Jaunas personas: Prelūdija

Lūk, tikai viens fakts: pagājušajā gadā viņas vadītais bērnu deju ansamblis “Pastaliņas” izcīnīja starptautiskā festivāla “Zeme zem baltiem spārniem” laureāta goda nosaukumu. Nozīmīgais pasākums notika Baltkrievijas pilsētā Mozirā.

Pats par sevi saprotams, ka dejotmīlestībai bija galvenā loma profesijas izvēlē. Pabeigusi Dagdas vidusskolu, Valda iestājās Jāzepa Vītola Lat- vijas konservatorijā, bet horeogrāfijas bakalaura diplomu saņēma jau Lat- vijas Mūzikas akadēmijā. Taču tā šķita par maz, un pavisam nesen viņa pabeidza studijas otrajā augstskolā — Latvijas Universitātē, kur saņēma izglītības zinātņu maģistra grādu. Ar tādu zināšanu bagāžu un lielu radošā darba praksi viņa arī nolēma piedalīties kandidātu konkursā uz Krāslavas kultūras nama direktora vakanto vietu. Nav noslēpums, ka mūsu tā saucamais kultūras centrs starp analoģiskajām rajona mēroga iestādēm guvis bēdīgu slavu kā visnolaistākais materiālajā ziņā. Pie grūtību pārvarēšanas Valdai pierast nevajag, un jau ar 1. augustu viņa kā vienīgā pretendente uz vakanto vietu riskēja sēsties direktora krēslā, kas nesolīja mierīgu dzīvi. Taču, kā saka, katrs sākums ir grūts...

— Es labi zinu, kādu mantojumu tu saņēmi. Un kāda ir prelūdija? — tāds ir mans pirmais jautājums.

— Protams, tā saistīta ar saimnieciskām lietām. Nē, sākumā es pacentos iepazīties ar jaunajiem pienākumiem, un pirmais ir steidzami ieviest pienācīgu kārtību. Vai tad tu nepamanīji pārmaiņas direktora kabinetā? Protams, var mierīgi gaidīt, kamēr izies pa instancēm un tiks apstiprināts plašs renovācijas projekts, taču daudz svarīgāk ir pielikt savu roku un atsvaidzināt sienas, kas man būs kā savas, tāpēc arī mājīgas. Neliels kosmētisks remonts, mēbeļu pārvietošana — un kabinets pārvērtās. Svaiga krāsojuma gaišie toņi it kā palielināja telpu un izmainīja interjeru. Vai nav tiesa? Visa mūsu dzīve sastāv no sīkumiem, no kuriem nav jābaidās. Pēc inerces mēs paši savām rokām izremontējām vēl divas telpas otrajā stāvā, tagad kārta koridoram, kas arī turpmāk tiks izmantots izstāžu mērķiem. Svarīgi ir nezaudēt laiku un pastāvīgi kaut ko darīt — tikai tā var sasniegt iecerēto.

— Pārliecināji: jauna slota... Bet kā sāc sezonu radošajā jomā?

— Tu taču zini, ka pēdējā laikā es strādāju par Bērnu un jauniešu centra direktora vietnieci. Darbs man patika, tā ka es nedomāju pārtraukt šīs radošās saites. Amatu savienošanas kārtībā turpināšu vadīt bērnu un jauniešu kolektīvus, un to man ir veseli pieci! Sirdsmieram, skatuves formas saglabāšanai un, godīgi sakot, es nevaru iedomāties savu dzīvi bez dejām.

Kas sakāms tieši par direktores pienākumiem, tad tagad tuvojas nobeigumam kolektīvais darbs pie pasākumu plāna 2009. gadam. Man ir labi palīgi: Voldemārs Varslavāns, Inga Kavinska, Andrejs Jakubovskis. Labākās tradīcijas tiks turpinātas. Uzaicināju KN štatā režisoru Andreju Jakubovski, kurš arī vadīs krievu drāmas teātri. Ticu, ka piepildīsies mans senais sapnis — sagatavot Līgosvētkiem brīvdabas teātra izrādi, un Andrejs uzreiz atbalstīja mani. Iespējams, arī tāpēc, ka mēs ar viņu esam do- mubiedri un bieži vien sakrīt mūsu uzskati par kultūras rakstura problēmu risināšanu. Mēs ar Andreju esam vienaudži, bet pēc horoskopa abi esam dzimuši Svaru zīmē. Tā ir viņa ideja Tatjanas dienā organizēt intelektuālo spē- li “Gaudeamus” vecāko klašu au- dzēkņiem. Trešais jauninājums — augusta deju maratons estrādē vidusskolu absolventiem. Otro reizi organizēsim talantu konkursu “Krāslavas slava”, kas iepaticies dalībniekiem un skatītājiem, trešo reizi — Gurķu svētkus.

— Kādi ir tavi tuvākie plāni?

— Protams, tas ir pasākumu cikls, kas veltīts galvenajiem valsts svētkiem — Latvijas Neatkarības proklamēšanas 90. gadadienai. Svētku programmā būs svinīgais pasākums un vairāki koncerti, kinofilmas demonstrējums, atpūtas vakari. Mums jau izdevās uzaicināt uz Krāslavu populāro estrādes dziedā- tāju Normundu Rutuli.

— Jautājums no ne visai patīkamo kategorijas. Kultūras nams ir ļoti populārs cienījamā vecuma cilvēku, nevis jaunatnes vidū. Vai man nav taisnība?

— Pārmetums īsti vietā. Tāda problēma pastāv, un jaunā adminis- trācija ir apņēmības pilna to atrisināt. Sākumā pacentīsimies mainīt au- ditoriju tā, lai dominētu jaunatne, kas līdz šim ne- bija vērojams. Ir iecere organizēt diskotēkas, ak- centējot galveno uzmanību nevis pasākumu skaitam, bet gan to kvalitātei. Šim nolūkam pamēģināsim aicināt dīdžejus no Daugavpils. Grūtības mums ir ar skatuves un zāles gaismas un skaņas efektiem, taču šo uzdevumu risināsim pa posmiem.

Zinu, ka pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav kur aiziet vakaros. Ir vērts sarīkot viņiem izklaides rakstura pasākumus, taču ne nakts laikā. Mēs noteikti sāksim tādus eksperimentus — aktuālā problēma mums jāatrisina.

— Pēdējais jautājums: Valdas personīgā dzīve un vaļasprieki?

— Mans galvenais mātes prieks ir dēls Jānis, kurš realizēja savu sapni un kļuva par Rīgas Tehniskās universitātes studentu. Turpretim mani vaļasprieki ir vadīt automašīnu un ceļot. Aizraujoties ar dejām, man dažādā laikā laimējās pabūt vieskoncertos Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā, Ungārijā un Slovākijā, bet vēl Polijā, Norvēģijā, Rumānijā. Runājot par atpūtu, tad visvairāk man patīk gozēties siltu jūru krastos. Tāpēc vislabākie iespaidi man palikuši pēc Ēģiptes un Turcijas apmeklējuma, bet tagad plānoju doties īsā atpūtā uz Krētas salu.

— Laimīgu ceļu!

Aleksejs GONČAROVS