Nogulda uz procentiem

Pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Juris Japiņš, izskaidroja, kāpēc darīts tieši tā? — Pēc iepriekšējās rūgtās pieredzes ar ūdensapgādes projekta realizāciju piešķirtos 200000 latu novada infrastruktūras attīstībai noguldījām valsts kasē depozītā līdz aprīlim. Ziemā sakārtosim visu dokumentāciju, veiksim iepirkumus un pavasarī sāksim darbus, kā visi saprātīgi cilvēki.

Iedomājieties, kā ir uzsākt darbus rudenī un turpināt ziemā! Cilvēks ir bioloģiska būtne, kā lācis — pienāk rudens un viņš grib atpūsties, jo pati daba uz to stimulē. Cieš gan darba kvalitāte, gan tempi. Neiesim pretī dabas likumiem, paveiksim to, ko var paveikt tagad, pienāks pavasaris, visi agrāk plānotie darbi uzsāksies.

Plānots ir uzsākt tehniskā projekta “Izvaltas tautas nama, doktorāta telpu, pagasta padomes telpu renovācija-rekonstrukcija” daļēju realizāciju. Tiks uzbūvētas jaunas ieejas, veikta jumta seguma nomaiņa un citi darbi. Plānots līdzfinansēt jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu izbūvi.

— Bija runa, ka Krāslavas novadu veidojošās pašvaldības pārskaitīs 2000 latu pilsētas dzimtsarakstu nodaļas arhīva remontam, savukārt 8000 latu atvēlēs Robežnieku pansionātam? Tad šobrīd tas netiks darīts?

— Jautājumā par dzimtsarakstu nodaļu mums pretenziju nebūtu, bet ar pansionātu ir citādi. Mēs šobrīd tam nepiekrītam, piedāvājām novadam arī savu variantu. Katrs pagasts grib kaut ko pie sevis uzbūvēt, mums stāv neizmantotas internāta telpas. Kāpēc jāatdod nauda citiem, ja to varam apgūt paši? Uz Robežniekiem mēs nevienu savu vecīti vai vecenīti nedabūsim. Pat uz Dagdas pansionātu šodien grūti kādu nosūtīt. Tikai pateicoties tam, ka Dagdas slimnīcu pašlaik vada mūsu novadnieks Jāzeps Japiņš, tad ar lielu pierunāšanu izdodas pārliecināt vecos cilvēkus braukt turp dzīvot. Mēs atdosim 8000 latu, bet, visticamāk, ka neviens izvaltietis turp dzīvot nebrauks. Mums ir sociālais dzīvoklis, nepieciešamības gadījumā cilvēku varam izmitināt arī tajā. Vispār mūsu deputāti uzskata, ka vislabākā un vislētākā ir mājas aprūpe. Labāk samaksāt kaimiņam vai vēl kādam, kurš katru dienu regulāri apmeklē veco cilvēku, palīdz sakopt māju un citādi viņu pieskata. Tad pensionāram vai pensionārei nav stresa, tie jūtas laimīgi, ka dzīvo savās mājās. Pamatiedzīvotājiem ir ļoti grūti pamest savas mājas. Bija gadījums, kad kāda sieviete no Pupikiem nopirka Izvaltā māju, jo domāja, ka šeit būs labāk. Bet drīz vien atgriezās savās mājās, jo jutās šeit slikti. Ar veciem cilvēkiem nekas nav tik vienkārši, kā pirmajā brīdī šķiet.

Juris ROGA