Pasažieru pārvadājumus pārņems plānošanas reģioni

Daudz neskaidrību joprojām ir arī sakarā ar pasažieru pārvadājumu nodošanu plānošanas reģioniem pēc rajonu reorganizācijas 2009. gadā. Tādēļ Latga-les plānošanas reģiona Sadarbības komisija aicināja uz diskusiju Satiksmes ministrijas valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju Andrianu Ļubļinu, kā arī citas atbildīgās amatpersonas. Sanāksmē piedalījās visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, pasažieru pārvadātāji, pašvaldību vadī-tāji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Parādā pārvadātājiem

A. Ļubļins, pamatojot lēmumu par maršrutu slēgšanu, skaidroja, ka visa pamatā ir finansējuma nepietiekamība: “Ja plānojām, ka degvielas ce-na par litru šogad nepārsniegs 72 santīmus, tad realitātē 1. pusgadā tā jau tuvojās vienam latam”. Aprēķinot 1. pusgada zaudējumus, aina nav iepriecinoša — 2,6 miljoni latu nav samaksāti vietējiem pārvadātājiem, 1,6 miljoni latu — starppilsētu pārvadātājiem un 400 000 latu — pilsētu pārvadātājiem.

Lai rastu izeju, no 1. jūlija tika celtas biļešu cenas, notika sarunas ar premjeru Ivaru Godmani, kā rezultātā rasta iespēja nozarei piešķirt papildus finansējumu, lai kaut daļēji segtu radušos zaudējumus. Lai līdz gada beigām varētu norēķināties ar autopārvadātājiem, autotransporta direkcijai nebija citas izejas, kā slēgt daļu maršrutu. Arī nākošā gada budžeta prognozes nav iepriecinošas, un vajadzīgo finansējumu pasažieru pārvadājumiem nodrošināt nebūs viegli, uzsvēra A. Ļubļins. Starppilsētu reisi samazināti maršrutos, kuros paralēli ir iespējams braukt ar vilcienu. Ekonomiskās krīzes rezultātā daudzas darba vietas tiek likvidētas, samazinās arī pasažieru skaits, kas ik dienu dodas uz darbu. 100 km garā maršrutā vest 7 pasažierus ir ekonomiski neizdevīgi, uzsvēra A. Ļubļins.

Pārvadātāji — ķīlnieki

Nesamaksāto parādu dēļ šobrīd ķīlnieku lomā nonākuši pasažieru pārvadātāji, kuriem jāpērk degviela, jāmaksā algas un jāsedz autobusu amortizācijas izdevumi, bet nauda par sniegto pakalpojumu nav saņemta. Daugavpils pārvadātāju pārstāvji uzsvēra, ka ir spiesti aizņemties naudu bankā, bet bankas pretī prasa ķīlu, līdz ar to pārvadātāji spiesti ieķīlāt pat personīgos īpašumus.

A. Ļubļins gan pauda cerību, ka veiktie pasākumi, tostarp maršrutu slēgšana, ļaus gadu beigt bez zaudējumiem un norēķināties ar pārvadātājiem pēc iespējas ātrāk. Ja ne, trūk-stošo naudu nāksies lūgt valdībai. Par nākamā gada prognozēm runājot, A. Ļubļins uzsvēra, ka nozares budžets 2009. gadā labākajā gadījumā paliks šā gada līmenī.

Pašvaldības pilda autobusu parku funkcijas

Pašvaldības, gribēdamas palīdzēt iedzīvotājiem, bieži iegādājas autobusus skolēnu pārvadāšanai. Šie autobusi kursē katru dienu, turklāt ar tiem bieži brauc ne tikai skolēni, bet arī pieaugušie lauku ļaudis, jo “kā tad lauku večiņu ceļa malā atstāsi”? Kad pēc pusstundas pa to pašu maršrutu dodas sabiedriskais transports, pasažieru vienkārši nav, jo tos jau aizvedis skolēnu autobuss. Līdz ar to pasažieru skaits sabiedriskajos maršrutos ievērojami sarūk, un rezultātā maršrutu vienkārši slēdz.

Arī paši pašvaldību vadītāji atzina, ka šāda situācija nebūtu pieļaujama. Maksimāli jāmēģina skolēnu vajadzībām pieskaņot sabiedrisko transportu, bet skolas autobusu izmantot tikai gadījumos, kad tiešām nav citu iespēju. A.Ļubļins arī informēja, ka pastāv iespēja īpašos gadījumos arī vieglajai automašīnai noteikt sabiedriskā transportlīdzekļa statusu, tomēr neviena pašvaldība skolēnu pārvadāšanai līdz šim šo iespēju nav izmantojusi.

Pasažieru skaita mistiskais pieaugums

Prakse rāda, ka dienās, kad reidos dodas biļešu kontrolieri, autobusu pasažieru skaits pieaug pat par 40 — 50%. Tas norāda uz nopietnu problēmu — korupciju autobusus šoferu vidū. Ar mobilo telefonu starpniecību vadītāji viens otru informē par pārbaudēm. Atsevišķi autopārvadātāji gan iebilda, ka viņu teritorijās šī problēma ir izskausta, jo uz šoferu vietām šobrīd ir jūtama konkurence, arī atalgojums vairs nav tik niecīgs, kāds tas bija kādreiz. Tomēr gadījumi, kad pasažieris maksā šoferītim mazāk un brauc bez biļetes, joprojām ir plaši sastopami. Visvairāk šādu “labvēļu”, kas rūpējas par šoferu kreisajiem ienākumiem, ir tieši Latgalē, norāda A.Ļubļins. Diemžēl sabiedrībai joprojām pārāk maz tiek skaidrots, ka, nepērkot biļeti, cilvēki zāģē zaru, uz kura paši sēž. Ja biļete nav iegādāta, tātad pasažiera nav bijis, un rezultātā reiss agri vai vēlu tiek atzīts par nerentablu mazā pasažieru skaita dēļ.

Nav skaidrības par reformu

Šobrīd visvairāk neskaidrību saistās ar sabiedriskā transporta organizēšanu pēc rajonu reorganizācijas. Pasažieru pārvadājumu organizēšanu un saskaņošanu ar vietējām pašvaldībām veiktu pieci plānošanas reģioni. Variants par pārvadājumu nodošanu katram novadam izsauca pretrunīgu reakciju. Piemēram, Balvu rajonā šīs funkcijas būtu gatavi veikt novadi, bet citviet Latvijā, kur izveidoti ļoti mazi novadi, daudziem tas nebūtu pa spēkam, norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis.

Daudz nezināmo ir saistīts ar īpašumlietām pēc reformas. Kā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, plānošanas reģioni gan koordinēs pasažieru pārvadājumus un būs marš-rutu turētāji, taču nebūs sabiedriskā transporta infrastruktūras īpašnieki. Šobrīd pasūtītājs un īpašnieks ir viena juridiska persona, bet pēc reformas plānošanas reģioniem būs jārīko konkursi pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, kas var radīt virkni problēmu. Rajonu pašvaldības uzņēmums, piemēram, Balvos ir iegādājies 5 jaunus autobusus. “Kur paliks ar kredītiem apaudzis uzņēmums, ja pārvadājumus konkursa rezultātā nākotnē pārņems lielās kompānijas,” vaicāja Balvu rajona padomes priekšsēdētāja Regīna Kuļša.

Diskusijas beigās Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods atzina, ka saruna tikai pierādīja, cik daudz neskaidrību ir šajā jomā. Visi izskanējušie viedokļi tiks apkopoti un nosūtīti Satiksmes ministrijai darba turpināšanai. Arī A.Ļubļins uzsvēra, ka sarunas starp ministriju, autotransporta direkciju, plānošanas reģioniem un pārvadātājiem būs jāturpina, lai izdiskutētu iespējamos attīstības variantus un pārspriestu praktiskas dabas jautājumus, ar ko plānošanas reģioniem būs jāsakaras pēc pārvadājumu pārņemšanas.

Ginta KRAUKLE, LPR preses sekretāre