Topošā Dagdas novada teritorijā ir tikai divas lauku pašvaldības, kuru ciematos saglabāta daudzdzīvokļu namu centrālā apkure. Asūne ir viens no diviem ciematiem, kur lauku cilvēkiem palikuši labiekārtoti dzīvokļi.
Divu daudzdzīvokļu māju apkurei sezonā nepieciešams 400 m3 malkas. Tās cena ir aptuveni 13 latu par kubikmetru, trīs metrus garie baļķi katla kurtuvē nav ievietojami, tālab nepieciešami papildus izdevumi — aptuveni 1,5 lata uz kubikmetru. Tomēr pašvaldība pagaidām necēla tarifu apkurei, atstājot to iepriekšējās apkures sezonas līmenī. Tiesa, ar nelielu piebildi.
“Pēc gadu mijas apkures tarifs noteikti augs, jo izdevumi dzīvokļu apkurei ir ļoti lieli,” uzsver Asūnes pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.
Vasarā pagasta padome apstiprināja jaunās apsaimniekošanas maksas, īres maksas un komunālo pa-kalpojumu tarifus, kas stājās spēkā ar šī gada 1. septembri. Par dzīvojamo telpu īri jāšķiras no 0,12 Ls/m2; ēku apsaimniekošanas maksa noteikta 0,07 Ls/m2; par ūdeni — 0,50 Ls/m3; par kanalizāciju — divi lati no cilvēka; par atkritumu izvešanu — viens lats no cilvēka. Paredzēts arī sagatavot aprēķinu par daudzdzīvokļu mājas apkures faktiskajām izmaksām.
J. Vilgerts: “Pilsētās tas jau sen izdarīts, bet arī mums aptuveni gada laikā jāpanāk, lai ūdens lietotāji veic norēķinus pēc skaitītāju rādījumiem, jo citas izejas neredzu. Kādam ir viena govs, citam vairākas. Viņš piepilda mucu ar ūdeni un aizved uz tīrumu govīm padzerties. Centrālais skaitītājs šo ūdeni uzskaita, savukārt mums tas rada zaudējumus, jo neviens jau nav samaksājis par faktiski izlietoto daudzumu. Tas pats ar dārzu laistīšanu vasarā. Zaudējumi pašvaldībai ir atkritumu apsaimniekošanas sfērā — katru mēnesi zaudējam aptuveni 76 latus nemaksātāju dēļ. Turklāt nemaksātāju vidū ir tādi, kas spēj samaksāt, bet aizbildinās ar to, ka visu sadedzina krāsnī.”
Faktiski te ir darbs Vides dienestam, jo visu krāsnī dedzināt nedrīkst. Pašvaldība vēlētos arī sakārtot līguma jautājumu ar firmu tā, lai maksātu tikai par savām iestādēm, bet iedzīvotāji paši slēgtu līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju. Tagad viss darbs norit caur pašvaldību, uzņēmējam tas acīmredzami izdevīgi, taču ne jau pašai pašvaldībai. Tiesa, daži iedzīvotāji pēc pašu iniciatīvas jau slēdz tiešos līgumus ar firmu un ņem mazos konteinerus.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
