Digitalizācijas ēra sasniedz Krāslavu

Faktiski visi materiāli par Krāslavu un grāfiem Plāteriem interesentiem tagad ir pieejami vienā digitalizētā CD formāta izdevumā, kura autores ir trīs bibliotēkas darbinieces: māteriālus vāca un apkopoja Elvīra Zaščerinska un Anna Bartuša, kura strādāja arī pie diska satura izveides, ievadot informāciju datorā. Savukārt, Ilona Cabule ierakstīja disku un noformēja tā vāciņu.

Svinīgo pasākumu atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Katra vieta var lepoties ar savu vēsturi. Tā var būt neliela no laika, kad veidojies miestiņš vai pilsētiņa, gan arī ļoti plaša ar dziļām saknēm. Mūsu pilsētas vēsture visvairāk saistīta ar grāfiem Plāteriem, jo tieši Plāteri ir vei-cinājuši pilsētas attīstību, gādājuši, lai šeit rastos bibliotēka, baznīca, aptieka un daudzas citas iestādes.

Esam ļoti ilgi vākuši un apkopojuši daudz materiālu, kas salikti mapītēs, esam savākuši grāmatas par grāfiem Plāteriem un viņu laiku Krāslavā. Kad interesenti mums jautā par novada vēsturi, Plāteru pili, atnesam kaudzi grāmatu un avīžu izgriezumu mapju, dodam lasīt, pētīt, meklēt. Tajā pašā laikā valstī ir tendence daudzus materiālus ieskanēt un digitalizēt, arī mēs esam šim darbam pievērsušies. Iepriekš esam digitalizējuši materiālus par mūsu novada māksliniekiem, dzejniekiem un rakstniekiem, esam sākuši vākt informāciju arī par citiem novadniekiem, bet šoreiz esam sagatavojuši digitālo kolekciju “Grāfi Plāteri un Krāslava”, kas ir bibliotēkas veltījums pilsētas 85 gadu jubilejai. Tas ir patiesi liels veikums, jo ieskanēti gan grāmatu fragmenti, gan dažādos preses izdevumos publicēti raksti, kā arī vēstures fakti papildināti ar krāsu attēliem. Protams, šajā darbā ar vēstures faktiem mums ļoti daudz palīdzējis Krāslavas vēstures un mākslas muzejs.”

Jaunais disks par centrālās bibliotēkas budžeta līdzekļiem ir tiražēts 50 eksemplāros, tas tiks izplatīts rajona pašvaldību bibliotēkām un skolām. Ja būs vajadzība, bibliotēka ierakstīs papildus diskus.

Lietot digitālo kolekciju “Grāfi Plāteri un Krāslava” ir visnotaļ ērti, jo diska struktūra labi pārdomāta, atmetot visu lieko. Disks sastāv no četrām daļām: ievads (informācija par diska saturu un informācija lietotājam par nepieciešamo programmatūru un datora konfigurāciju, lai disku varētu atvērt); Krāslava senajos laikos (apakšsadaļas: Krāslavas nosaukuma rašanās, Krāslava senajos laikos, Krāslava viduslaikos); grāfu Plāteru laiks (apakšsadaļas: Plāteru laiks Krāslavā, Plāteru dzimtas koks, Plāteru devums Krāslavai) un Krāslava pēc Plāteru laikiem (apakšsadaļas: Plāteru īpašumu pēdējie mantinieki, Krāslava 20. gadsimta sākumā, pils turpmākais liktenis).

Iepazīstinot klātesošos ar digitālās kolekcijas “Grāfi Plāteri un Krāslava” saturu, A. Bartuša uzsvēra: “Šāds sadalījums veidots speciāli, lai Plāteru laiks Krāslavā nebūtu izrauts no vēstures konteksta, bet parādītu arī to, ka dzīve mūsu pilsētā pastāvēja gan pirms, gan arī pēc Plāteriem. Diskā esam iekļāvuši arī Krāslavas ievērojamāko vietu attēlus, kuras gan ir saistītas, gan arī nav saistītas ar Plāteriem, bet jebkurā gadījumā tā ir pilsētas vēsture. Kopumā tie ir 29 objekti, tostarp: Krāslavas pilskalns, Daugavas loki, Florupīte, baznīcas un citi.”

Daži diski pasākuma beigās tika uzdāvināti klātesošajiem pedagogiem un bibliotekāriem. Krāslavas vēstures un mākslas muzeja direktors Voldemārs Gekišs pasniedza nelielus suvenīrus sadarbības partneriem — bibliotēkas darbiniekiem: “Ceram uz turpmāku sadarbību un jauniem pētījumiem!”

Bibliotēkas vadītāja V. Magidas atgādināja, ka nākamgad rajons tādā veidolā, kā pašlaik, nebūs: “No tā, ko mēs šodien darām, mācāmies un gūstam pieredzi, mums ir arī jaunas idejas. Kamēr vēl nav notikusi administratīvi teritoriālā reforma, gribam apkopot materiālus par visiem ūdensbaseiniem rajona teritorijā, dabas un kultūras objektiem un izveidot līdzīgu disku.”

Juris ROGA