Simtiem lielceļu krustojas zem debesīm, uz zemes miljoniem pēdu paliek, kur esam gājuši, daudz labu padomu dots, bet ceļamaize viena — sirdī glabājama — skolas ceļamaize, iedota reizē ar mātes un tēva svētvārdiem. Arī pēdas, kuras iemītas pie skolas, ir paliekošas atmiņā uz mūžu, jo tā ir jaunība, tas ir sapņu laiks. Tās vienmēr tiek apstiprinātas, kad pēc gadiem satiekas skolas biedri, satiekas ar skolotājiem, satiekas ar skolu un to laiku.
Skola arī ir ģimene, tikai lielāka.
Un lūk, tāda liela ģimene — pāri par 200 absolventiem un skolotājiem — satikās š.g. 20. septembrī Krāslavas Valsts ģimnāzijā, lai svinētu skolas pastāvēšanas 85. gadadienu.
Skola svinēja ceturto jubileju, pamati šai skaistajai tradīcijai likti 1993. gadā, atzīmējot 70. gadskārtu.
Cilvēks vienmēr gaida mirdzumu un svētkus. Skolotājiem svētkus sagādā skolēni, jo sevišķi tie, kas ir sen projām no skolas.
Bija laiks, kad skolēni un skolotāji bija desmit pretrunu svelmēti, bet tas neatstāja aizvainojumu. Laiks izdzēš rūgtumu un netaisnību — par to varēja pārliecināties, klausoties tālo gadu absolventu atmiņas, sevišķi to, kuri izcieta nometnes.
Svētkos viskrāšņākais rotājums un dāvana — ziedi, kas no absolventiem bija kā daudzkrāsaina varavīksne.
Visspilgtāko dāvanu pasniedza 1965. gada absolvents, pulkvedis Jānis Rāciņš, sponsorējot Latvijas Republikas NBS orķestra muzikālo sniegumu: svinības atklājot, svētku gājienā un pie vecās skolas — pils. Tādu krāšņu muzikālo sniegumu skola savā vēsturē piedzīvoja pirmo reizi. No prieka un saviļņojuma daudzi noslaucīja asaru. Ne mazāku saviļņojumu piedzīvoja tālo gadu absolventi pie vecās skolas — pils. Te svētku dalībniekus sagaidīja bijušie pils īpašnieki grāfi Plāteri: 1953. gada absolvents Vladislavs Skerškāns un 1960. gada absolvente Zenta Saksone. Tas bija pārsteigums, kas visus aizveda gan tālajos gadsimtos, gan vecās skolas laikos. Skanēja vārdi, kur tika lūgta piedošana par gaismas pils pamestību. Cauri veco tūju zariem bija redzamas vairākas absolventu paaudzes, kuras šeit izauga, izgāja dzīvē, piedzīvoja gaišus un tumšus laikus. Tie ir simti ar traģiskiem likteņiem, ar panākumiem un zaudējumiem. Tādā vīzijā absolventi vēra vaļā Atmiņu grāmatu un vecās pils priekšā ierakstīja viedus vārdus:
- Gaišu un saulainu mūžu mūsu bijušai skolai. Lai atdzimst (1970. gada absolventi);
- Ir gaišas atmiņas par skolas gadiem šajā pilī. Lai atjaunojas pils skaistums. (1951. gada absolventi);
- Mēs, 1958. gada absolventi, novēlam Plāteru pilij skaistu atjaunošanu — jo ātrāk, jo labāk.
- Mīļā, vecā skola. Tā ir vieta Krāslavā, kas pa īstam silda sirdi. Lai Tev veicas, vecā pils. (1955. gada absolventi);
- Lai visai Latvijai par prieku atdzimst Krāslavas pils. (Pēteris Pildegovičs, LU pasniedzējs, skolotāja Ādolfa Pildegoviča krustdēls);
Un tā varētu turpināt ierakstus, pilnus ar mīlestību, nostalģiju par veco skolu — kultūrvēsturisko vietu, kura izgaro labestības auru.
Skola lepojas ar katru absolventu, priecājas par viņu veiksmi un panākumiem. Sevišķi liels prieks par tiem, kuri virzījuši un virza zinātni. Tika pieminēti daudzi absolventi zinātnieki, zinātņu doktori, literāti, žurnālisti, ārsti, skolotāji — visi, kas guvuši panākumus savā profesijā.
Jubilejā piedalījās 1949. gada absolvente Eleonora Daņiļeviča — Laudiņa — matemātikas zinātņu doktore, 1955. gada absolvente Dina Vagale Šitea — inženierzinātņu doktore, 1983. gada absolvente Inta Volodko — matemātikas zinātņu doktore.
Skola lepojas ar katru absolventu, kurš ir spodrinājis un spodrina Latvijas tēlu jebkurā darbā. Svētki turpinājās kultūras namā veselas trīs stundas, kur skolas vēsture un daudzu absolventu dzīves posmi tika izgaismoti gan vārdos, gan vizuāli uz ekrāna. Liels skolas stāsts mijās ar skolas deju kolektīvu sniegumu, ar kora un ansambļa “Krāslaviņa” dziesmām, kā arī krāšņo Latvijas NO solistu Aivaru Krancmani gan atsevišķi, gan kopā ar skolas 1981. gada absolventi, LR 9 Saeimas deputāti Sarmīti Ķikusti.
Prieks bija redzēt uz skatuves 80. gadu absolventu ansambli.
Pasākumu noslēdza 2005. un 2006. gadu absolventi Inga Pizāne un Rihards Dilba ar moderno deju.
Tika saņemts daudz apsveikumu no tiem, kas nevarēja būt svētkos. Paldies visiem, kas bija klāt, un tiem, kas domās bija skolā.
Programmu vadīja 1983. gada absolventi — 25 gadu jubilāri: Ināra (Ūdre) Teiviša un Oskars Kolovza.
Ar pārliecību var teikt, ka ikviens svinību dalībnieks ar gandarījumu pabija tajā zemē, kur viņu sadzirdēja ikviens viņa agrīnās jaunības balsi, bet sirds siltumu un jaunības dienu atmiņas aiznesa sev līdzi.
Janīna GEKIŠA, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolas vēstures muzeja vadītāja