Lai veicas!

Asūnes pamatskola ir viena no nedaudzajām rajonā, kur audzēkņu skaits šī mācību gada sākumā pārsniedza simtu: pamatskolas klasēs mācās 84 skolēni, tostarp — desmit pirmklasnieki. Pirmsskolas grupu apmeklē 17 bērni. Savukārt izlaiduma devītajā klasē šogad ir tikai astoņi audzēkņi. Jau otro gadu skolā ir viena plūsma — Asūnes pamatskola kļuvusi par skolu ar latviešu mācību valodu.

Pedagogus un vecākus noteikti priecē fakts, ka visas klases ir nokomplektētas, līdz ar to skolotāji un skolēni var strādāt mierīgāk un produktīvāk nekā apvienotajās klasēs. Skola pilnībā nodrošināta ar pedagogiem, tiek mācīti visi priekšmeti. Visiem 19 skolotājiem ir augstākā izglītība, visi kvalifikācijas celšanas kursos ir savākuši nepieciešamās 36 stundas trīs gadu laikā. Tiesa, ir tādi, kuri strādā papildus citu pašvaldību skolās, un ir tādi, kuri no citām skolām brauc uz Asūni piestrādāt. Bet tā ir mūsdienu objektīvā situācija — mazajām lauku skolām nav cita ceļa, kā atrisināt to priekšmetu pasniegšanu, kuros stundu skaits neliels.

Skolēniem ir nodrošinātas dažādas ārpusstundu nodarbības. Pagarinātās dienas grupu apmeklē 25 audzēkņi. Skolā darbojas 13 fakultatīvi, kuros skolēni no mācībām brīvajā laikā attīsta un paaugstina savas spējas, apgūstot padziļināti pašu izvēlētus mācību priekšmetus. Darbojas sporta pulciņš, mazpulks, deju pulciņi — “Dejo līdzi” un “Deju ritmi”, vokālie ansambļi, novadpētniecības pulciņš. Skolēni, kurus interesē žurnālistikas joma, veido skolas avīzi “Aši-knaši, esam braši!” — katru mēnesi pulciņš sagatavo vienu jaunu avīzes numuru. Pulciņa vadītāja pielabo materiālus, palīdz noformēt. Avīze gan tiek izdrukāta tikai vienā eksemplārā, jo krāsu izdruka sanāk dārga. Ikviens interesents skolēnu veidoto avīzi var apskatīt un palasīt šim mērķim izveidotā stendā pie sienas gaitenī.

Liela skolēnu interese ir par informātikas fakultatīvu “Datoru ABC”, kuru vada sporta, informātikas un fizikas skolotāja Žanna Aišpure. Viņa pastāstīja, ka šis fakultatīvs izveidots, pirmām kārtām domājot par 8. un 9. klases skolēniem, kuriem šajā vecumā informātikas nav mācību programmā, bet aptuveni puse domā turpināt mācības vidusskolā, kur pēc desmitās klases būs jākārto eksāmens. Lai nostiprinātu agrāk iegūtās zināšanas, kā arī iepazītos ar jauninājumiem datorzinību jomā, šiem skolēniem ir radīta iespēja nākt padarboties pie datoriem fakultatīvā. Tas viņiem noteikti atmaksāsies nākotnē. Iespēju izmanto arī jaunāko klašu bērni, kuriem informātika ir mācību programmā. Nodarbības ir nopietnas, nav tā, ka katrs pie datora dara, ko grib.

Ar datortehniku skola ir labi nodrošināta: datorklasē ir 11 darba vietas, viens dators — skolotājam. Šogad par pašvaldības līdzekļiem iegādāti divi jauni datori. Viens jauns dators, realizējot projektu, šī gada pavasarī ir saņemts skolas bibliotēkā.

“Kā jau katru gadu, arī šovasar skolā tika veikts kosmētiskais remonts, gatavojot iestādi jaunajam mācību gadam,” stāsta mācību daļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zita Gražule. “Pamatā tie bija krāsošanas darbi. Kopējā platība ir liela, jo krāsots ļoti daudz: grīdas, logi, kas nav plastikāta, sienas, krēsli. Jaunas mēbeles nopirktas skolotāju istabai, papildināts aprīkojums datorklasei, iegādāti sadales galdi virtuvei. Pie skolas šovasar tika uztaisīta arī smilšu kaste, lai ir kur paspēlēties piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem. Tika daudz strādāts skolas apkārtnes labiekārtošanā. Nekādi būvniecības darbi skolā nenotika, mēs ar nepacietību gaidām jauno sporta zāli, kuru sola uzcelt.”

Juris ROGA