Nākotnē — ar optimismu!

Ar gadiem interese par Andrupenes lauku sētu ir tikai augusi, turklāt tik strauji, ka sen jau nepieciešams pilnveidot muzeja infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi. Pašvaldība visus gadus atbalstīja muzeju, taču nebija tās spēkos šeit veikt kardinālus uzlabojumus. Bet plāni ir, turklāt radusies iespēja pacīnīties par to realizāciju.

Muzeja vadītāja Skaidrīte Pauliņa un pagasta pašvaldības vadība cer uz Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.-2013. gadam un Eiropas Savienības atbalstu pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”. Ir paredzēts atbalsts tādām aktivitātēm kā vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība, renovācija vai rekonstrukcija. Tehniskais projekts top, cerams, ka šogad varēs to iesniegt, bet darbus varētu sākt nākamgad, ja projektam būs atbalsts.

S. Pauliņa: “Gribam izbūvēt auto stāvlaukumu, kur varētu novietot tūristu autobusus, kas pašreiz ir sarežģīta problēma. Ja pie mums brauc lielas kāzas, kur kolonnā ir 20-30 un vairāk automašīnas, tad tām vispār šeit nav vietas. Pie stāvlaukuma gribam izbūvēt mūsdienīgus sanitāros mezglus — siltās tualetes. Šobrīd muzeja teritorijā ir tikai sausā tualete, kas paslēpta aiz kūts tālāk no acīm. Vēl nepieciešams izremontēt smēdes jumtu, pagarināt kūts niedru jumtu, jo šobrīd skaidu plešamā iekārta stāv zem klajas debess. Jāuzbūvē estrāde ar nojumi, kur varētu notikt koncerti un citas aktivitātes. Andrupenē Jāņos vienmēr lietus, aktieri uz savas ādas izbauda teicienu: “Līst kā pa Jāņiem!”. Vēl gribam realizēt senu ieceri par podnieka cepli, kas varētu atrasties starp smēdi un pirtiņu, tālāk no dzīvojamās mājas. Tie ir lielākie plāni, kurus gribētu sasniegt, realizējot projektu.”

andrupenes lauku setaEtnogrāfiskā muzeja katrā apmeklējuma reizē sagaida kāds neliels pārsteigums. Jumta skaidu plēšamā iekārta izrādījās pārlieku iecienīts muzeja apmeklētāju eksponāts, skalu plēšana beidzās ar agregāta salaušanu. Attēlā redzamā skaidu plēšamā iekārta jau ir otrā, šoreiz tajā nav ievietots darboties spējīgs nazis, lai gan jebkurā brīdī to tur var ielikt, lai veiktu paraugdemonstrējumu. Plēst skalus vajag no iepriekš sagatavota mitra koka, bet muzeja apmeklētāji lika lietā jebkuru pagali, sausu vai slapju, tādējādi skaidu plēšamo agregātu pagalam nomocīja, tāpēc tas bija jānoraksta.

Tiem, kuri grib izmēģināt pastrādāt ar seniem darbarīkiem, jāvērš skats uz dzirnakmeņiem. Izrādās, ka šiem akmeņiem tik viegli pāri nodarīt nevar, turklāt spēka vajag mazāk. Noklausies īsu lietošanas pamācību: griezt pretēji pulksteņa rādītāju kustībai, graudus berot akmeņu centrā, un ķeries klāt. Sīļi pēc tam noēdīs gan izbirušos graudus, gan malumu. Starp citu, savāktās metāla detaļas kuļmašīnai arvien ir bez pielietojuma, jo nevar atrast meistaru, kurš uztaisa koka detaļas un saliek kopā. Šķiet, vieglāk būs sameklēt citu kuļmašīnu, kas būtu labi saglabājusies.

Fiziski rūdītiem ir iespēja padarboties smēdē, tiesa, iepriekš par šo vēlmi informējot muzeja vadītāju, kurai atkal ir jāvienojas ar pagasta kalēju par smēdes iekurināšanu un paraugdemonstrējumu. Gana daudz muzeja cienīgu eksponātu var apskatīt dzīvojamā mājā. Viens no jaunākajiem eksponātiem ir dāvinātā kumode, kas mūsu senčiem kalpojusi skapja vietā. Interese par to esot apbrīnojami liela.

Šosezon jau vairākas tūristu grupas vēlējušās tikties ar vietējo kokgriezēju, skolotāju Viktoru Ivanovu, lai viņš parāda seno amatu prasmi, uz vietas darinot kokgriezumus. Daudzi muzeja apmeklētāji sajūsmināti par glītajiem skalu groziem, kurus izgatavo Pušas pagasta meistars Boļeslavs Munda, kā arī priecājas par Monikas Šņikutes adītajiem rakstainajiem dūraiņiem, kas labi silda rokas ziemas spelgonī.

Vēl viena nianse — muzeja teritoriju rotā savdabīgi puķu podi. Izrādās, ka šim nolūkam tika pielāgoti bluķi, kas iegūti, nozāģējot vecās viducī izdrupušās liepas pie Andrupenes baznīcas.

Visbeidzot ceļotājiem bijis vēl kāds iemesls iegriezties Andrupenē. Šogad no 15. maija līdz pat 15. oktobrim atkārtoti norisinās apceļošanas akcija “Zalta rūku ceļš Latgalī”, kuru rīko Ludzas amatnieku centrs sadarbībā ar Latgales mākslas un amatniecības centru Līvānos. Līdzdarbojas akcijā arī Andrupenes lauku sēta. Lai piedalītos akcijā, izmantojot Amatnieku darbnīcu karti, ir jāapceļo no 47 vismaz 5 amatnieku darbnīcas reģionā. Nobeigumā akcijas dalībnieki varēs saņemt Sertifikātu, kas apliecinās darbošanās prieku un kādu amatu iemaņu apguvi pie Latgales amatniekiem, kā arī varēs pretendēt uz balvām — vērtīgu meistaru darbu iegūšanu. Akcija beigsies 15. oktobrī, rezultāti tiks paziņoti individuāli.

S. Pauliņa: “Cilvēki iebrauc apskatīt mūsu muzeju un lūdz manu parakstu savā kartē, kur viņiem jāiezīmē apmeklētās amatnieku darbnīcas. Mums šeit gan nav amatnieku darbnīca, bet ir amatnieku darbarīki, tālab esam iekļauti šajā projektā jau otro gadu.”

Juris ROGA