Līdzīgi kā citas Dagdas novadu veidojošās pašvaldības, arī Asūnes pagasta padome pārskaitīja 10000 latu pašvaldības iestādes “Dagdas slimnīca” sociālās aprūpes centra ēkas rekonstrukcijai, bet pārējos 190000 latu no valsts piešķirtās 200000 latu lielās apvienošanās mērķdotācijas deputāti nolēma izlietot sporta zāles būvniecībai pie Asūnes pamatskolas. Vēl 10000 latu šim mērķim atvēlējuši kaimiņi — Ķepovas pagasta padome, jo šīs pašvaldības bērni apmeklē Asūnes pamatskolu.
Asūnes pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Vilgerts uzskata, ka ar 200000 latu būs par maz, nāksies ņemt kredītu, cerams, nelielu. Cik — šodien precīzu summu nosaukt nevar. Diemžēl investīciju veidā līdzekļus plānotajam objektam nav izdevies piesaistīt, vispirms jau atbilstoša speciālista trūkuma dēļ — tāda spējīga cilvēka pagastā vienkārši nav. Tālab nolemts netērēt laiku un rīkoties, būvējot par savu naudu.
J. Vilgerts: “Jau top sporta zāles tehniskais projekts, līdz janvārim dokumentācijai jābūt gatavai. Tad izsludināsim konkursu būvniecībai, reāli būvdarbi varētu sākties martā-aprīlī, vasaras laikā objekts būtu jāuzceļ. Sporta zāle tiek plānota kā atvieglotās konstrukcijas angārs, kuru apkurinās no skolas katlu mājas. Šobrīd tajā ir divi katli, jaudas pietiek. Turklāt laika gaitā varētu veikt apkures katlu modernizāciju. Angārā būs kabinets fizkultūras skolotājam, noliktavas, ģērbtuves, tualetes, dušas — viss, kas tādā sporta būvē ir nepieciešams. Sporta zāli izmantos skola, tikai atsevišķos gadījumos — tautas nams savu kultūras pasākumu rīkošanai.”
Priekšsēdētājs piebilda, vēl paliek cerība piesaistīt līdzekļus būvniecībai, startējot ar projektu kādā no Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākumiem, kurus atbalsta valsts un Eiropas Savienība. Standartiem atbilstošas sporta zāles trūkums daudzus gadus bijusi lielākā šīs izglītības iestādes problēma, ar kuras risināšanu līdz šim pagasta pašvaldībai nav veicies. Ja deputāti izšķīrās par šādu soli, tas nozīmē, ka viņi saskata pagasta skolai nākotni. Arī priekšsēdētājs domā, ka pēc pašvaldību apvienošanās, pamatskola kādu laiku noteikti pastāvēs, jo šodien to apmeklē mazliet vairāk par 100 audzēkņiem.
Sporta zāle ir sāpīgākā, lai gan ne vienīgā aktuālā problēma Asūnes pašvaldībā. Ļoti lielas galvassāpes sagādā ūdenssaimniecības jautājumi, bet sākt būvēt divus lielus objektus par nieka 200000 latu pašvaldībai nav pa spēkam. Šodien skaidrs kā dienā, ka ūdenssaimniecības problēmas Asūnē un Račevā nāksies risināt jau novadam. Galvenais ir nodrošināt kvalitatīvu ūdens atdzelžošanu. Tamdēļ Asūnē, kur ir vairāk nekā simts pieslēgumu ūdensvadam, ir jāizveido ūdens apgādes kopīga sistēma visam ciematam, trīs artēzisko urbumu vietā atstājot vienu un uzbūvējot atdzelžošanas staciju. Arī Račevā, kur darbojas viens ūdenstornis un ir aptuveni četrdesmit pieslēgumu centralizētajam ūdensvadam, nepieciešams kvalitatīvi atdzelžot ūdeni.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
