Eksperiments, kas pelna uzmanību

kanepesPēc rekomendācijas raksta “Kaņepes Latvijā” publicēšanas laikrakstā “Ezerzeme” redakcijai piezvanīja Sergejs Zakrevskis. SIA “Zalers” valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka šogad viņa vadītā firma ne tikai turpina linu audzēšanu, bet arī uzsākusi tehnisko kaņepju audzēšanas eksperimentu. Turklāt viņš vēl uzaicināja mani uz tīrumu, kur tieši todien sākās mūsu pusē jaunās kultūras novākšana. Diemžēl pasaulē kaņepes guvušas negatīvu popularitāti kā izejviela narkotiku iegūšanai, kam nav ne mazākā sakara ar tehnisko kultūru, par kuru šodien ir runa.

Sergejs Zakrevskis paskaidroja, ka eksperimenti tika veikti platībās ar dažādiem augšņu apstākļiem. Lai iegūtu kaņepju elites sēklas, agrā pavasarī viņam nācās doties tālā ceļā uz Vāciju. Lai arī izsējas materiāls mūsu rajonā tika saņemts ar nelielu novēlošanos, taču eksperiments sākās. Tā Piedrujas un Kalniešu pagastā parādījās pirmie piecu hektāru lauki, kur iesētas kaņepes. Par spīti pavasara sausumam kaņepes sadīga vienmērīgi. Bija gaidāms, ka pēc 30 - 40 dienām, pirms ziedēšanas, ātri augošās kaņepes maksimāli pastiepsies garumā — līdz pieciem centimetriem diennaktī, taču sausā vasara un nokavētie sējas termiņi sarežģīja eksperimentu. Par laimi īslaicīgs jūlija lietus uzlaboja augšanas apstākļus, kā rezultātā gatavības stadijā kaņepju stiebru garums pārsniedza divus metrus. Šis fakts liecina, ka Latgalē pat nelabvēlīgos laika apstākļos šī tehniskā kultūra spējīga dot augstu ražu — 8 - 10 tonnas stiebru no hektāra. Vārdu sakot, pirmie izmēģinājumi bija veiksmīgi, kas ļauj sniegt rekomendācijas tiem zemniekiem, kurus ieinteresēja šī jaunā zemkopības nozare.

Kaņepju audzēšanas tehnoloģija ir vienkārša. Pavasarī labi sagatavotās augsnēs tiek pielietota precīzas izsējas sējmašīna. Krāslavas iesācēji pielietoja normu 43 kg uz hektāru, lai gan Anglijas fermeri par optimālu daudzumu uzskata 35 kg. Minerālmēslu NPK pielietošana proporcijā 6 : 26 : 30 izrādījās pilnīgi efektīva, bet, lūk, pirmie eksperimenti herbicīdu izmantošanā deva negaidītu rezultātu. Piemēram, viena hektāra platībā indīgās ķimikālijas netika pielietotas vispār, un negaidīti noskaidrojās, ka arī šajā platībā sējumi bija pilnīgi tīri: visas nezāles gāja bojā, neizturot konkurenci ar strauji augošām kaņepēm. Respektīvi, perspektīvā nebūs nepieciešamības pielietot herbicīdus, kas palētinās kaņepju audzēšanas procesu.

Tehniskās kultūras novākšana nerada īpašas problēmas zemkopjiem. Gatavās zaļās masas pļaušanai vislabāk piemērotas speciālas diskveida pļaujmašīnas. Tālāk, rodoties nepieciešamībai, tiek pielietots vālu apvērsējs vai “Julas” tipa ārdītājs, pēc tam kaņepes ir gatavas novākšanai — tīšanai rituļos. Par pirmo izmēģinājumu galīgajiem rezultātiem un izmēģināmo šķirņu “Uso-31” un “Fedora-17” konkrēto ražīgumu būs zināms pārstrādes procesā, taču jau pašlaik var droši sacīt, ka eksperiments izdevies. Sergejs Zakrevskis uzskata, ka kaņepju šķiedra tiks pieprasīta gan būvniecībā, gan arī automobiļu rūpniecībā. Turklāt spaļi, kas pārstrādes procesā sastādīs divas trešdaļas no kopējās masas, tiks izmantoti gan kā materiāls ēku siltināšanai, gan arī kā vietējais kurināmais katlu mājām, kam noiets būs vienmēr. Tas vēl nav viss perspektīvās tehniskās kultūras pielietojuma spektrs. Raksta “Kaņepes Latvijā” autors Voldemārs Cīrulis informē, ka šī kultūra ir izejviela diegu, audumu un pat papīra ražošanā. Ir labi zināms, ka no kaņepju šķiedrām mūsu tēvi un vectēvi vija izturīgas virves.

... Pašā rajona austrumu nomalē pie Patarniekiem es sagatavoju fotouzņēmumus. Nobriedušo kaņepju augstums atsevišķās platībās pārsniedza divus metrus, bet Polijas ražojuma diskveida pļaujmašīna strādāja precīzi kā pulkstenis.

Aleksejs GONČAROVS