Labāk pieticībā nekā aizmirstībā!

Filiāle darbojas bijušajā Varnaviču skolas ēkā, turpat izvietojusies Kaplavas pagasta Varnaviču tautas bibliotēka un medpunkts. Tā ir lauku dzīves nepieciešamība, jo tur dzīvojošajiem ļaudīm līdz centram ir patālu un neizdevīgi braukt.

Tautas nama Varnaviču filiāles vadītāja Zoja Čunčule pašdarbnieku darbu ievirza konkrētā gultnē, iestudējot skatuves ainas un izrādes. Tas attaisnojas, jo tautas nami apmainās ar pašdarbnieku kolektīvu numuriem. Pašdarbnieku kontingents nav liels, tomēr tie, kuri darbojas, paspēj visu. Par to it īpaši apbrīno pieaugušos: darbs, ģimene, piemājas saimniecība, vakaros vēl mēģinājumi un — paspēj! Varnaviču pusē pašdarbībā iesaistījušies kādi 6-7 pieaugušie un divpadsmit bērnu. Bažas par nākotni sarunbiedre neslēpj un ir līdzīgās domās ar savu kolēģi Kaplavas tautas namā: “Aizbrauks pēdējie bērni un jaunatne, nezin, ar ko tad būs strādāt.”

Bet strādāt gribētos, kaut arī vecās telpas sen gaida kapitālo remontu un atgādina vienalga ko, tikai ne pilnvērtīgu kultūras iestādi. Tomēr īstus kultūras darba fanus šie nebūt ne sīkumi neattur no iestudējumiem un pašizpausmes mēģinājumiem. Ko var, saviem spēkiem pielabo, uzskaistina. Piemēram, šovasar tika sarūpēti grozi ar puķēm, kas novietoti bijušās skolas ēkas fasādes priekšā, kā arī nopīti dekoratīvi klūgu žodziņi gar puķu dobēm. Vasaras plaukumā šī bija ļoti skaista vieta, tāda tā palika līdz pat vēlam rudenim.

Pēc skolas slēgšanas ēkas pirmajā stāvā izremontēta un ierīkota datortelpa, kurā pieejami trīs datori, kas aprīkoti ar ātru interneta pieslēgumu, kā arī multifunkcionālā iekārta. Tas kļuva iespējams, pateicoties Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektam “Trešais tēva dēls”, kura finansējumu veido Bila & Melindas Geitsu fonds, Latvijas valsts un korporācijas Microsoft programmatūras ziedojums. Vasarā šurp varēja nākt katru darba dienu, tagad, skolas laikā, datortelpa atvērta sestdienās līdz pusdienām, diskotēku un pašdarbnieku mēģinājumu laikā. Zoja stāsta, ka skolas laikā nav arī lielas vajadzības atvērt telpu biežāk, bet galvenais iemesls esot dārgie ceļa izdevumi — viņa dzīvo patālu no savas darba vietas. Dators ir arī Varnaviču tautas bibliotēkā, tas pieejams darbdienās. Šajā iestādē Zojai piešķirta ceturtdaļslodze.

Otrajā stāvā ir darba kabinets un kostīmu telpa, kurā glabājas tērpi, dažādas maskas, parūkas, aksesuāri. No kurienes šī bagātība? Izrādās, ar vecāku un skolēnu atsaucību šo to paši sašuvuši, šis tas atrasts starp humānās palīdzības lupatām, vēl kas pirkts. Kādreiz šajos kabinetos bija izvietojies bērnudārzs, uz sienas saglabājies nostalģisks zīmējums ar rūķīšiem, kas iespēju robežās tiek saudzēts un glabāts, viešot cerību — varbūt pienāks labāki laiki! Ir vēl viena telpa, kas paredzēta scenāriju glabāšanai, pašdarbnieku mēģinājumiem un atpūtai.

Aktu zāle koncertiem un citiem pasākumiem, kaut sen neremontēta, bet pašu spēkiem tiek uzturēta pienācīgā kārtībā. Pasākumu apskaņošanas aparatūra gan paveca, taču — lietojama. Diskotēkas vasarā apmeklē līdz 40-50 jauniešu, ziemā — mazāk. Tepat tiek dzertas arī kāzas, klāti bēru galdi un rīkoti citi ģimeniska rakstura pasākumi, jo tās ir vienīgās tik plašās telpas, kas pieejamas Varnaviču puses iedzīvotājiem, turklāt tās atļauj lietot pilnīgi par brīvu.

Skaidrs, ka pašvaldības finansiālās iespējas nav lielas, ļaudis pateicīgi tai pat par to, ka iespēju robežās skolas ēkā tiek uzturēta dzīvība. Tuvākais pasākums — tradicionālā Zemnieku balle — ieplānota 8. novembrī, kurā suminās konkursantus par sakoptāko māju. Ja šeit nekas nenotiktu, būve sen kā būtu mirusi. Citiem vārdiem sakot, labāk dzīvot pieticībā nekā aizmirstībā. Ne velti Zoju ļoti uztrauc neziņa administratīvi teritoriālās reformas jautājumā: kuras iestādes slēgs, kas tiks saglabāts, kur un ko pārvietos? Tie ir tikai daži jautājumi, no kuriem atkarīga lauku dzīvotspēja.

Juris ROGA