Viens jautājums Saeimas deputātei Sarmītei Ķikustei

— Vēl diezgan nozīmīgs algu pielikums bijis arī tiesnešiem. Gan policistiem, gan izglītības, gan medicīnas darbiniekiem arodbiedrības savulaik ir panākušas dokumentālu vienošanos, kuru parakstījis premjers, arodbiedrību pārstāvji, ministru kabineta locekļi. Vienošanos par to, ka konkrētu gadu laikā tiks konkrēti paaugstināta darba samaksa gan mediķiem, gan policistiem, gan skolotājiem. Mediķi jau necīnās par to, ka viņi grib, viņi mēģina panākt tikai to, kas ir rakstīts dokumentā un ar parakstiem apstiprināts. Ja šo vienošanos, kas ir starp premjeru, arodbiedrību pārstāvjiem un atbildīgajiem ministriem, var pārkāpt, tad valstī var pārkāpt gandrīz jebko. Tie ir triju svarīgu amatpersonu paraksti, kuri vienojušies savā starpā, ka būs konkrēts algu paaugstināšanas grafiks — ja to nepildīt, tad ko vispār pildīt?

Lai tikai mediķiem — gan ārstiem, gan medicīnas māsām — paaugstinātu algu kaut vai par inflācijas 10% , vajag 39 miljonus latu. Tā nav tik liela summa, lai to neatrastu. Veselības aprūpes apakškomisijā uzklausījām mediķu arodbiedrību, ministra viedokli un visu deputātu viedokli. Centīsimies šo naudu atrast, lai vismaz par šiem 10% paceltu algas. Ministrs no savas puses saka tā, ka viņš grib, lai šis paaugstinājums būtu, bet uz slimnīcu iekšējām rezervēm. Tas nav normāli, ka slimnīcai vajag dotēt valsti un jāmēģina atrast iekšējās rezerves, lai paaugstinātu medicīnas darbiniekiem algas. Jo šī gada veselības aprūpes budžets un nākamā gada veselības aprūpes budžets gandrīz neatšķiras, bet, ņemot vērā sadārdzinājumu, kas būs nākošgad elektroenerģijai, gāzei, medikamentiem, pārtikas precēm un visam pārējam, iznāk, ka 46 miljoni ir vajadzīgi slimnīcām, lai segtu šo sadārdzinājumu. Tas nozīmē, ka reāli visas slimnīcas strādās ar mīnus 46 miljoniem no iepriekšējā gada budžeta. Tas nav normāli. Ar policiju situācija ļoti līdzīga — pašlaik naudu algu pielikumam mēģina atrast. Ar skolotājiem ir labāk — daļēji nauda atrasta.

Šī nauda ir atrodama arī citiem. Salīdzināsim atlīdzības summas ministriju budžetos 2009. gadā pret 2008. gadu. Neskatoties uz to, ka visi ministri nobalsoja, kas nepieciešams samazināt visu ministriju tēriņus par 10,62%, tajā skaitā atlīdzības summas un visu pārējo, redzam, ka reālā aina iesniegtajā budžeta projektā ir cita: Ministru kabinets — plus 8%, Aizsardzības ministrija — plus 12%, Ekonomikas ministrija — plus 7%, Finanšu ministrija — plus 2%, Satiksmes ministrija — plus 5%. Tie, kas iekļaujas samazinājumā, ir Izglītības un zinātnes, Zemkopības, Kultūras un Veselības ministrija. Viss. Kopumā samazinājums ir tikai par 4,7%, faktiski šos tēriņus vajadzētu samazināt par 53 miljoniem. Ar šo vismaz inflācijas koeficienta segšana mediķiem jau garantēta. Ja ministri izpildītu tikai to, par ko paši nobalsojuši.

Tas pats attiecas uz preču pakalpojumu summām ministriju budžetos, kas ir automašīnu izmantošana, telefoni, vadības līgumi, jaunu mēbeļu iegāde un viss pārējais: Ministru kabinets — plus 8%, Aizsardzības ministrija — plus 16%, Satiksmes ministrija — plus 14%, Labklājības ministrija — plus 35%. Par kādu ekonomiju un savu lēmumu izpildi šeit varam runāt? Kopumā šeit ietaupāmi vēl daudzi miljoni. Saskaitot abus kopā, 100 miljoni jau ir, no kurienes var ņemt algu mediķu, policistu, skolotāju algu paaugstināšanai.

Jautāja Juris ROGA