Atskaitās par paveikto, atbild uz jautājumiem

Atgādināsim, ka ūdensvada un kanalizācija tīklu rekonstrukcijas pro-jekts mūsu novadā ir startējis šī gada aprīlī. Būvētāji vēl pavasarī pirms finansējuma saņemšanas uzsāka darbus. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijas projekta ģenerālais uzņēmējs ir SIA “Bāra”, kas noslēdza līgumus ar apakšuzņēmēju — SIA “Leven”, kura objektā strādā kopā ar SIA “Nordserviss”.

Šī gada augusta sākumā pieņemts lēmums par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu Krās-lavas novada domei 85% apmērā no kopējās projekta summas. No Kohēzijas fonda pašvaldība saņems 10445227 latus, no valsts budžeta — 484022 latus. Pašvaldības līdzfinansējums ir 1943630 latu, PVN maksājums — 2319420 latu.

Nesen, viesojoties pilsētā, Vides ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka projekta realizācija rit veiksmīgi, tobrīd jau bija izpildīti 40% no 18 mēnešos ieplānotā apjoma. Pēc SIA “Aqua - Brambis” valdes priekšsēdētāja, būvuzrauga A. Brambja domām, darbi tiekot izpildīti ļoti kvalitatīvi.

Šis projekts ir vērienīgākais Krāslavas novada vēsturē, tā kopējās izmaksas pārsniedz 15 miljonus latu. Ne velti tam pievērsta pastiprināta iedzīvotāju un žurnālistu uzmanība.

Atklājot preses konferenci, domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns atgādināja, ka projektam ir divas sastāvdaļas: viena — ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, otra — atdzelžošanas stacijas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu projektēšana un būvniecība.

Pirmās daļas darbi sadalīti piecos posmos. Šobrīd jau ir izbūvēti un rekonstruēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, kā tas bija paredzēts projektā, šādās ielās: Laivu, Krasta, Miesnieku, Dārza, Studentu, grāfu Plāteru, Jaunā, Smilšu, Siena, Strēlnieku (pirmajā daļā), Lauku, Armiņu, Daugavas, Ausekļa, Rīgas, Indras, Skaistas, Vienības, Aleksandra, Podnieku, Ezeru, Jasmīnu, Ceriņu, Vītola, Pils, Jalovecka, Ganību, Ziedu un Dūmu. Izbūvēto tīklu kopgarums ir 21820 metri jeb 50,42% no ieplānotā. Pašlaik rit darbi šādās ielās: Lakstīgalu, Aveņu, Kalēju, Strautu, Saules, Sauleskalna un Izvaltas. Vēl šogad plānots izbūvēt ūdensvadu un kanalizāciju projektā paredzētajā apjomā Vidzemes, Kalnu, Stūra. Lielā, Celtnieku, Pekinas, Pļavu, Raiņa, Atmodas, Gaišā, Jeremejeva un Vasarnīcu ielā.

Tā kā projekts jārealizē 18 mēnešos, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija turpināsies līdz pat nākamā gada vasarai. Līdz ar to iedzīvotājiem arvien būs jāpiecieš daudz neērtību.

Runājot par otru līgumu, kas nosacīti tiek saukts par Dzelteno grāmatu, I. Andžāns uzsvēra, ka tas paredz gan projektēšanas darbus, gan būvniecību. Ir sagatavota notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skice, projektēšanas darbi rit pilnā sparā attiecībā uz tehnoloģisko daļu, izvietojumu, iebraucamo ceļu utt. Uzsākta atdzelžošanas stacijas parametru izpēte, ūdens kvalitātes paraugu ņemšana un pārbaude, plānota atdzelžošanas stacijas rekonstrukcija. Projektēšanu pabeigs šī gada rudenī, lai ziemā varētu veikt sagatavošanas darbus un nākamā gada laikā varētu sākt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un atdzelžošanas stacijas būvniecību, kas jāpaveic līdz 2010. gada vasarai.

Atgriežoties pie preses konferences galvenā jautājuma, izpilddirektors žurnālistiem atklāja, ka ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvē ir daudz problēmu, tālab regulāri nepieciešamas dažādās izmaiņas projektā. Šis darbs norit paralēli, lai nekavētu tīklu izbūvi. Katru nedēļu notiek darba sanāksmes, kā arī ikmēneša lielās sanāksmes. Rūpīgi tiek izskatīti arī iedzīvotāju iesniegumi, lūgumi, būvnieku priekšlikumi tās vai citas situācijas risināšanā. Tiek veidota darbu atskaite ar foto fiksāciju par darbu veikšanu.

I. Andžans: “Esam apmierināti gan ar jau izpildīto darbu kvalitāti, gan ar termiņiem. Pašvaldība saņēmusi informāciju, ka mūsu projekts akceptēts, ceram, ka septembra beigās kohēzijas fonda nauda nonāks līdz Krāslavai un varēsim izmaksāt būvniekiem. Tā kā šis līgums ir par vairāk nekā 7 miljoniem latu, tad vairāk nekā puse līdzekļu jau apgūta.”

Runājot par ceļu seguma atjaunošanu, izpilddirektors pastāstīja, ka pašvaldības uzņēmums “Krāslavas ūdens” noslēdzis divus līgumus par šo darbu veikšanu un asfaltbetona segumu atjaunošanu. Arī pašvaldība noslēgusi līgumu par ūdensvada kanalizācijas tīklu rekonstrukcijā demontētā asfalta, tro-tuāru un bortakmeņu atjaunošanu. Šī apstākļa dēļ (vairāki līgumi) ceļu atjaunošanas darbi kavējās, augustā ar darba organizāciju bija lielas problēmas, bet septembrī lietas aizgāja raitāk. Ir cerība, ka ceļu atjaunošana nopietni pavirzīsies uz priekšu.

Novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša: “Asfaltbetona segu-ma atjaunošana ir pašvaldības uzmanības centrā, tiek izstrādāti projekti šo ielu sakārtošanai. Varbūt iedzīvotāji dažreiz ir nesaprašanā par veicamajiem darbiem, bet asfalt-betona segumu nav iespējams atjaunot uzreiz pēc trašu izbūves. Gruntij jānosēžas, lai darbus varētu veikt kvalitatīvi un nebūtu pēc tam pārmetumu domei un būvniekiem. Darbi tiek kon-trolēti, tie tiks veikti kvalitatīvi. Sakarā ar to, ka pilsētas autobusa maršruta atklāšana notika vienlaicīgi ar būvdarbiem, radās grūtības, autobuss kursē pa citu maršrutu, nekā bija ieplānots. Pēc ielu seguma atjaunošanas, autobuss kursēs pēc tās shēmas, kā plānots un apstiprināts autoceļu direkcijā.”

Žurnālistu jautājumi un domes izpilddirektora I. Andžāna atbildes

— Vai ielu segumu atjaunos visā pilsētā?

— Segumu plānots atjaunot vietās, kur veikti kanalizācijas un ūdensvada rekonstrukcijas darbi. Vai tā būs visa iela, vai daļa no ielas — tad mums jārunā par katru konkrēti. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas projektā paredzēts atjaunot tikai to daļu, kur bija rakšanas darbi. Pašvaldība bija lēmusi par papildus finansējumu, lai varētu atjaunot asfaltu visa ceļa platumā. Augustā notika vēl viens iepirkums par pārējo darbu veikšanu ielu atjaunošanā — bortakmeņi, zaļā zona, lietus ūdens kanalizācija, elektrības stabu uzstādīšana un citi. Katrā finanšu komitejas sēdē tiek izskatīts jautājums par veicamo darbu apjomiem. Nesen pieņemts lēmums par pirmajiem 11 objektiem: tika izskatīta atsevišķi katra iela attiecībā uz to, kādā apjomā un kas tur darāms. Visur visu nav iespējams atjaunot.

— Kāds segums būs trotuāriem?

— Centrā viennozīmīgi būs flīžu klājums, citur tiks lemts individuāli par katru trotuāru. Diemžēl daudz tīklu vēl nav izbūvēts, ir jāizšķiras — likt lētāko asfaltbetonu, bet, tīklus būvējot, tas atkal jāuzlauž. Flīzes ir dārgākas, bet tās var salikt atpakaļ.

M. Lukšas piebilde: “Deputāti lēma, ka ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir jānovirza no pilsētas ielām uz trotuāriem, kur tas iespējams. Lai avāriju gadījumā nav jālauž asfalts, tādos posmos lietderīgs trotuāra flīžu segums. Bet katrs gadījums ir jāskata individuāli.”

— Kādas ir ielu atjaunošanas izmaksas?

— Pašvaldība ir paņēmusi kredītu 1162000 latu līdzfinansēt to asfaltbetona daļas atjaunošanu, kur ir uzrakta iela ūdensvada un kanalizācijas tīklu ierīkošanai. Nosacīti: iela rakta 1,3-2,6 metru platā joslā, bet atjaunot vēlamies visā platumā — 6-7 metri. Projektā ielu seguma atjaunošanai paredzēts finansējums tikai 1,3-2,6m. Ja pašvaldība iegulda savu līdzfinansējumu, jaunu segumu var ieklāt visā ceļa platumā.
Lai pabeigtu to darbu, kas jau iecerēts, kopā ar pagasta ceļu atjaunošanu, domāju, būs jāņem vēl kredīts aptuveni 2 miljoni latu (kopējās izmaksas varētu būt līdz pieciem miljoniem latu). Vietās, kur bija grants segums, paredzēts atjaunot grants segumu.

— Vai Miesnieku ielu šogad atjaunos pilnībā?

— Jā, šī iela ir prioritāra, jo saistās ar nopietnu transporta kustības organizēšanu, līdzīgi kā Brīvības, Lāčplēša un Vienības.

— Ūdens un kanalizācijas tarifi augs?

— Tarifi viennozīmīgi atkarīgi no situācijas pasaulē ar naftas cenām, tarifu kāpums var būt saistīts tikai ar degvielas un elektrības sadārdzināšanos, minimālās algas kāpumu. Projekta dēļ tarifs necelsies, jo 85% ir kohēzijas fonda nauda, 5% valsts finansējums un 10% no attiecināmajiem izdevumiem ir pašvaldības līdzekļi. Kopā ar neattiecināmiem — vairāk nekā 1900000 latu — šos līdzekļus pašvaldība pilnā apjomā ieguldīs no pašvaldības budžeta.

— Juridisku šķēršļu nebūs? Pēc tam kāds pateiks, ka dāvināt naudu uzņēmumam nedrīkst.

— Viss ir atrisināts: pašvaldības līdzekļus ieguldām uzņēmuma pamatkapitālā, palielinot to, ir mērķis finansēt ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukciju. Visi izbūvētie tīkli būs SIA “Krāslavas ūdens” īpašums, kas ir 100% pašvaldības īpašums. Šis uzņēmums ir arī visu līdzekļu saņēmējs projektā.

— Lakstīgalu ielas iedzīvotājus uztrauc, ka netālu rok lielu bedri.

— Tur būs kanalizācijas sūkņu stacija, lai varētu nodrošināt šo pakalpojumu.

— Vai nebūs smakas?

— Jebkurā gadījumā katrai mājai, kas ekspluatē izsmeļamās bedres, ir smakas. Ja tās visas likvidēs, bet būs viena — tas kopējo situāciju tikai uzlabos. Kanalizācijas sūkņu stacijas ir vairākās vietās pilsētā, neesam dzirdējuši no iedzīvotājiem sūdzības, ka būtu problēma smaku ziņā.

— Vai pieslēgumu skaits palielinās?

— Jā, turklāt tie ir simti jaunu pieslēgumu. Dažviet, kur pieslēgumi ir 30-40 gadu veci, īpašnieki pie vienas rakšanas atjauno arī sava ūdensvada pieslēgumu.
Projektam beidzoties, 90-95% būs iespēja nodrošināt un izmantot ūdens un kanalizācijas centralizēto pakalpojumu. Dažviet būs iespēja ierīkot ūdensvadu bez kanalizācijas — tas panākts papildus saskaņojumā par ūdensvada izbūvi.
Diemžēl 100% nebūs, jo pilsētā kalnains reljefs, ne visur var nodrošināt spiedienu ūdensvadā un kritumu kanalizācijai. Tad vajag jaudīgākas sūkņu stacijas. Plānota projekta trešā kārtā, kurā paredzēti arī šie jautājumi, bet tā ir ļoti tāla nākotne.

Juris ROGA