Oktobrī sastopamo slimību un kaitēkļu izplatība Latgalē būs atkarīga no laika apstākļiem.
Dārzeņu audzētājiem īpaša uzmanība jāveltī izaudzētās ražas novākšanai.
Ievākta laba kartupeļu raža, tagad jādomā par tās saglabāšanu. Ja, kartupeļus vācot, bija bojāti bumbuļi, tos atlasīja, bet jāņem vērā, ka pēc 1-3 nedēļām rodas jauni ar lakstu puvi inficēti bumbuļi, bet pēc mēneša sevi liek manīt bumbuļu melnkāja, slapjā puve, kas tālāk inficēs veselos bumbuļus un veidos sapuvušo bumbuļu perēkļus.
Daudzos kāpostu laukos bija konstatēti pūcīšu, balteņu kāpuru bojājumi, krustziežu sausplankumainība, askohitoze. Šo slimību bojājumi paver ceļu pelēkās puves attīstībai un izplatībai uzglabāšanas periodā. Lai mazinātu slimību ierosinātāju un kaitēkļu daudzumu nākamajam gadam, uzreiz pēc lauka atbrīvošanas no kāpostiem jācenšas iestrādāt augu atliekas un jāveicina to ātrāku sadalīšanos.
Jūlija beigās burkānu laukos parādījās sausplankumainības infekcija. Burkānu sausplankumainība no lakstiem pāriet uz saknēm un turpina attīstību glabāšanas laikā. Glabātavās ļoti strauji attīstās un izplatās puves. Puvju izplatības ierobežošanā labus rezultātus var panākt burkānus apkaisot ar trihodermīnu. Jau augustā attīstījās burkānu mušas otrā paaudze. Burkānu mušas kāpuri turpinās bojāt saknes arī glabātavās, bojātie burkāni ātrāk sāk pūt.
Jāseko sīpolu un ķiploku uzglabāšanās apstākļiem, jo turpina izplatīties sīpolu pamatnes puve, neīstā miltrasa var parādīties sīpolu kakla puves infekcija. Parasti sīpolu kakla puves izplatās mēnesi pēc novākšanas.
Ziemas rapša sējumos augu lapas inficē krustziežu sausplankumainība, augus nedaudz bojā sakņu puve. Dažviet uz augiem barojas gliemeži. Lai rapsis labi pārziemotu, jāveic smidzinājums ar atbilstošu augšanas regulatoru-fungicīdu. Šoruden ziemas rapša sējumos aktuāla ir nezāļu ierobežošana.
Ziemāju labību iesētajos sējumos augu saknes inficēs sakņu puves. Ja oktobris būs silts un lietains, ziemas kviešu sējumos izplatīsies lapu pelēkplankumainība. Mēneša beigās var parādīties brūnā rūsa un graudzāļu miltrasas. Labību sējumos nedaudz augus bojā labību melnās stiebrmušas kāpuri un labību laputis. Vārpatainos laukos ziemāju saknes bojā sprakšķu kāpuri. Oktobra sākumā sadīgušās ziemojošās nezāles jāierobežo, herbicīdu izvēlas atkarībā no nezāļu spektra konkrētajā laukā.
Augļu dārzos, vācot pēdējo ražu, jāsavāc visi puvju, kaitēkļu bojātie augļi un jāaizvāc no dārza, slimību bojātos augļus jāsaliek komposta kaudzē, bet kaitēkļu bojātos vēlams ierakt dziļi zemē. Oktobra beigās jānoņem no augļu koku stumbriem kaitēkļu ķeramās jostas, tās jāsadedzina. Plūmju un ķiršu kaitēkļi no kokiem jau pārvietojušies uz apdobēm, tiem nevajadzētu ļaut tur attīstīties, tāpēc vēlams saulainā laikā irdināt un pārrakt apdobes.
Arī oktobrī VAAD Latgales reģionālās nodaļas monitoringa speciāliste interesentiem sniedz konsultācijas kultūraugu slimību un kaitēkļu noteikšanā un ierobežošanā.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)