepresents pasaulē un arī pirmais sāpju noņēmējs. Eiropa dzērusi tūkstoš gadus, vīns pazīstams vēl senāk. Destilētie dzērieni parādījās tikai 18. gadsimtā. Bet alkohols joprojām iet uzvaras gājienu cauri Eiropai. J. Strazdiņš nesauca ciparu virknes, viņš vienkārši nodeva Krāslavas centrālās bibliotēkas rīcībā datus par interesantu pētījumu — Eiropas Komisijas informatīvo ziņojumu “Alkohols Eiropā”, ko sagatavojuši divi angļu zinātnieki un iztulkojusi Narkoloģijas valsts aģentūra. Tajā ir visi skaitļi par šo tēmu. Nodokļos tiek iegūti tikai nedaudz vairāk par 15 miljardiem eiro, bet zaudējumi ir 123 miljardus lieli. Ar pētījumu var iepazīties bibliotēkas apmeklētāji. Narkologs atveda arī daudz citas literatūras, kas noderēs skolām un bibliotēkām, lai sabiedrība un indivīds iemācītos pretoties šim ļaunumam. Alkoholisma problēma nav tikai mūsu valsts problēma, tā pastāv visā pasaulē, arī kaimiņvalstīs, vēl smagāka tā ir Krievijā. Dienvidzemēs šīs problēmas mazākas, bet ziemeļvalstīs — vienmēr lielākas. Ko mēs varētu darīt? Narkologs pastāstīja, ka Latvijā tiek veidotas pirmās rehabilitācijas kopienas alkohola atkarīgiem. Tādas kopienas jau ir narkomāniem. Kopienā cilvēks sāk domāt, viņam atgriežas interese par dzīvi, viņš atgūst savas darbaspējas, viņš kļūst par normālu cilvēku, bet, lai pilnīgi atveseļotos, vajadzīgs gads. Tik smagi degradēti, alkohola atkarīgi cilvēki mums jau ir, kuriem ar īslaicīgiem terapijas veidiem nevar palīdzēt. Nevar palīdzēt ar zālēm, viņam vajadzīga cita vide, kur varētu atgūties. Problēma samilzusi tiktāl, ka vajadzīgi lieli valsts līdzekļi, lai viņus izārstētu. Tikai pamācīt, izolēt, iebāzt cietumos — tas neko nerisina, šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. J. Strazdiņš: “Alkoholisms ir smaga psihiska slimība, kas ir progresējoša, kas ved uz likumsakarīgām beigām — uz plānprātību un nāvi. Tik nopietna šī slimība! Turklāt atkarīgais traucē visiem apkārtējiem, sabiedrībai, vispirms jau savai sievai, bērniem, tuviniekiem. Viņš neaiziet tik vienkārši no šīs dzīves, viņš rada apkārt sev milzums problēmu.”

Kā pa celmiem

M. Zīle centās ievirzīt sarunu jaunā gultnē, norādot, ka cilvēce savā attīstības gaitā ir atmetusi ļoti daudz vērtīga, bet paturējusi netikumus. Šis ir viens no postošākajiem netikumiem, jo šodien jau mēs runājam, kā par nopietnu problēmu, par alkohola lietošanu skolā. Jau dodam skolotājiem padomus, kā rīkoties, ja skolēns ieradies uz mācībām alkohola reibumā.

Politiķi diskusijā iepina arī reklāmas ierobežošanas jautājumu. J. Strazdiņš norādīja, ka šī ir ļoti smaga tēma, un atcerējās, kā tapa azartspēļu ierobežošanas likums, kuru sākotnēji pieņēma tādā variantā, kas bija galīgi nepieņemams, jo pilnībā ignorēja pašvaldību lomu un viņu atbildību. Paldies Dievam, prezidents atgrieza šo likumprojektu atpakaļ, to izdevās padarīt kaut cik pieņemamu, tagad ar to var strādāt. Tikpat smagi sokas alkohola tirdzniecības ierobežošanas jautājumā. Izdevās ierobežot alkohola pārdošanas laiku, izdevās izmainīt alkohola aprites likumā sadaļas, kas skāra alkohola reklāmu, bet tas viss panākts ar milzīgām grūtībām, cīnoties pret alkoholisko dzērienu ražošanas kompāniju lielu pretestību, tirgotāju pretestību, apkalpojošās sfēras darbinieku pretestību, jo visi grib tirgoties un iegūt ieņēmumus, bet nevienu neinteresē, kas pēc tam ar viņu produktu notiek tālāk, kas no tā cieš. Grūti sokas ar smēķēšanas ierobežošanas likumdošanu. Bet šeit ir labāki panākumi, jo ir liels Pasaules Veselības organizācijas atbalsts. Ir pieņemta īpaša konvencija par tabaku, kuru Latvija atbalstījusi. Tā ka ir sagaidāmi ļoti pozitīvi risinājumi, ievērojami palielināsies akcīzes nodoklis, ievērojami pieaugs tabakas izstrādājumu cena. Arī alkoholam būtiski pa-lielināsies akcīzes nodoklis.

“Palielināsies cenas, sazināsies patēriņš,” uzskata narkologs. “Tie ir būtiski lēmumi, daļa šīs naudas aizies valsts budžeta stiprināšanā. Tas ir pakāpenisks darbs.”

Interesantākie jautājumi

Tos ievadīja M. Zīles replika: “Mēs vaimanājam par lielo reklāmu, bet man gadījās būt izstādē, kuru Ventspils muzejs bija sagatavojis par tabaku. Kad ieraudzīju, kāda bijusi cigarešu reklāma 30. gados, tad mūsu reklāmisti var iet gulēt. Tur tās ir krāšņas, Latvijas virsnieki piedāvā dāmām cigaretes, dāmas sēž vakartērpos, ļoti skaistas, ar iemuti, un viss tas ir tik saistoši un kārdinoši! Ja tu gribi būt īsta dāma, tev jāuzpīpē, tev likties nav kur. Man tas bija liels atklājums, jo no dažādiem cilvēkiem un savu vecāku paaudzes esmu dzirdējusi par augstu tikumību un tikumus audzinošo pirmās brīvvalsts sabiedrību un gaisotni. Izrādās, tā nemaz nav, mīlīši! Zināt, kā saka, cilvēks līdz 40 gadiem dara visu, lai savu veselību novestu līdz kliņķim, bet pēc 40 gadiem ziedo visus līdzekļus, lai saglābtu, ko var.”

— Kāda ir deputātu attieksme pret alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un enerģētiskajiem dzērieniem, kas nodara lielu postu.

M. Kučinskis: “Tagad reklāmas apakšā ir informācija par kaitīgumu veselībai. Saprotiet, kaut kādai jābūt sabalansētībai starp ekonomiku un tirgu. Bija arī priekšlikumi aizliegt pilnīgi visas reklāmas. Reklāma ierobežota, bet, pilnīgi aizliedzot, šajā brīdī varam riskēt iznīcināt kādu tirgus daļu. Attiecībā uz alkoholu un cigaretēm esošie reklāmas ierobežojumi, uzskatu, ir samērīgi. Mani vairāk uztrauc tas, ka ikdienā lietojam tik daudz draņķu, par kuriem mums neviens nesaka, ka tas var būt kaitīgi veselībai. Tur nav šī uzraksta. Par enerģētiskajiem dzērieniem man nav informācijas, cik tie kaitīgi. Tas, ko es pilnībā neieredzu un uzskatu, ka jāizskauž, ir stiprinātais alus.

I.Vinķele: “Visās ES valstīs vairāk vai mazāk alkohola reklāma ir regulēta. Arī Latvijā ir dažādas regulācijas šīm reklāmām. Ja pamanījāt, televīzijā neredzam neko citu, kā tikai alus un kokteiļu reklāmu. Statistika gan liecina, ka tieši alus un kokteiļi, kas ir saldi un šķietami garšīgi, ir tie produkti, kurus ļoti lielā mērā patērē jaunatne. Runājot par alkohola reklāmu, jāņem vēra alkohola industrijas spiediens. Alus ražotājiem ir ļoti liels lobijs valdībā un Saeimā, un reklāmas aizliegšana vismaz iedarbīgākajos medijos būtu ļoti smagi panākama. Protams, apakšā ir brīdinājuma uzraksts, kas ir mazs un grūti salasāms, ka to nemaz nepamanām, bet reklāma ir tik atraktīva. Eiropas Kopienas Tiesā ir divas reizes bijušas lietas tieši par alkohola reklāmas aizlieguma samērojamību. Spriedumā abās reizēs skaidri un nepārprotami ticis formulēts, ka reklāma nepārprotami atstāj nenoliedzamu iespaidu uz patēriņa iedrošināšanu, un šis fakts mums jāņem vērā. Pasaules prakse liecina, ka ir vairāki iedarbīgi alkohola patēriņa samazināšanas veidi: kā pirmais tiek minēti nodokļi, seko pieejamības samazināšana, braukšanas dzērumā samazināšana un kā ceturtais minēts reklāma. Es gribētu sagaidīt, ka mēs ne tik ilgā laika periodā nonākam pie tā, ka TV ir brīva arī no vieglā alkohola reklāmas.

S. Ķikuste: “Ir ļoti grūti kādai privātai TV kompānijai, kura tomēr ir ieinteresēta nopelnīt naudu, lai, pirmkārt, izdzīvotu un, otrkārt, gūtu peļņu, noteikt, kādu reklāmu viņa translēs. Protams, tā pilda likumu, nepārkāpj noteikto reklāmas laiku, bet ar ko viņi piepilda šo laiku, to ir diezgan grūti viņiem norādīt. Nenoliedzami, reklāmas iedarbojas ļoti spēcīgi, un reklāmas speciālisti ļoti spēcīgi un rūpīgi strādā, lai reklāma arī izdotos. Saeima beidzot izmainījusi likumu par reklāmas translāciju un beidzot, piemēram, Sabiedrības Veselības aģentūras reklāmas tiek translētas pilnīgi bez maksas, ja tas attiecas uz konkrētiem veselību uzlabojošiem pasākumiem. Agrāk arī šīs reklāmas bija tikai par maksu.”

J. Strazdiņš: “Jaunieši sākuši lietot šos tonizējošos dzērienus un jauc tos kopā ar alkoholu. Tonizējošie dzērieni nav alkoholiskie dzērieni, bet sajaukumā ar alkoholiskajiem tie rada ļoti spēcīgu un bīstamu iespaidu — var iestāties saindēšanās, var sākties sirdsdarbības traucējumi, var sākties psihiskas novirzes. Tas ir ļoti bīstams maisījums, ja kopā darbojas stimulators (šis enerģētiskais dzēriens) ar alkoholu — reakcija var būt kādreiz pat neparedzama. Jābrīdina visi — vecāki, jaunieši, lai tādu risku cilvēki nepieļautu.

Tāpat bīstami ir vieglie kokteilīši, kas sevišķi populāri jaunatnes vidū. Bīstami tajā ziņā, ka ir garšīgi un tajā pašā laikā ļoti iedarbīgi, ļoti ātri rada atkarību tāpat, kā tas notiek jauniešiem ar alu.

I. Vinķele: “Reklāmas tirgus regulāciju varam veikt ar likumu — tas ir Saeimas darbs un tiesības. Kādus reklāmas tirgus regulējošus noteikumus Saeima pieņem, pēc tādiem arī strādā privātās TV.”

— Pacelsiet akcīzes nodokli, alkohols kļūs dārgāks, bet aizmirstat, ka mājās dzen kandžu. Ko ar to darīt?

J. Strazdiņš: “Tā ir tā problēma, ka kandžu izgatavot ļoti vienkārši. Turklāt policisti, kuriem vajadzētu to apkarot, ne vienmēr ir maksimāli godīgi un pietiekami apzinīgi, lai cīnītos ar šo nelaimi un atrastu tās vietas, kur ražo un tirgo šādu produkciju. Šos jautājumus jārisina nevis tikai ar atsevišķu “točku” likvidēšanu, kuru vietā parādīsies jaunas, bet ir jāārstē šie slimie cilvēki, jāsniedz palīdzība. Sabiedrībai viņus jāpiespiež ārstēties, tad viņiem nerūpēs ne kandža, ne citi dzērieni, un risinājums būs atrasts. Kamēr cilvēks ir atkarīgs, viņam interesē tikai viens: jo zemāka cena, jo lielāku tilpumu par šo cenu var nopirkt. Viņš neskatās ne uz kvalitāti, ne uz ko citu — tas ir strupceļš. Tāpēc jānodarbojas ar ārstēšanu un rehabilitāciju.”

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs M. Lukša: “Poblēma sarežģīta un aktuāla, točkas eksistē, īsti neviens nevar tās saskaitīt, viena aiztaisās, citas parādās. Ja ir pieprasījums, būs piedāvājums. Akcīzes nodokļa palielināšana un cenu palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir viens no cīņas variantiem, bet, manuprāt, likumdošanā šobrīd nav īsti pareiza pieeja — apkarot točkas ir sarežģīti. Policistam jāpierāda, ka tur tirgo, un to izdarīt ļoti sarežģīti. Uztrauc situācija ar enerģētiskajiem dzērieniem, sekas pilsētā jau jūtam.”

J. Strazdiņš: “Vajadzētu vienādu akcīzes nodokļa politiku pret visām alkoholisko dzērienu grupām. Nelaime tā, ka pārsvarā lietojam stipros alkoholiskos dzērienus, 2. un 3. vietu, kā nu kuro gadu, pārmaiņus dala alus un vīns. Ņemot vērā vīna dārdzību, cilvēki nevar nopirkt kvalitatīvus dzērienus, kurus, lietojot ļoti mazās devās, kā atzīst Pasaules Veselības organizācijas speciālisti, var izsargāties no dažām sirds asinsvadu slimībām. Tas arī ir pierādīts, viss atkarīgs no alkoholisko dzērienu lietošanas kultūras, devas, kādu etiķeti nosaka sabiedrība, cilvēkam lietojot alkoholiskos dzērienus.

Ņemot vērā to, ka pie mums ir liels piedāvājums un pieprasījums pēc stiprajiem dzērieniem, mēs varam atļauties celt cenas pirmajiem tieši stiprajiem dzērieniem un tabakai, kas pie mums nodara vislielāko ļaunumu. Stiprie dzērieni ātrāk rada pieradumu, kaut ir tīrāki un mazāk rada saindēšanās pazīmes, jo ir destilēti, daži pat trīs reizes. Firmas domā par kvalitāti, bet alkohols tur ir koncentrēts un ļoti iedarbīgs. Atkarību izraisa pats alkohols, kas pāriet narkotiskā savienojumā. Jo stiprāks dzēriens, jo vairāk tas tiek iedzerts, jo ātrāk process sākas.

Alus rūpniecība mums nedaudz jāatbalsta, jo tas ir arī atbalsts zemkopībai.

Stiprinātie vīni Latvijā vairs tikpat kā nav sastopami. Ir parādījies stiprinātais alus — 10 grādu alkohola un divu litru tilpuma pudelēs. Absolūtā alkohola tur ir tik daudz, cik puslitrā degvīna. Pie tam šis alus nefiltrējas caur nierēm, paliek organismā, tāpēc šo “bumbu” izdzērušais kļūst absolūti stulbs, ir darba nespējīgs, bezjēdzīgs un nevar ar viņu sarunāties.”

S. Ķikuste: “Ir vienošanās starp Baltijas valstu finanšu ministriem akcīzes nodokli alkoholam turēt vienā līmenī, bet tas nenozīmē, ka nepārtraukti zemā līmenī. Tiešām ir vienošanās, ka šo nodokli ceļ tikai stiprajiem dzērieniem.”

— Dzērājģimenes ieķīlā pat bērnu piedzimšanas pabalstu, un nevienu tas nesatrauc...

S. Ķikuste: “Kad runājām, kā varētu menedžēt bērnu piedzimšanas pabalstu nelabvēlīgajās ģimenēs, tad saskārāmies ar problēmu. Cilvēktiesību aizstāvji bija tie, kas norādīja, ka nedrīkstam atņemt rīcībspēju arī sociāli nelabvēlīgo ģimeņu vecākiem un izdot šo pabalstu graudā, proti, nopērkot gultiņu, bērnu apģērbu, bērnu maisījumus, lai bērns būtu pasargāts no negodīgas vecāku rīcības. Cilvēktiesību speciālisti bija tie, kas liedza mums šo iespēju. Diemžēl ir tā: ja atņemam cilvēkam tiesības rīkoties ar savu naudu, tad faktiski jāatņem rīcības tiesības. Līdz ar to katrs cilvēks tiesīgs darīt tā, kā uzskata par pareizu.”

— Vai ūdens pīpes lietošana ir kaitīga?

J. Strazdiņš: “Ir tas paradokss, ka nevienam nav tiesību tirgoties ar narkotiskām vielām, bet ar narkotisko vielu uzņemšanas vai ieņemšanas līdzekļiem diemžēl ir tiesības to darīt. Aizbildinās ar to, ka viņi nepērk šos rīkus, lai smēķētu kaut vai to pašu marihuānu, jo var smēķēt arī aromātiskus augus, taisīt aromātiskos smēķus un maisījumus. Bet, kā zināms, viens no izplatītākajiem narkotiku ievadīšanas veidiem ir tieši iesmēķējot — var smēķēt daudzas narkotiskas vielas. Ja mājās atrodas tāda pīpe, tas ir ļoti bīstami, jo kādreiz var parādīties piedāvājums un ideja ievadīt narkotiku smēķējot. Un smēķēšana ir tikpat efektīvs ievadīšanas veids kā intravenozais. Pagaidām likumdošana šo jautājumu nav atrisinājusi. Protams, viss atkarīgs no tā ko smēķē, bet arī aromātisko augu iesmēķēšana nav nekaitīga, jo degšana ir degšana, un tur veidojas līdzīgi savienojumi kā tabakai, ko pēc tam cilvēks ieelpo savās plaušās.”

— Ir skumji, ka ik 1. septembri visa Rīgas policija jāsaceļ kājās, lai ķertu piedzērušos skolēnus. Vai neredz skolotāji un visi pārējie, kur skolēni dabū dzērienus? Dievs ar tiem, kuri nodzērušies, jādomā par jauno paaudzi.

I. Vinķele: “Kā jau minēju, alkoholisma ierobežošanas efektīvs līdzeklis ir pieejamības samazināšana. Pašlaik Saeimā notiek Ārstu biedrības iniciēta diskusija par to, lai līdz 20 gadiem paaugstinātu vecumu, no kura atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus. Vēl ir piedāvājums apsvērt iespēju samazināt alkohola tirgošanās vietu skaitu. Amerikā neiedomājami nopirkt alkoholu degvielas uzpildes stacijā vai katrā mazā veikaliņā. Tas jādiskutē Saeimā. Eiropas Savienības valstīs tiek pielietots arī tāds paņēmiens, kā no alkohola brīva diena. Pie mums tas var būt 1. septembris. Var diskutēt, vai ir iespējams nodrošināt un izkontrolēt šo lēmumu, bet tas nav korekts arguments, jo tas jāsaista ar sodu pastiprināšanu: licenču atņemšanu, tirgotāju un veikalu īpašnieku sodīšanu.”

Punkts šai diskusijai tik drīz vēl netiks pielikts, ja tādu vispār kādreiz varēs pielikt. Būs jauki, ja mudināsim deputātus aktīvāk risināt samilzušo problēmu. Varbūt nākamajā reizē zālē neradīsies situācija, ka viens Saeimas deputāts uzdod jautājumu saviem kolēģiem, bet visi kopā lāgā nespēj uz to rast atbildi. Varbūt nākamreiz Kučinska kungam nebūs diskusijas noslēgumā jāiet atvainoties par saviem asajiem vārdiem cilvēkam, kurš izteica savu, politiķiem ļoti netīkamu viedokli. Kā saka, no kļūdām mācāmies! Jāpiekrīt M. Zīlei, ka apburtais loks ir mūsu pašu radīts — bieži vien ar vienu roku aizliedzam, ar otru vēlīgi izpalīdzam. Bērniem alkoholu nopērk pieaugušie, viņiem nopērk to šķīstas māmiņas, kuras sevi mierina ar domu par to, ka visi jauni bijām.

Juris ROGA