Izskaidrošanās mīlestībā jeb Atgriešanās jaunībā

Dzimtajam novadam, tēva mājām, tuviem cilvēkiem un, protams, skolai, kur katrs no mums atmiņās atgriežas bērnībā un jaunībā. Laimīgs ir tas, kurš nodzīvojis visu mūžu blakus savai skolai, bet tie, kurus likteņa vēji izkaisījuši pa visu pasauli, katrā izdevīgā gadījumā allaž cenšas pārkāpt skolas slieksni. Vai jubilejas reizē, kā tas arī notika pagājušajā sestdienā mūsu pilsētā.

Simtiem viesu uz īpašām svinībām ieradās no tuvienes un tālienes. Krāslavas ģimnāzija atzīmēja divkāršus svētkus: mācību iestādes 85 gadu jubileju un statusa “Valsts ģimnāzija” atgūšanu. Nežēlīga vēsture laikmetu griežos nesaudzēja arī šo mācību iestādi. Vietējo funkcionāru tālredzības trūkuma dēļ grāfu pils sienas gandrīz vai pārvērtās gruvešos. Padomju laikos bija tā, ka “augstā priekšniecība” neatļāva latviešu skolai atzīmēt jubileju. Toties Latvijas Republikas atgūtās neatkarības gadi visu salika pa plauktiņiem.

Lieliski atceros svētkus “gaismas pils” 70., 75. un 80. gadadienas sakarā, kas pulcināja pat daudzus ciemiņus no ārzemēm. Taču laiks ir nepielūdzams un diemžēl daudzu sirmo absolventu vairs nav starp dzīvajiem. Tomēr viņu piemiņa ir dzīva: ģimnāzijā darbojas skolas vēstures muzejs, kuram savas dzīves labākos gadus atdevusi ap-brīnojamā sieviete Janīna Gekiša.

Apsteidzot notikumus, pateikšu, ka pēc maniem novērojumiem visvairāk sirsnīgu un sajūsminātu pateicības vārdu tika adresēts gan skolas vēstures zinātājai, gan otrai ilggadējai pedagoģei Lūcijai Pelnikai. Visas dienas garumā viņas saņēma apsveikumus un ziedus no bijušajiem skolēniem.

... Jubilejas diena sākās skolas pagalmā — tika iznests jau-nais karogs ar uzrakstu “Krāslavas Valsts ģimnāzija”. Bet līdz šim brīdim te tikās bijušie absolventi ar gavilēm, apkampieniem un... prieka un aizkustinājuma asarām acīs. Visur es redzēju skolotājus, viņiem sirsnīgus pateicības vārdus un apsveikumus teica pieaugušie sko-lēni, kuri attaisnojuši klases audzinātāju cerības. Pēc jubilejas svinību atklāšanas ceremonijas svētku dalībnieki, kara orķestra maršiem skanot, piedalījās gājienā pa jaunības pilsētas ielām un uzkāpa augstajā kalnā, kur restaurētājus nogaidījusies grāfu Plāteru kādreiz greznā rezidence, bet vēlāk pirmās Latvijas Republikas Krāslavas valsts ģimnāzijas ēka. Atmiņu un cerību kalnā neiztika bez spokiem. Jubilejas pasākuma scenārijs bija pārsteigumu pilns, bet svinīgā sēde notika kultūras namā — skolas zāle nespētu uzņemt tik daudz viesu. Zīmīgi, ka pasākuma vadītāju lomā uzstājās absolventi Ināra Teiviša un Oskars Kolovza. Ekrānā, pie mikrofoniem un uz skatuves tika “pāršķirstītas” latviešu skolas 85 gadu vēstures lappuses. Skolas, kurai divas reizes tika piešķirts goda nosaukums “Krāslavas Valsts ģimnāzija”. Aizkustinošas bija sirmo pedagogu un absolventu uzstāšanās. Jānorāda, ka skolas beidzēju kopskaits pārsniedz trīs tūkstošus cilvēku. Ekrānā varēja izlasīt slavenību: zinātnieku, pedagogu, ārstu, kultūras darbinieku, garīdznieku vārdus. Bet cik gan bija, ir un būs cilvēku, kuri ar lepnumu nes Cilvēka cēlo nosaukumu. Ar lielu sasprindzinājumu klātesošie noklausījās bijušo represēto Henriha Čužāna un Pāvela Neikšana teiktos vārdus — patriotisma gars ir neiznīdējams. Gandrīz visi runātāji uzsvēra cilvēces galveno bagātību — izglītību, ar ko visos laikos savus audzēkņus devīgi apveltīja Krāslavas ģimnāzija. No malas labāk redzams: ielūgtie tālie viesi atzīmēja, ka strauji cēlies neseno absolventu un tagadējo skolēnu kultūras un izglītības līmenis. Viņi plaši izmanto pavērtās iespējas turpināt izglītību ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Ļoti efektīgi savus vērojumus izteica izcilais kadru virsnieks Jānis Rāciņš: “Agrāk pa ceļam no Krāslavas uz Daugavpili skanēja krievu valoda, no Daugavpils uz Jēkabpili — lat-galiešu, bet tuvāk Rīgai — latviešu valoda. Turpretim tagad arī aiz Krāslavas dzirdama latgaliešu valoda, aiz Daugavpils — latviešu, bet tuvāk galvaspilsētai — pat runā angļu mēlē.”

Uz nozīmīgajiem svētkiem viesi ieradās ne jau tukšām rokām. Taču visvairāk ģimnāziju jubilejas sakarā pārsteidza divu Saeimu deputāte Sarmīte Ķikuste. Pirmkārt, skolas izstāžu zālē vispārējo uzmanību saistīja viņas mākslas fotogrāfiju izstāde. Otrkārt, par svētku koncerta rotu kļuva dueta uzstāšanās — deputāte Sarmīte Ķikuste un Latvijas Nacionālās operas solists Aivars Krancmanis. Abi viņi ir LNT šova “Zvaigžņu lietus” dalībnieki. Klātesošie zālē draudzīgi aplaudēja dejotājiem, solistiem un, protams, lieliskajam ansamblim “Krāslaviņa”. Apsveikumi veiksmīgi mijās ar uzstāšanos uz skatuves, un visus apbūra Krāslavas pamatskolas apsveikums... dziedošo skolotāju trio veidā.

Tad svētki pārceļoja uz pašreizējo ģimnāziju, kur visbiežāk skanēja frāze: “Vai atceries?”

Aleksejs GONČAROVS