Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) turpina īstenot meža ceļu rekonstrukcijas un būvniecības programmu, kuras mērķis ir LVM pārraudzībā esošā valsts meža vērtības celšana.
ceļšOktobrī ceļa nodošanas pieņemšanas ekspluatācijā komisija parakstīja nodošanas pieņemšanas aktu, oficiāli nododot ekspluatācijā kārtējo meža ceļu, kas šoreiz uzbūvēts mūsu rajona teritorijā — Mjaļenkas ceļa kopgarums ir 3,278 ki-lometri, platums visai pieklājīgs — 5,5 metri. Parasti meža ceļus būvē 4,50-5 metrus platus, bet šeit tas bija nepieciešams platāks, jo ir stāvi kritumi un kāpumi. Mjaļenkas ceļš ir atzars valsts ceļam Krāslava-Patarnieki.
Šī ceļa būvdarbus LVM uzticēja Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Daugavpils ceļu rajona Krāslavas iecirknim. Iestādes izpilddirektors Vitālijs Mačukāns pastāstīja, ka Mjaļenkas ceļa būvniecība sākta no nulles — ar trases atbrīvošanu no kokiem un celmiem. Darbi uzsākti 4. aprīlī un pabeigti 25. septembrī — īsi pirms plānotā termiņa. Ceļa kopējās izmaksas ir 173 tūkstoši latu. Finansētāji — Latvijas valsts meži. Ceļš paredzēts valsts meža izstrādes un apsaimniekošanas nodrošināšanai — kokmateriālu krautne jau gaida ceļa nodošanu ekspluatācijā, lai to izvestu. Tajā pašā laikā ceļu var lietot sēņotāji, ogotāji, mednieki un citi iedzīvotāji, kam tāda vajadzība. Jāatzīmē, ka mūsu rajonā šis nav pirmais meža ceļš, bet pirmoreiz tā būvniecība uzticēta Daugavpils ceļu rajona Krāslavas iecirknim. Konkursā piedalījās pieci pretendenti.
Ceļu meistars Ivans Steļmačonoks apgalvo, ka ceļa būvniecībā lielu problēmu nebija, bet dažas nianses gan nācās ņemt vērā. Ceļa būvdarbu veikšanu apgrūtināja tas, ka šī ir smilšaina vieta, kā arī smagsvara autotransporta kustība. Vēl arī tas, ka bija liela līmeņu starpība — lielākā sasniedza pat 32 metrus! No zemākā punkta pašizkrāvēji saviem spēkiem izkļūt nevarēja, nācās likt lietā troses un vilkt ārā. Pārējais — kā jebkura ceļa būvē: kamēr tā virsmu pamatīgi nenoblietē ar veltņiem, tikmēr ceļš nav gatavs. Bija gadījumi, kad ceļa tehnika lūza un grafiks kavējās, bet strādnieki bija saprotoši, vajadzības gadījumā aizkavējās darbā kādu lieku stundiņu.
“Centāmies visu paveikt laikā un kvalitatīvi, tas izdevās,” uzsvēra I. Steļmačonoks.
Kā zināms, meža kapitāla vērtība ir atkarīga no kokmateriālu pievešanas no cirsmas līdz ceļam izmaksām. Palielinot meža ceļu tīkla blīvumu, pievešanas izmaksas samazinās, tas veicina meža kapitāla vērtības pieaugumu. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” infrastruktūras speciālists Arnolds Savko neslēpa prieku, ka meža ceļu būve Krāslavas rajonā ir izkustējusies no sastinguma punkta. Latvijas valsts mežos notiek diezgan intensīva meža ceļu būvniecība, konkrēti Latgales reģionā no Jēkabpils līdz Šķaunei ik gadu kopumā uzbūvē tuvu 200 km meža ceļu. Tie ir normāli ceļi, kuriem tiek veikta ikdienas un periodiskā uzturēšana, sniega tīrīšana un citi darbi līdzīgi, kā valsts ceļiem. Veic šos darbus līguma partneri — gan valsts ceļu uzturētāji, gan privātfirmas. Šie ceļi pirmām kārtām vajadzīgi meža izstrādei, kopšanai, apsaimniekošanai, atjaunošanai, bet izmanto arī ogotāji sēņotāji, mednieki. Krāslavas rajons meža ceļu būvniecības jautājumā atpaliek, piemēram, no Ludzas rajona, kur jau sabūvēts diezgan pamatīgs ceļu tīkls.
A. Savko: “Laikam agrāk rajonā ceļu būvniecības jautājumam nebija pievērsta īpaši liela uzmanība, turklāt šajā meža masīvā dabisko brauktuvju diezgan. Tagad valsts mežos plānošana sadalīta gan attiecībā uz ceļiem, gan uz mežizstrādi, bet sākuma posmā daudz bija atkarīgs no meža iecirkņa priekšnieka, kurš izdomāja ceļu, bet mēs šo ieceri realizējām praksē.
Patīkami, ka arī jūsu rajonā izvēršas ceļu būvniecība. Nesen Pārdaugavā uzbūvēti un pieņemti ekspluatācijā divi labas kvalitātes meža ceļi. Tur ir tūrisma vietas, ceļus lieto arī mednieki un sēņotāji. Plānoti divi meža ceļi pie Krāslavas, tiek gatavota projekta dokumentācija. Krāslavas rajonā valsts mežu masīvi pamazi, jārēķinās ar izdevumiem, jo ne visur ir jēga būvēt jaunu ceļu. Ceļam ir jāpelna, tagad savādāk nevar. Turklāt meža ceļš vajadzīgs ne tikai, lai kvalitatīvi izstrādātu mežu, bet arī meža atjaunošanai (ir jāpieved stādi cirsmai) un kopšanas darbiem. Latvijas valsts mežos atjaunošanas darbi rit nopietni. Praktiski tas ir roku darbs, lai gan tagad katru stādu vairs nav jāiebāž bedrītē ar rokām, bet gan izmantojam speciālu ierīci — tā saucamo stobru.”
Jaunuzbūvētais Mjaļenkas ceļš kā maza upīte vijas caur priedēm, savā veidā apstiprinot Latvijas ekonomijas dzīvotspēju. Redzams, ka ceļa būvnieki ir pacentušies godam. Piemēram, šķembas, ar kurām ceļa kritumā piepilda abpus ceļam esošo notekgrāvju gultnes, lai tos neizskalo tekošais nokrišņu ūdens, sabērtas arī vietās, kur normatīvi pieļauj to nedarīt. Vietām ir izbūvēti ceļa paplašinājumi, lai kravas vedēji varētu samainīties. Nākotnē šie laukumu lieti noderēs sēņotājiem un ogotājiem vieglā autotransporta novietošanai stāvēšanai. Ceļam tiek dota divu gadu garantija, proti, defekti, kas saistīti ar būvniecību, ja tādi atklāsies, tiks novērsti par uzņēmēja līdzekļiem. Meža ceļiem jāiztur lielas slodzes — smagsvara transports ar kravu sver 60-70 tonnas. Daudz atkarīgs no šofera pieejas darbam. Daži grēko, neizmantojot paliktņus autotransporta iekraušanas procesā, tādējādi bojā ceļu.
Juris ROGA