Elitas pirmā intervija

Arī viņa pati atzinās, ka glabā daudz manis gatavoto fotouzņēmumu un laikraksta izgriezumu, kas atgādina par dejošanu jaunībā. Noklausījies kārtējo komplimentu, es tikai pasmaidīju: arī es atceros daudz fotogrāfiju ar priekšplānā redzamo simpātisko Elitu. Tās pastāvīgi rotāja laikraksta lappuses.

Vizītkarte: Elita dzimusi Dagdā, kur pabeidza vidusskolu. Ekonomistes diplomu saņēma Latvijas Valsts universitātē. Darba karjeru sāka Krāslavas rajona patērētāju biedrībā kā pārdevēja un pabeidza valdes galvenās ekonomistes amatā. Vienpadsmit gadus nostrādāja Valsts ieņēmumu dienestā, kur bija galvenokārt nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece. Visus šos gadus, ar nelieliem pārtraukumiem, uzstājās uz skatuves. Dejot sāka jau pirmajos skolas gados, bezmaz desmit gadus atdeva Tautas deju ansamblim “Dagda”. Skatuves biogrāfiju turpina arī tagad, uzstājoties jau Krāslavas deju kolektīva “Jautraviņa” sastāvā, kuru vada Valda Timule. Starp citu, dejo pārī ar dzīvesbiedru Jāzepu, Dagdas tautas nama direktoru un Latvijā plaši pazīstamā TDA “Dagda” vadītāju.

Mātes sirds ir mierīga: dēls Aigars pabeidz studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un strādā izvēlētajā specialitātē galvaspilsētas celtniecības firmā. Meita Liene sagādāja vecākiem divkāršu pārsteigumu. Pirmkārt, viņa kļuva par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studenti, bet, otrkārt, apprecējās, tā ka augustā Dagdā tika svinētas skaistas kāzas. Taču galvenais ģimenes prieks ir tas, ka Elita uzvarēja konkursā uz “Parex bankas” klientu apkalpošanas centra “Krāslava” vadītāja vakanto amatu, kas arī kalpoja par ieganstu viņas pirmajai intervijai dzīvē.

— Ko teiksi par iecelšanu jaunajā amatā? — man pirmais jautājums nemaz nesamulsināja labo paziņu. Un izskanēja tāda atbilde:

— Visiem ir zināms, ka veiksmīgam cilvēkam vajag mainīt darba vietu ik pēc septiņiem astoņiem gadiem, tā ka es pat mazliet aizsēdējos Valsts ieņēmumu dienestā. Teikšu godīgi: es ne tikai izjutu pārmaiņu nepieciešamību, bet arī gatavojos tām. Bija varianti, piedāvājumi, tikai es nesteidzos. Un intuīcija nepievīla. Kad uzzināju par konkursu “Parex bankā”, sapratu: tieši tas, ko es gaidīju. Bez vilcināšanās pa Internetu nosūtīju nepieciešamos dokumentus uz Rīgu un sāku nevis vienkārši gaidīt, bet cītīgi gatavoties. Pēc trim nedēļām saņēmu uzaicinājumu, un komisijas locekļi bija sagatavojuši eksāmenu kandidātiem. Mūs, pretendentu, bija četri. Neslēpšu: es uztraucos, jo pārruna ilga gandrīz stundu, pēc tam es sajutu, ka izredzes uz panākumu ir. Līdz tam es taču paspēju patstāvīgi iepazīties ar “Parex bankas” darba specifiku, meklēju Internetā iespējamos jautājumus un atbildes uz tiem. Pārliecība nostiprinājās, kad pēc nedēļas saņēmu uzaicinājumu uz pārrunām pie bankas viceprezidenta Gunta Beļavska. Pēc tam, kad mans sarunbiedrs pateica, ka viņš dzimis Krāslavā, mūsu saruna kļuva ļoti draudzīga. Man par lielu prieku viņš piedāvāja uzrakstīt iesniegumu par pieņemšanu darbā. Mans sapnis piepildījās...

— Kādi ir pirmie iespaidi?

— Pirms pieņemt amatu, man bija sagatavošanas kursi AS “Parex banka” mācību centrā. Tie turpinājās pusotru mēnesi, un es sekmīgi nokārtoju visas ieskaites. Tā ka jaunajā amatā stājos jau ar bankas darba pamatu zināšanām, lai gan tā man ir jauna sfēra. Amats ir atbildīgs, tas saistīts ar finansēm, kur nepieciešama precizitāte un nav pieļaujamas pat vismazākās kļūdas. Manā pārziņā ir trīs klientu apkalpošanas speciālisti. Vislielākā darba pieredze ir Žanetai Muštavinskai, kura astoņus gadus strādā šajā bankā.

Paveicās arī ar ofisu: tas atrodas izdevīgā vietā pašā Krāslavas centrā. Lieliski izremontēti kabineti, kas apgādāti ar modernām mēbelēm, datortehniku un pat kondicionētājiem. Teicami apstākļi darbam un īsām pauzēm. Kabinetā ar uzrakstu “Vadītāja” iejūtos nesen — kopš 16. jūlija. Galvenā funkcija — klientu loka paplašināšana, bet tas nav vienkāršs uzdevums, jo četras konkurējošās bankas, kas strādā mūsu rajonā, neļauj atslābināties. Iegūs tas, kurš piedāvās visizdevīgāko pakalpojumu paketi. Piemēram, mūsu bankā pat algu kartes var nodrošināt bonusus klientiem reālas naudas veidā. Pastāvīgi tiekos ar firmu vadītājiem, iegriežos kolektīvos, kur stāstu par priekšrocībām, sadarbojoties ar mūsu banku, kas ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijā. Tāpēc tā ir stabila. Jau paspēju izjust labvēlību gan no augstākās vadības, gan arī no speciālistu pusei, pie kuriem pastāvīgi vēršos, lai saņemtu konsultācijas par kārtējiem jautājumiem.

— Vai radusies vēlēšanās turpināt izglītību?

— Visa mana dzīve ir nebeidzamas mācības. Jaunais amats uzliek par pienākumu sekot procesu dinamikai finanšu un ekonomikas jomā. Pēdējā laika globālā krīze skārusi pat visvarenākās pasaules valstis. Jāseko lietišķajai informācijai, kas reizēm mainās nevis pa dienām, bet gan pa stundām. Pastāvīgi svārstās galveno valūtu kurss. Kas sakāms par otro augstskolu, tad es nesteigšos sacīt “nē”, laiks rādīs. Mani nebiedē arī tāds variants.

— Kādi ir Elitas vaļasprieki?

— Patiesa interese par biznesa sfēru manī tikai rodas. Lūk, kāpēc pastāvīgi smeļos informāciju no Interneta, laikrakstiem un žurnāliem. Ar televīzijas palīdzību uzzinu pēdējos jaunumus, tajā skaitā arī finanšu pasaulē.

Agrāk kaut kā neiznāca laika atpūtai. Turpretim tagad, kad bērni jau ir izauguši, var atļauties sev ceļojumu prieku. Līdz šim mēs devām priekšroku ģimenes atpūtai tepat Latvijā, bet tagad sapņoju aizbraukt uz Spāniju, Itāliju... Mans galvenais hobijs ir dejas. Tās ļauj man uzturēt fizisko formu un izjust radošuma prieku. Ar nepacietību gaidu mēģinājumu sākumu. Ir vēl viens vaļasprieks: man patīk gatavot izsmalcinātus ēdienus, to manā ēdienkartē nav mazums. Mēs abi ar Jāzepu esam sabiedriski cilvēki un mīlam uzņemt un pacienāt viesus, pēc tam doties atbildes vizītē.

— Dagdiete kļuva par krāslavieti. Kura no šīm pilsētām ir tuvāka tavai sirdij?

— Kaut arī Krāslavā mēs dzīvojam jau divdesmit gadu, tomēr Dagda man ir mīļāka. Tur aizritējuši labākie jaunības gadi, tur ir daudz radu, draugu, labu paziņu. Lūk, kāpēc Dagda man ir tuvāka, un tur mēs ar Jāzepu esam ļoti bieži — brīvdienās un no-teikti svētku reizēs.

— Paldies par sarunu.

Aleksejs GONČAROVS