Sakopjam savu novadu

Krāslavā daļa talcinieku pie darba ķērās vēl pirms oficiāli noteiktā laika —plkst. 10, tālab nebija klāt īsajā svinīgajā pasākumā pie kultūras nama, kurā klātesošos uzrunāja novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša, kurš atgādināja, ka pavisam nesen, 90 dienas pirms valsts jubilejas, ļaudis pulcējās tepat netālu no kultūras nama iededzināt uguntiņas, lai izgaismotu tiltu pār Daugavu, tādā veidā apliecinot savu mīlestību Latvijai un pilsētai. Tilts, kas vieno Krāslavas divas daļas, vieno arī Latgali ar Zemgali. Šodienas lielā talka arī veltīta valsts jubilejai, jo katrā ģimenē pieņemts pirms svētkiem sakārtot savu māju, savest visu kārtībā. Tāpat arī, gaidot valsts svētkus, ir jāsaved kārtībā visas valsts teritorija. Ir jāapzina un jāsakārto vietas, kur sakrājušies netīrumi, tās, kuras agrāk varbūt nav bijušas pietiekami lielas uzmanības centrā, bet, tuvojoties 90. Latvijas gadadienai, visai teritorijai jābūt tīrai.

“Tikai sakārtojuši savu apkārtni, varam domāt par savas dvēseles sakārtošanu!” uzsvēra pilsētas galva, kurš talkā strādāja grāfu Plāteru pils parka sakopšanā plecu pie pleca ar 9. Saeimas deputātu Gunāru Upenieku. Talciniekus varēja sastapt arī Ezerkalnā, Piļukalnā, pie kooperatīvu garāžām, kapos un citviet pilsētā. Pēc aptuvenām aplēsēm talkā piedalījās pāris simti iedzīvotāju. Savu pienesumu deva arī Ūdrīšu pagasta folkloras kolektīvs “Rudzutaka”, kurš piedāvāja īsu ieskaņas koncertu talkas atklāšanas pasākumā, kā arī turpmāk uzmundrināja talciniekus ar dziesmām.

Vecajos katoļu kapos čakli pastrādāja biedrība “Jauniešu klubs “Krasts”, kura nesen ar Finanšu ministrijas Sabiedriskā labuma komisijas sēdes atzinumu ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Krastiešus talkā pārstāvēja Staņislavs Dukaļskis, Juris Vekšins, Oļģerts Rihlickis, Ilze Glaudāne un Ilze Dančonoka, ar viņiem kopā kapu uzkopšanā strādāja bērnu un jauniešu centra direktora vietniece Aina Guba: “Sākām no centrālajiem vārtiem, grābām lapas, izrāvām lielās nezāles ar saknēm, novācām nolūzušos zarus un vecos žagarus, apkopām vecākos pieminekļus, kas ir aiz nožogojumiem, apgrābām lapas un zarus apkārt kapličai, cik varējām, sakopām arī neapkoptās kapu kopiņas, kur jau pēc apbedījuma vietas ir acīmredzams, ka vairs nav neviena, kas nāktu un sakoptu savu tuvinieku atdusas vietu. Pamatā strādājām vecajos kapos, visi iedotie maisi ir pilni.”

Juris ROGA