Krāšņa un piepildīta diena

Kārtējo reizi krāslavieši un rajonā dzīvojošie ļaudis apliecināja, ka viņiem piemīt liels grāmatu lasīšanas prieks — kultūras nama foajē pie izdevniecību “Zvaigzne ABC”, “Nordik”, “Tapals”, “Jumava”, “Avots”, “Likteņstāsti” grāmatu galdiem bija liela cilvēku drūzma, tostarp skolēni, bibliotekāri, dažādu citu profesiju pārstāvji. Tiesa, daudzu sejās bija lasāma vilšanās — kāroto grāmatu cenas nebija pa kabatai. Tomēr ieguvums vienalga liels: kālab jātērē laiks un līdzekļi braucienam uz lielpilsētu, ja grāmatas var iegādāties kultūras namā vai tam līdzās — grāmatu autobusā?

Piliens medus mucā

Grāmatu svētku atklāšana sakrita ar citu svētku pasākumu norises laiku. Iecere jau nebija slikta, taču atkal bešā palika tie, kuri nevēlējās palaist garām ne pašu svētku atklāšanas brīdi, ne citus pasākumus, ne arī “Latvijas Avīzes” un EK pārstāvniecības Latvijā vadīto publisko diskusiju par mūsdienām aktuālu tēmu: “Cīņa ar alkoholismu — Eiropas pieredze”. Tēma, kas ne vien aktuāla Eiropai un konkrēti mazajai Latvijai, bet ir ļoti skumja un pie mums nāk ar lielām bažām. Tiesa, diskusija bija ieplānota pieaugušo auditorijai, taču būtībā tā ir vērsta uz bērniem un jauniešiem, kuru liela daļa devās uz citiem viņiem domātiem pasākumiem. Visjaunākie apskatīja leļļu izstādi “Katrai lellei baltas krelles” kultūras nama izstāžu zālē un guva ieskatu leļļu gatavošanas tehnoloģijā. Par to stāstīja Inga Skumbina. Pamatskolas vecuma bērni kultūras nama mazajā zālē piedalījās viktorīnā “Ko es zinu par ES?”. Mājdzīvnieku izvēle un kopšana žurnālistes Daces Deksnes skatījumā saistīja četrkājaino draugu gados jaunos mīluļus. Aizraujošs bērniem šķita arī ceļojums Harija Potera varoņu pasaulē ar tulkotājas Ievas Kolmanes palīdzību. Tās patiesi ir grāmatas, kas modina iztēli un rada brīnumus. Taču visneizdevīgākajā situācijā atradās diskusijas “Būt pie savas Latvijas piederīgam” un erudīcijas konkursa “Par Latviju, par zemi svēto” dalībnieki, jo šie abi pasākumi notika Krāslavas ģimnāzijā un paspēt uz publisko diskusiju par alkoholisma tēmu nebija iespējams. Bet tāda jau ir dzīve — tajā mums vienmēr jāizšķiras par kādu mazāku vai lielāku upuri.

Akcenti

Septītos grāmatu svētkus atklāja Krāslavas centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas.

No politiķiem pirmais auditoriju uzrunāja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns, kurš pakavējās atmi-ņās par pirmajiem grāmatu svētkiem, kuri notika Šķeltovas pagastā Saeimas priekšvēlēšanu laikā. Pagasta nelielā zāle bija ļaužu pilna, ieradās arī cilvēki no apkārtējām pašvaldībām.

“Man toreiz nācās vadīt politisko diskusiju,” turpina A. Badūns. “Atmiņā palika viens aktīvs deputāta kandidāts, kuram vairs pat nedevu mikrofonu rokā, bet viņš runāja bez tā un ļoti skaļi. Tas bija Sergejs Žuravļovs — atraktīvs un interesants cilvēks. Kopš tā laika pagājuši septiņi gadi, pats skaistākais, ka grāmatu svētki joprojām turpinās. Grāmatas dāvina mūsu bibliotēkām, par ko liels paldies tiem, kuri to dara. Klātesošajai jaunatnei gribu pastāstīt, kad man bija tik gadu, kā daudziem no jums šeit zālē, tad vēl nebija interneta, tik plaša žurnālu klāsta un televīzijas programmu bagātības. Grāmata bija tas avots, kur mūsu paaudze smēlās visvairāk. Kad mamma ar tēti neļāva lasīt, ticiet vai nē, bet es lasīju grāmatas naktī zem segas ar lukturīti. Varbūt tāpēc tagad nēsāju brilles. Bērni, lasiet grāmatas pie laba apgaismojuma, bet — lasiet! Grāmatas jālasa — jo vairāk, jo labāk. Grāmata rosina iztēli, jo mēs iedomājamies aprakstīto tēlu tādu, kādu paši vēlamies to redzēt, kādam tam jābūt paša lasītāja skatījumā. Filmā režisors mums piedāvā jau gatavu tēlu, kādu viņš to redz. Tālab lasīsim visi grāmatas.”

Klātesošos apsveica arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša: “Šie ir svētki visiem grāmatu mīļotājiem, bet pirmām kārtām tie ir svētki bibliotēkai, kurā pulcējas visi, kas grib lasīt grāmatu!”

Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītājai, grāmatu svētku patronesei un rakstniecei Birutai Eglītei arī spilgtā atbirutamiņā atausa tieši pirmie Šķeltovā notikušie grāmatu svētki: “Toreiz tieši grāmatu svētku laikā mēs atklājām pirmo interneta pieslēgumu Krāslavas rajona lauku bibliotēkā. Tas bija milzīgs notikums, kā mēs par to priecājāmies! Pa šiem septiņiem gadiem ir notikušas milzu pārmaiņas tieši bibliotēku nozarē. Tās sejas, kuras jūs sastopat bibliotēkā, kad atnākat pēc grāmatas, ir tās pašas, taču pa šiem gadiem darbinieces apguvušas tik daudz jaunu zināšanu, ka man šobrīd grūti nosaukt citu nozari, kurā bijis tik ārkārtīgi daudz jāmācās.

Protams, arī Krāslavas rajonā vairs nav nevienas bibliotēkas, kurai nebūtu datora un interneta, tāpat kā nav vairs nevienas bibliotēkas, kā toreiz, kurā jaunumus izsniegtu par maksu. Atceraties, bija taču tā: viens plauktiņš ar jaunumiem, ja kāds gribēja lasīt kādu grāmatu no šī plauktiņa, bija jāsamaksā 20 santīmi, tad drīkstēja to grāmatu lasīt dienas trīs vai četras, kā nu kurā vietā tas tika izlemts. Šie santīmiņi tika krāti, lai nopirktu atkal jaunu grāmatu un papildinātu šo jaunumu plauktiņu. Tagad tā vairs nav nekur, ne Krāslavas, ne jebkādā citā Latvijas rajonā.

Jaunumu ir nesalīdzināmi vairāk, kā toreiz. Bibliotēkas ir kļuvušas patiešām bagātākas, un ne tikai ar datoriem, arī ar šīm reālajām grāmatām. Tomēr mēs šodien nevaram sacīt, ka lauku bibliotēku atbalsta biedrības uzdevums ir pilnībā izpildīts un varam mierīgi dusēt. Mūsu darba akcents šobrīd nedaudz pārbīdās. Šeit jau pieminēja tās jaunās tehnoloģijas. Datori paņem ļoti daudz, jo sevišķi bērnu un jauniešu uzmanības, un grāmata paliek it kā maliņā. Bet tā nevajadzētu notikt, jo personība, īsta, spilgta, spēcīga personība var veidoties tikai tad, ja grāmata ir līdzās ik dienas, jo tieši grāmata palīdz attīstīt mūsu valodu, palīdz iemācīties formulēt mūsu domas, pareizi tās izteikt, tieši grāmata ir tā, kas attīsta fantāziju, iztēli, kas palīdz mums veidoties par neparastākiem cilvēkiem. Tāpēc grāmatai joprojām ir milzu nozīme, un neviena jauna tehnoloģija to nevar aizstāt. Tāpēc arī mūsu maksimāla uzmanība šobrīd tiek veltīta bērniem un jauniešiem, veicinot lasīšanu.

Lūk, te ir tā pārbīde. Lai gan mēs, pieaugušie un vecākā paaudze, kas zinām grāmatas vērtību, nekādā ziņā nevaram teikt, ka to jaunumu ir pārpārēm — nepagūstam izlasīt. Nelielā lauku bibliotēkā joprojām vajag tās jaunās grāmatas un vajag daudz vairāk. Latvijā šobrīd iznāk ap pusotra tūkstoša jaunumu, kurus labprāt bibliotēkas iegādātos. Bet nav jau tik daudz tās naudiņas.

Tāpēc mēs joprojām aicinām sabiedrību, visdažādākās organizācijas, turīgus uzņēmumus un uzņēmējus dāvināt bibliotēkām grāmatas. Tā joprojām ir ārkārtīgi nepieciešama bibliotēku saite ar sabiedrību, bez tās neiztikt. Tieši tāpēc arī rīkojot septītos grāmatu svētkus, kādi notiek visā Latvijā, mēs atkal aicinām sabiedrību dāvināt bibliotēkai grāmatas. Šoreiz tieši Krāslavas rajonam grāmatas sarūpēja tiešām daudz atbalstītāju. Tos nosaukšu un aicinu visus kopā pasacīt viņiem paldies par dāvinājumiem, kas šodien ieplūdīs it visās Krāslavas rajona bibliotēkās.”

Paldies dāvinātājiem

Milzīgs paldies tika sacīts ilggadīgai sadarbības partnerei A/s “Hansabankai”, kura ir kļuvusi par “Swedbank”. Šogad grāmatu svētku organizatori ir ieguvuši ļoti interesantu sadarbības partneri, kas ar milzīgu ieinteresētību piedalās arī programmu veidošanā — tā ir Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Ļoti nopietnu atbalstu šogad snieguši Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienests. Dāvinātājiem pievienojies vēl viens interesants jauns partneris — Latvijas Mobilais Telefons. Tieši par bērnu programmām domājot, grāmatu svētkus ļoti nopietni jau daudzus gadus atbalsta Latvijas Bērnu fonds. Jaunatnes programmu jau ceturto gadu atbalsta valsts aģentūra “Tēvijas sargs”.

B. Eglīte: “Mums šogad ir laimējies ar jauniem sadarbības partneriem. Vissirsnīgākais paldies arī ceļojumu birojam “Averoja”. Ja sadomāsiet ceļot, lūdzu, neapmaldieties tūrisma firmu džungļos, bet meklējiet uzreiz “Averoja”. Atbalstīsim arī mēs viņus!”

Nozīmīgu dāvinājumu tieši Krāslavas rajonam šogad ir sarūpējusi Latvijas ebreju biedrība “Šamir”. Viņu aktivitātes vērojot, sakustējās arī vēl kāda ebreju organizācija — Latvijas ebreju kopiena — un atsūtīja ļoti vērtīgu dāvinājumu. Kā vienmēr atbalstītāju vidū ir individuālie dāvinātāji — politiķes Sarmīte Ķikuste un Anta Rugāte.

Pirms pāris gadiem grāmatu svētkos tika runāts par grāmatiņu “Zemeņu audzēšana”. Toreiz savu unikālo dārzkopja pieredzi par to, kā izaudzēt zemenes vienā gadā un iegūt maksimālu ražu, uzdāvināja vienkāršs pensionārs un dārzkopis Jānis Rīderers, bijušais fizikas skolotājs. Tas bija toreiz, bet viņš ir arī labs rakstnieks un šoreiz bibliotēkām sūta savas atmiņas. Izrādās, savulaik kara laikā bēgļu nometnē Jānis Rīderers bija kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu. Tur bija ko atcerēties, grāmata ir tiešām interesanta.

Kā vienmēr grāmatu svētkus jau no pašas pirmās reizes atbalsta politiskās organizācijas. Toreiz, tajā pirmajā reizē, tuvojās Saeimas vēlēšanas, tāpēc politisko organizāciju bija daudz. Pirms vēlēšanām parasti tā ir, bet šogad vēlēšanu nebūs, tāpēc politisko atbalstītāju arī nav tik daudz. Tālab jo īpašs paldies pasākumā tika sacīts tiem politiskajiem spēkiem, kas ir atcerējušies grāmatu svētkus un apliecināja cieņu Krāslavas rajonam: “Zaļo un zemnieku savienībai”, “Tautas partijai”, “Jaunajiem demokrātiem” un “Pilsoniskajai savienībai”. Šīs dažas politiskās organizācijas, pēc B. Eglītes vārdiem spriežot, varētu uzdrīkstēties uzskatīt par tām nopietnākajām. Protams, kā vienmēr grāmatu svētki ir pilnīgi neiedomājami bez izdevniecību dāvinājuma, un šis dāvinājums šoreiz ir tiešām bija ļoti krietns. Tās ir: “Latvijas Avīze”, “Zvaigzne ABC”, “Nordiks”, “Tapals”, “Jumava”, “Avots”, “Vizuālais elements” un Latgales kultūras centa izdevniecība “Latgales druka”.

Paldies todien skanēja visai bieži, tas tika sacīts arī visiem tiem, kuri bija atnākuši uz svētkiem. Cerams, ka tas bija tā vērts. Savukārt plašāku rakstu par politisko diskusiju lasiet nākamajā laikraksta numurā.

Juris ROGA