Turpinās A hepatīta saslimstības pieaugums

Visvairāk slimnieku reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā (1181); Jūrmalā (41) un Ogres rajonā (27). Saslimšanas gadījumu skaita pieaugums novērots arī Bauskas rajonā, kur pašreiz reģistrēti 15 A hepatīta gadījumi.

A hepatīta profilakse balstās gan uz nespecifiskajiem pasākumiem — A hepatīta vīrusa izplatības ierobežošana vidē un cilvēku saskares novēršana ar šo izraisītāju, stingri ievērojot higiēnas noteikumus un personīgo higiēnu, kā arī uz specifisko profilaksi — organisma neuzņēmības izveidošanu vakcinējoties. Vakcinācija sevišķi ieteicama cilvēkiem ar augstu komp-likāciju risku saslimt ar A hepatītu, tajā skaitā cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām aknu slimībām. Ilgstošai aizsardzībai pret A hepatītu jāveic pilns vakcinācijas kurss — 2 potes.

A hepatīta infekcijas avots ir inficētā persona — slimnieks vai persona, kurai infekcija notiek bez simptomiem (vai slimības pazīmēm). Pašreiz nav pierādījumu, ka A hepatīta epidēmiskais pacēlums būtu saistīts ar dzeramā ūdens lietošanu. SVA veiktās vairākas dzeramā ūdens pārbaudes neparāda A hepatīta vīrusa klātbūtni dzeramajā ūdenī. Visbiežāk A hepatīta vīruss izplatās:

* no cilvēka uz cilvēku tiešā sadzīves kontakta ceļā un ar priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām roku higiēnas neievērošanas dēļ; * dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu; * peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām; * dzimumakta laikā ar inficēto personu. A hepatītam, kā arī daudzām citām infekcijām raksturīgs cikliskums. Pašreizējais A hepatīta epidēmiskais pacēlums aizsākās pagājušā gada rudenī — ziemā ar atsevišķiem saslimšanas gadījumiem dažādās Rīgas priekšpilsētās.

No 50. gadu sākuma līdz 90. gadu vidum Latvijā reģistrēti septiņi A hepatīta epidēmiskie pacēlumi ar intervāliem 5 - 8 gadi. Pēdējais lielais epidēmiskais pacēlums reģistrēts no 1988. līdz 1990. gadam, kad trīs gadu laikā saslima ap 20 000 cilvēku.