Oktobra sākumā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Krāslavas komiteja saņēma kārtējo humānās palīdzības kravu, kurā šoreiz bija Rīgas un Rīgas apkārtnes iedzīvotāju ziedotās mantas. Palīdzības sūtījums — 520 maisi (vidēji 6-7 kilogramus smagi) un kastes ar plastmasas traukiem tika izkrautas Kalniešu tautas nama zālē, kurp saņemt savu daļu kravas ieradās pārstāvji arī no apkārtējām pašvaldībām, kurās darbojas Sarkanā Krusta nodaļas: Robežnieku, Indras, Piedrujas un Šķeltovas.
LSK Krāslavas komitejas izpilddirektore Sandra Molotoka pastāstīja, ka palīdzība Krāslavas komitejai tiek piegādāta no Latvijas Sarkanā Krusta. LSK palīdz Krāslavas komitejai ar humānās palīdzības piegādi, jo transporta izdevumi ir ļoti dārgi. Komiteja maksā daļēji par piegādi, bet humānā palīdzība ir bezmaksas. Tā kā komitejai nav savu telpu, kur pieņemt lielas kravas, tad tika lūgta Kalniešu pašvaldības palīdzība. Šajā sūtījumā galvenokārt ir apģērbs, kuru brīvprātīgie sašķirojuši un atzīmējuši sieviešu un vīriešu drēbju maisus. Apavu kravā bija pavisam nedaudz, galvenokārt — bērnu apavi. Bet apavu jebkurā sūtījumā vienmēr bijis neliels daudzums. Paretam tādās kravās gadās arī spēļu mantiņas. Varbūt kādam šoreiz tika. Nodaļu vadītāji saņēma katrs savu daļu kravas atkarībā no biedru skaita, neatverot maisus. Kad palīdzība nogādāta pašvaldībā, to sadala maznodrošinātajiem un trūcīgajām ģimenēm. Procesā aktīvi iesaistās sociālie darbinieki, daudzi no viņiem ir Sarkanā Krusta nodaļu vadītāji, jo viņi vislabāk redz, kam vajag palīdzēt. Parasti mantas izdala vietējos tautas namos, kas ir lielākās sabiedriski pieejamās telpas pagastos.
“Telpas mantu uzglabāšanai ir liela problēma,” atzīst Sandra. “Vasarā mums izlīdzēja Ūdrīšu pašvaldība, iedalot savas telpas uz pāris dienām. Arī toreiz kravu sadalījām starp vairākām pašvaldībām, tostarp tika abām pilsētām rajonā. Varētu palīdzību sadalīt taisnīgāk, skrupulozāk apsekojot katra lūdzēja faktisko situāciju, bet mums nav kur ilgstoši uzglabāt šīs mantas. Turklāt šī nodarbe jau tāpat nav pateicīga: vienmēr atrodas neapmierinātie, kuri izplata šaubīgas runas par to, ka palīdzības saņēmēji jau iepriekš atlasījuši sev labākās mantas. Loģikas tādās baumās maz, jo strādājošs cilvēks spējīgs sev nopirkt jaunas mantas veikalā. Turklāt, ja jau cilvēks patiesi ir maznodrošināts, tad viņam jāpriecājas par katru kreklu vai biksēm, kas nav saplēstas, ir tīras un valkājamas. Taču pēdējā laika tendence izbrīna mani un kolēģus — cilvēki rokas mantu kaudzē, pēc tam groza degunu: “Drēbes nav modīgas!”, vai “Pie jums ir slikta izvēle!”, vai “Mazs sortiments”. Man ir zināms stāsts par to, ka kāda bagāti ģērbusies kundze, izdaiļojusies zelta rotaslietām, Rīgā sūdzējusies par LSK Krāslavas komiteju, paužot līdzīgas pretenzijas: “Humānajā sūtījumā nevar dabūt modīgu un labu apģērbu!”. Bet tas nav veikals, tas ir centrs, kur cilvēki nāk pēc palīdzības. Manuprāt, ja tev nepieciešams, uzģērbsi jebko, kas ir tīrs un nesaplēsts. Pats dīvainākais, ka tieši tie, kuriem ļoti vajag palīdzību, paši pēc tās neiet un neprasa. Tikai pateicoties sociālo darbinieku vērībai, mēs uzzinām par tādiem cilvēkiem un steidzamies paši palīgā. Savukārt daudzmaz situētā publika nejūtas neērti, prasot palīdzību.”
Krāslavas komitejas izpilddirektore pārliecināta, ka humānās palīdzības kravas ir liels atspaids mūsu rajona iedzīvotājiem, sevišķi lauku apvidū. Palīdzības lūdzēju pulkā ir arī tādi, kuri šīs drēbes panēsā un izmet. Uzskata, kāpēc mazgāt, ja iedos vēl? Pērn uz rajonu kopumā tika piegādātas 14 tonnas humānās palīdzības, aizpērn bija vēl lielāki apjomi — no Norvēģijas vien atsūtīja 41 tonnu. Ar Norvēģijas Sarkano Krustu (Nord-Trandelage Rode Kors) mūsu komiteja sadarbojas jau trešo gadu. Pateicoties šai sadarbībai, realizējam daudzus projektus mūsu rajonā.
Tiesa, pat trūcīgās un daudzbērnu ģimenes arī vēlas saņemt jaunāku un skaistāku apģērbu, taču ar katru gadu pasliktinās humāno kravu kopējā kvalitāte. Sevišķi tas sakāms par tām, kas nāk no ārvalstīm. Šķitīs neticami, bet šobrīd kvalitatīvākās ir tieši Rīgā un Rīgas apkārtnē savāktās mantas. Ja visu kravu neizdodas izdalīt, tad Krāslavas komitejas darbinieki cenšas pārpalikums izlietot citam mērķim — nodod lupatās autoservisiem. Ne viss der arī tiem, jo drēbēs tagad daudz sintētikas.
Sandra: “Pēdējo gadu laikā Krāslavas komitejas darbs kļuvis krietni intensīvāks, tostarp arī projektu jomā. Esam iesaistījuši darbā četrus bezdarbniekus-invalīdus: Grāveros, Kombuļos, Dagdā un Krāslavā. Starp citu, pateicoties subsidētajai darba vietai bezdarb-niekam-invalīdam un brīvprātīgajiem, kā arī Dagdas pilsētas domei, Dagdā Sarkanā Krusta nodaļas darbs tagad organizēts augstā līmenī. Pavisam nesen Alejas ielā atklāts Sarkanā Krusta ofiss, kurš atvērts visu dienu — no plkst. 9 līdz plkst. 17. Prezentācijas pasākumu nerīkojām, lai taupītu līdzekļus. Tur cilvēki var saņemt gan humāno palīdzību: gan sieviešu, gan vīriešu, gan bērnu apģērbu un apavus, kā arī tehniskos palīglīdzekļus invalīdiem. Arī Krāslavā pie mums viss notiek: veselības istaba strādā, veļas mazgāšana rit, humānā palīdzība tiek izsniegta. Centrs strādā par ziedojumiem, bez tiem mēs nevarēsim izdzīvot. Savu iespēju robežās strādā Sarkanā Krusta nodaļas pagastos.
Sadarbojoties ar ārsti Zinaīdu Lapkovsku un Krāslavas slimnīcu, LSK Krāslavas komiteja realizē projektu “Tuberkulozes slimo cilvēku integrācija sabiedrībā” — pateicoties Krāslavas rajona padomei, kura mūsu darbu vienmēr atbalstīja, mēs atbalstījām ar tuberkulozi slimos cilvēkus, pērkot pārtikas paciņas (vidēji Ls 10 uz cilvēku). Tagad viņiem rit darbs ar psihologu, klājam saldumu galdu, vienubrīd pārskaitījām slimnīcai naudu, apmaksājot pusdienas šiem cilvēkiem. Ar tuber-kulozi slimo daudzi, kā likums tie ir nabadzīgi, maznodrošināti un no nelabvēlīgām ģimenēm. Līdzdalība projektā ir brīvprātīga, tas ir viens no atbalsta veidiem slimojošajiem. Zināms efekts ir sasniegts — slim-nieki kļuvuši aktīvāki, ārstējas. Daudziem patīk arī sadarbība ar psihologu. Sava loma bija pārtikas paciņām. Projekts rit otro gadu, sākumā bija tikai pārtikas paciņas, pamazām izvērsām plašāku darbību.
Mēs katru gadu rīkojam pirmās palīdzības sniegšanas sacensības skolēniem, gatavojot komandu dalībai Latvijas Sarkanā Krusta rīkotajās republikāniskajās pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās. Lai gan pirmās vietas nav izcīnītas, nekad neesam palikuši arī vājāko komandu pulkā. Šogad skolēniem vispār bija sagatavots ļoti smags pārbaudījums, arī mūsējie skolēni redzēja tās šokējošās ainas, par kurām vēlāk bija daudz diskusiju — vai bērniem kaut kas tāds maz jārāda?
Caur mūsu komiteju organizēta arī putraimu izdale. Rajonā izveidoti 20 putraimu izdales punkti, mēs sagatavojam pieprasījumu un putraimi tiek piegādāti punktiem, kur pašvaldību sociālie darbinieki veic produkta izdali trūcīgajiem. Vienam cilvēkam paredzēts viens kilograms putraimu mēnesī. Pirmo pievedumu no Dobeles dzirnavnieka saņēmām jūlija beigās. Šobrīd jau bijušas trīs piegādes, katra 3073 kilogramu. Kopumā sanāk 9219 kilogrami, šobrīd putraimu atlikums ir 1612 kilogrami. Putraimu kvalitāte ir ļoti laba, mums nav bijuši gadījumi, ka kāds atteiktos no šīs palīdzības. Atlikums radies tālab, ka visi vēl nav saņēmuši savu daļu, jo vasarā sociālie darbinieki bija atvaļinājumā un darba apjoms putraimu dalīšanā ir liels. Sešos mēnešos jāizdala 18,5 tonnas putraimu. Nākotnē putraimus tiek plānots aizstāt ar pārtikas paciņām, kurās būs makaroni, vājpiens, auzu pārslas, piecu graudu putraimi, pankūkas, milti. Paka būs ap 2,8 kg. Ceru, ka Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas darbs turpināsies, jo mūsu darbs ir palīdzība cilvēkiem!
Juris ROGA