Uzturlīdzekļu parādnieki Latgalē

Pašlaik fonda administrācijā tiek novērota parādnieku intereses aktivizēšanās par parāda apmēru, kuru valsts viņu vietā izmaksājusi bērniem, un tiem aprēķinātajiem soda procentiem.

Visvairāk parādnieku kā savu dzīvesvietu Latgales reģionā ir deklarējuši Daugavpili un Daugavpils rajonu — kopā 1204 personas (1155 vīrieši un 49 sievietes). Rēzeknē un Rēzeknes rajonā savu dzīvesvietu deklarējuši 650 parādnieki (623 vīrieši un 27 sievietes), bet Preiļos un Preiļu rajonā — 341 parādnieks (328 vīrieši un 13 sievietes), Ludzā un Ludzas rajonā 306 parādnieki (301 vīrietis un 5 sievietes). Balvos un Balvu rajonā dzīvo 292 parādnieki (281 vīrietis un 11 sievietes), bet vismazāk parādnieku no Latgalē reģistrētajiem kā savu dzīvesvietu deklarējuši Krāslavu un Krāslavas rajonu — attiecīgi 273 personas (265 vīrieši un 8 sievietes).

Fonda administrācija vairākas reizes gadā visiem uzturlīdzekļu parādniekiem izsūta atgādinājumus par viņu parāda apmēru, kā arī informāciju par iespējamām sankcijām, jo uzturlīdzekļu parādam valstij nav noilguma, t.i., lai atgūtu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un tiem pielīdzinātos likumiskos procentus, tiks vērsta piedziņa uz jebkuru parādnieka mantu un ienākumiem (tajā skaitā darba samaksu, stipendijām, pabalstiem, mantojumu un pat pensiju) jebkurā parādnieka dzīves posmā. Saņemot regulārus atgādinājumus par parāda apmēru, parādnieki saprot, ka neizdosies izvairīties no tā samaksas. Rezultātā daudzi uzturlīdzekļu parādnieki vēršas gan fonda administrācijā, gan pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, lai iegūtu informāciju par parāda dzēšanas iespējām.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas apkopotie dati par lielākajiem uzturlīdzekļu parādniekiem liecina, ka no pašlaik reģistrētajiem 14288 parādniekiem, 84 (no tiem 80 ir vīrieši un 4 sievietes) personu parāds valstij par viņu bērniem izmaksātajiem uzturlīdzekļiem ir robežās no 5 - 10 tūkstošiem latu. Gandrīz trešā daļa no lielākajiem parādniekiem — 26 personas — ir uzsākusi pakāpenisku parāda dzēšanu valstij. Piemēram, kāds vīrietis pat ir nomaksājis 1646 latus no sava 5184 latu lielā parāda.

No 25 lielākajiem uzturlīdzekļu parādniekiem četri kā savu dzīvesvietu ir deklarējuši Latgales pusi. Lielākais parāds, kas reģistrēts kādam no Latgales reģiona iedzīvotājiem, ir izveidojies kādai Rēzeknes rajona iedzīvotājai. Sievietes deviņiem bērniem uzturlīdzekļus jau vairākus gadus nodrošina valsts, un pašlaik viņas parāds kopā ar aprēķinātajiem soda procentiem ir 8476 lati. Sieviete ir uzsākusi parāda dzēšanu un nomaksājusi dažus desmitus latu no parāda summas. Arī otrs lielākais uzturlīdzekļu parāds, kas reģistrēts kādam no Latgales reģiona iedzīvotājiem, ir izveidojies kādai daudzbērnu mātei. Pašlaik Rēzeknes iedzīvotājas saistības pret valsti ir sasniegušas 6624 latus, un tas izveidojies vairāku gadu garumā, valstij nodrošinot uzturlīdzekļus sešiem viņas bērniem. Trešā lielākā parāda summa — 6424 lati — ir izveidojusies kādam piecu bērnu tēvam no Rēzeknes rajona, kurš arī ilgstoši izvairās no uzturlīdzekļu nodrošināšanas saviem bērniem.

Savukārt vislielākais uzturlīdzekļu parāds kopā ar aprēķinātajiem soda procentiem pašlaik ir 10630 latu, kurš izveidojies kādam Kurzemes reģiona iedzīvotājam. Turklāt šis ir pašlaik vienīgais parāds, kurš jau ir pārsniedzis desmit tūkstošu latu robežu. Fonda administrācija regulāri apkopo informāciju par jaunākajiem darbības rezultātiem, kura tiek ievietota fonda administrācijas interneta mājas lapā www.uzturlidzekli.lv (www.ugf.gov.lv). Detalizētu informāciju par jaunākajiem darbības rādītājiem augusta mēnesī meklējiet sadaļā “Publikācijas un statistika” — http://www.ugf.gov.

Daiga BLUĶE, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Sabiedrisko attiecību speciāliste